R. T. Erdogana oponenti domā, ka viņš vēl vairāk konsolidēs varu savās rokās un pakāpeniski islamizēs valsti, tādējādi atkāpjoties no modernās Turcijas «tēva» Mustafa Kemala Ataturka iedibinātā striktā nošķīruma starp politiku un reliģiju.
Atdzimšana no pelniem
Svētdien notikušajās Turcijas prezidenta vēlēšanās, kurās varēja piedalīties 55 miljoni balsstiesīgo, pašreizējais premjerministrs ieguva 52% balsu, pārliecinoši apsteidzot galveno konkurentu - opozīcijas partiju kopīgo kandidātu Ekmeledinu Ihsanoglu -, kurš saņēma 38,3% vēlētāju atbalstu, vēsta AFP.
Daudzus pārsteidzis lielais atbalsts E. Ihsanoglu, kuram atšķirībā no R. T. Erdogana bija pieticīga priekšvēlēšanu kampaņa. «Esam sasnieguši ļoti ievērojamu rezultātu, jo, kad pirms mēneša sākām savu kampaņu, visi teica, ka nezina tādu Ihsanoglu, ka viņš neko nesajēdz no politikas,» sacīja E. Ihsanoglu.
Ar iegūtajām balsīm R. T. Erdoganam pietika, lai izvairītos no vēlēšanu otrās kārtas. Pēc provizorisko rezultātu izziņošanas viņš svētdienas pusnaktī galvaspilsētā Ankarā uzrunāja vairākus desmitus tūkstošus atbalstītāju, solot jaunus laikus Turcijai. «Šīs vēlēšanas ir Turcijas pagrieziena punkts, Turcijas dzimšanas diena, tās atdzimšana no pelniem,» sacīja jaunievēlētais prezidents. «Šodien mēs noslēdzam vienu ēru un ieejam jaunā ērā.»
R. T. Erdogans paziņoja, ka vēlēšanās uzvarēja «demokrātija un visi Turcijas iedzīvotāji», arī tie, kuri nebalsoja par viņu, un paziņoja, ka viņš apvienos Turcijas polarizēto sabiedrību. «Mums var būt atšķirīgi politiskie uzskati, atšķirīgs dzīvesstils, reliģiskā piederība, vērtības, etniskā izcelsme, bet mēs visi esam šīs zemes bērni, katrs no mums ir šīs valsts saimnieks,» viņš sacīja. «Apvienosimies un būvēsim jaunu Turciju kopā, atstājot pagātnes strīdus, saspīlējumus, konfliktus un mākslīgās problēmas vecajā Turcijā.»
Viņš aicināja savus kritiķus, kas R. T. Erdoganu dēvē par «diktatoru», paskatīties pašiem uz sevi. Viņš izteicās, ka politiskajai opozīcijai vajadzētu «pārskatīt savu politiku», lai tā sakristu ar viņa «ideālu par jauno Turciju».
Nespēs saraut saites
Kritiķi uzskata, ka R. T. Erdogana uzvara nav nākusi godīgā cīņā, jo televīzijās galvenokārt demonstrēja viņa priekšvēlēšanu reklāmas, bet plakāti ar premjeru dominēja visā valstī. «Erdogans kļuva par pirmo tautas tieši ievēlēto prezidentu pēc negodīga priekšvēlēšanu procesa,» pirmdien rakstīja centriski kreisais laikraksts Cumhuriyet. Galēji labējās Nacionālistu rīcības partijas līderis Devlets Bahčeli, kas vēlēšanās atbalstīja E. Ihsanoglu, ziņu aģentūrai AP sacīja, ka R. T. Erdogans vēlēšanās uzvarēja «blēdoties».
R. T. Erdogana kļūšana par prezidentu nozīmē, ka viņa vadītajai Taisnīguma un attīstības partijai (AKP) jāmeklē jauns premjers, kurš būs politiskā spēka līderis nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās. Kā reālākais kandidāts tiek minēts ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu.
Saskaņā ar Turcijas konstitūciju R. T. Erdoganam līdz 28. augustam, kad notiks viņa inaugurācija prezidenta amatā, jāsarauj visas saites ar paša dibināto AKP. Tomēr analītiķi nešaubās, ka arī turpmāk viņam būs liela ietekme politiskajā spēkā, no kura sekmēm nākamajās parlamenta vēlēšanās lielā mērā būs atkarīgs, vai R. T. Erdoganam izdosies veikt labojumus konstitūcijā, lai paplašinātu prezidenta pilnvaras. Lai veiktu izmaiņas konstitūcijā, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts.
Līdz tam viņš ir apņēmies pilnībā izmantot konstitūcijas sniegtās pilnvaras, piemēram, vadīt valdības sēdes, ko nedarīja pašreizējais prezidents Abdulla Gils.