Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

ES balsojuma kampaņā iebiedē britu vēlētājus

Elektrizētajā vēlētāju pārliecināšanas kampaņā - tajā iesaistījies pat ASV prezidents Baraks Obama - pirms 23. jūnijā paredzētā referenduma par Lielbritānijas turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) no abām nometnēm izskanējuši pārmetumi oponentiem par iebiedēšanas taktikas izmantošanu aģitācijā. Ziņu aģentūra Reuters atgādina, ka savulaik Zviedrijā un Norvēģijā referendumos par dalību ES virsroku guva kampaņas, kas vēlētājus necentās pārliecināt ar «šausmu stāstiem».

Pievilināšot teroristus

Aptuveni vienāds daudzums britu gatavi balsot par Lielbritānijas palikšanu ES un izstāšanos jeb tā dēvēto Brexit. Nozīmīga daļa vēlētāju vēl nav izlēmuši, kā balsot, tāpēc izvērsusies bezkompromisa cīņa par viņu balsīm. Tajā aktīvi iesaistījušies arī konservatīvā premjerministra Deivida Kemerona valdības ministri, kuri nostājušies pretējos «ierakumos».

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns, kurš atbalsta valsts palikšanu ES, pagājušajā nedēļā saņēma pārmetumu gūzmu no Brexit atbalstītājiem pēc tam, kad bija nācis klajā ar teju apokaliptiskām prognozēm par Apvienotās Karalistes ekonomiku, ja vēlētāji nolemtu atbalstīt izstāšanos no bloka.

Ministrs, balstoties uz savu darbinieku veiktajiem aprēķiniem, paziņoja - ja Lielbritānija izstāsies no ES, līdz 2030. gadam tās tautsaimniecība saruks vismaz par 6% un budžeta deficīta aizlāpīšanai vajadzēšot palielināt ienākuma nodokļus par 8%, raksta izdevums The Week. Tādā gadījumā, brīdināja Dž. Osborns, katra britu mājsaimniecība gadā zaudētu 4300 mārciņu (5456 eiro). Viņš arī paziņoja, ka Brexit atbalstītāji esot «ekonomiski neizglītoti».

Tieslietu ministrs Maikls Govs, kurš kopā ar Londonas mēru Borisu Džonsonu ir viens no prominentākajiem Brexit atbalstītājiem, paziņoja, ka pretējās nometnes pārstāvji vēlētājus «tur par bērniem, kurus ir viegli nobiedēt ar spoku stāstiem».

Tajā pašā laikā viņš brīdina, ka palikšana ES Lielbritānijai nozīmētu vēl vairāk imigrantu, kuri pieprasīšot pabalstus un izmantošot valsts nodrošināto veselības aprūpi. «Kamēr mēs būsim ES, tikmēr mēs nevarēsim kontrolēt savas robežas un attīstīt imigrācijas politiku, kas vienlaikus ir patiesi humāna un strādā mūsu ilgtermiņa ekonomiskajās interesēs,» M. Govu citē DPA.

Bijušais darba ministrs Īans Dankans Smits paziņojis, ka Lielbritānijas palikšana ES ar tās atvērtajām robežām būtu dāvana teroristiem, kuri nepamanīti ierodas Eiropā un veic uzbrukumus. «Dalība ES mūs pakļauj riskam un apliecina, ka neesam spējīgi novērst šo cilvēku ierašanos Lielbritānijā,» viņš sacīja avīzei The Times.

Pozitīvisms uzvarēja

1994. gadā Zviedrijā un Norvēģijā ar pāris nedēļu starpību notika referendums par dalību ES. 52% zviedru nobalsoja par valsts pievienošanos blokam, bet Norvēģijā tikpat nobalsoja pret.

Neraugoties uz atšķirīgajiem mērķiem, abos gadījumos uzvarēja aģitācijas kampaņas, kuras izmantoja līdzīgu stratēģiju - norobežojās no isteblišmenta, lai fokusētos uz pilsoniskās sabiedrības mobilizēšanu un pozitīvu vēstījumu, raksta Reuters.

Zviedrijā valsts virzības uz ES atbalstītāji īpaši vērsās pie jauniešiem, stāstot viņiem par iespējām, piemēram, mācīties un strādāt citās bloka dalībvalstīs. Rezultātā daudzi jaunieši pierunāja savus vecākus un vecvecākus iet un balsot par. Savukārt ES pretinieki savā kampaņā priekšplānā izvirzīja bailes par suverenitātes un darbvietu zaudēšanu.

Norvēģijā, kur iedzīvotāji 1972. gadā jau bija pateikuši nē ES, 1994. gadā aptaujas liecināja, ka balsojums būs ļoti ciešs. Iestāšanās atbalstītāji, kuru vidū bija liela daļa partiju, uzņēmumu un mediju, cerēja, ka norvēģi sekos jau balsojušo zviedru, austriešu un somu piemēram un balsos par. «Pret» nometne uzrunāja galvenokārt vienkāršos iedzīvotājus. «Mēs izmantojām vienkāršu argumentu, kas trāpīja cilvēku sirdīs. Mēs centāmies pārliecināt par pašnoteikšanos,» atminas kampaņas vadītāja Katrīne Klevelanda.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?