Vai šīs pretrunas Francijai ir tik akūtas, ka tieši jūsu vēstniecība organizē šo semināru?
Nē, Francijas Kultūras centram vienkārši ir lieliska sadarbība ar Nila Muižnieka vadīto Sociālo un politisko pētījumu institūtu universitātē. Mēs, franči, uzskatām, ka sadarbība Eiropā ir ļoti būtiska, un vēlamies to attīstīt. Šoreiz izvēlējāmies šādu tematu, bet būtu varējuši izvēlēties arī citu.
Semināriem nav noteikti konkrēti datumi, bet nākamo varētu rīkot aprīlī, tad - vēl pēc diviem mēnešiem. Man šķiet ļoti svarīgi tuvināt intelektuāļus. Jo vairāk tuvināsim latviešu un franču domnīcas un intelektuāļus, jo labāk būs - vai tas būtu par Eiropas tematiku vai kādu citu.
Eiropas ideja pusgadsimta laikā piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl 2004. gadā vecajās dalībvalstīs bija lieli iebildumi pret paplašināšanu. Vai šis sentiments ir tik sekmīgi pārvarēts, ka franči ir gatavi vienotai ārpolitikai ar latviešiem?
Vēsturiski Eiropas ietvaros bijām kopā jau ļoti sen. Bija zināma notikumu attīstība, kas vainagojās ar jūsu neatkarību 1991. gadā, bet tam bija jau arī vēsturiskas saknes un pamats. Tāpēc es nedomāju, ka vecās ES valstis bija pret paplašināšanos, jo tā bija atgriešanās pie saknēm. 2004. gadā tas notika ar sadarbības partneriem, un, ņemot vērā arī citus aspektus, piemēram, kultūras saknes, domāju, ka ir labi pie tām atgriezties.
Tagad turpinoša ES paplašināšana kļūst sarežģītāka, jo runa ir par citiem partneriem, un nav šo kopīgo vēsturisko sakņu. Šo jautājumu ir svarīgi aplūkot padziļināti: kas mums nākotnē ir nepieciešams? Kā redzat, ir jāsaskaras ar krīzēm, un ir jācenšas veidot instrumentus, lai tās risinātu. Ne mazāk svarīga par ES paplašināšanu ir arī padziļināšanās tās izpratnē.
Mistral karakuģu darījumā ar Krieviju uzskatāmi parādās domstarpības starp Latvijas un Francijas ārpolitikas interesēm. Ar kādu retoriku vai rīcību šī pavisam svaigā plaisa varētu tikt aizdarīta?
No jums es dzirdu to, ko es neesmu dzirdējusi no Latvijas valsts amatpersonām. Ir jālūkojas arī, kādā kontekstā šīs mūsu darbības būtu iekļaujamas. Te jāmin reset jeb pārlādēšanas politiku starp ASV un Krieviju un starp Krieviju un Poliju.
Mēs, franči, uzskatām, ka esam pārvarējuši auksto karu. Ir draudi no citām pusēm. Ar Krieviju nepieciešams sadarboties, lai Krievija ar mums sadarbotos citos jautājumos. Piemēram, par Irānu. Krievija nav drauds Eiropai, tādējādi mēs varam attīstīt sadarbību. Aicinu jūs iepazīties ar ASV valsts sekretāres vietnieces teikto šajā sakarā pagājušajā nedēļā.
Runājot par tirdzniecisko pusi, tīri tehniski Mistral darījums ir ļoti caurskatāms: mēs uzvarējām konkursā, kur piedalījās četras ES valstis un Koreja. Šajā darījumā nav runas par militārā aprīkojuma pārdošanu vai militāro tehnoloğiju nodošanu, bet gan par kuğa rūpniecisko ražošanu - kuğa salikšanu un korpusa būvēšanu. Tas atbildīs civilam standartiem. Valstis, kuru īpašumā tas būs, tālāk varēs to aprīkot pēc pašu vēlmēm.
ES kopējā attīstības sadarbības stratēģijā Latvija ar savu devumu - pārsimt latiem un Andri Piebalgu kā jomas komisāru piedevām - nepatīkami kontrastē ar citām dalībvalstīm. Vai tas Latvijas tēlam Eiropā dara kaitējumu?
Latvijas partneri tieši tēla ziņā vairāk skatās uz jūsu spēju konsolidēt budžetu un veikt strukturālās reformas. Esat uz pareizā ceļa, un tas ir lieliski arī Latvijas tēlam. Var saprast, ka, koncentrējoties uz reformām, nav gana līdzekļu, lai sniegtu ieguldījumu ES attīstības sadarbības politikā. Bet tas netraucē Piebalga kungam ļoti labi veikt savu darbu.
Svarīgi, ka Latvijai ir savs komisārs, un pēc budžeta problēmu atrisināšanas varēsit sniegt arī lielāku ieguldījumu, kā es to esmu sapratusi pēc nesen izskanējušajiem amatpersonu izteikumiem, un šobrīd tam netiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
Prezidents Nikolā Sarkozī pievienojies Vācijas un Lielbritānijas kolēģiem, runājot par multikulturālisma izgāšanos Eiropā. Vai šie iekšpolitikas jautājumi - imigrantu un bēgļu sociālās garantijas u. c. - radīs korekcijas arī ES ārpolitikā?
Tas ir svarīgs jautājums, un nav brīnumformulas tā risinājumam. Francijā mēs politikā neizdalām atsevišķas minoritātes, bet cenšamies veidot kopīgu pamatu - sekulāru pamatu visiem pilsoņiem.
Šis saistās arī ar turpmākās ES paplašināšanas jūtīgumu. Arī Šengenas zonas paplašināšanās ir apsverams jautājums: vai Bulgārija un Rumānija tiešām ir gatavas šo robežu aizsargāšanai un principu ievērošanai? Latvijai tas ir ļoti labi izdevies.
Jaunu valstu uzņemšanu jebkādā līmenī nevar izslēgt, tomēr tāda uzņemšana var notikt vienīgi atkarībā no tā, kā tās spēj ievērot esošos ES un Šengenas līguma nosacījumus. Sasteigt to nedrīkst, un šis jūsu uzdotais jautājums tiešām ir tā vērts, lai visi eiropieši pie tā kopīgi strādātu.
Intervēja Didzis Meļķis