Finanšu ministrija (FM) pagājušajā nedēļā aicināja citas (jācer, ka aicinājums attiecas arī uz pašu FM) atturēties no tēriņiem, kas raksturojami nevis kā nozarei kopumā nepieciešami, bet ministrijās strādājošo darba apstākļus uzlabojoši, - jaunām mēbelēm, datoriem utt. Dažas ministrijas, piemēram, Zemkopības ministrija, piekrita, vien nobubinot, ka šādiem ierobežojumiem nevajadzētu būt ilgākiem par gadu. Savukārt citas, piemēram, Ārlietu ministrija (ĀM), aicinājumu, šķiet, nav sadzirdējušas vispār.
Savulaik, kad notika ecēšanās par Latvijas prezidentūras ES izdevumu pamatotību, kašķīgāki personāži pārmeta ĀM, ka tā prezidentūras pusgadu izmanto, lai, piemēram, remontētu Latvijas vēstniecības - arī valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Ministrija kaut ko purpināja pretī, tomēr tā pa īstam, šķiet, izvērsties nespēja. Kaut tāpēc, ka premjere sakliedza uz ministriem, prasot prezidentūras mērķiem neiztērēto (neticami, bet gadās...) naudu atdot atpakaļ budžetā. Sāpošu sirdi ministri arī nosolījās to darīt, tomēr ciniskāki indivīdi pieļāva, ka nekur jau tā vēlme patērēties nezudīs. Un tā arī ir noticis.
Kamēr FM runā vienu, ĀM šonedēļ valdībai lūdz no - kāds «pārsteigums», vai ne? - pozīcijas «līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» naudu vēstniecību remontiem. Turklāt daži no skaidrojumiem naudas pieprasījumiem vedina domāt, ka konkrētās valstīs pret ārvalstu diplomātiem izturas, būsim tieši, nejauki. Tas ir, vēstniecībām pašām jāapmaksā darbi, kuru finansēšana it kā būtu uzņemošās valsts goda lieta, viesmīlības žests. Piemēram, vēstniecībai Uzbekistānā vajadzīgi 34 680 eiro, jo «nepieciešama jauna ūdensvada ievada izbūve no ielas maģistrālā ūdensvada» un tamlīdzīgi darbiņi, savukārt vēstniecībai Romā vajadzīgi 15 000 eiro, jo «pēc Romas pilsētas pašvaldības komunālo dienestu veiktās elektroapgādes maģistrālo tīklu rekonstrukcijas darbiem kvartālā un tajā skaitā ēkā, kurā vēstniecība nomā telpas, ir būtiski traucēta vēstniecībā uzstādīto vājstrāvu sistēmu darbība». Nu, vai tie itāļi nav rakari - kaut ko šiverē, bet par sekām maksāt atsakās? Vai arī ir tā, ka mēs kā maza, bet lepna nācija neiesim taču strīdēties par sīkumiem un samaksāsim paši?
Labi, dievs ar ūdensvadiem un elektrotīkliem. Tomēr atliek tikai ielūkoties Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) publiski pieejamajā iepirkumu bāzē, lai rastos aizdomas, ka FM tēze par taupības nepieciešamību tiek rūpīgi ignorēta. Piemēram, 13. augustā, dienā, kad Vējonis, Straujuma, Reirs un Rimšēvičs žurnālistiem klāsta par apņēmību valsts pārvaldē skaitīt ik eiro, IUB datubāzē redzam, ka 999 996 eiro (kas par skaitļu maģiju!) tajā pašā pārvaldē tiks tērēti «reprezentācijas precēm» (divu iepirkumu Elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem rezultātu publikācija). Tāpat arī iestādes turpina sludināt jaunus iepirkumus - savu IT sistēmu auditiem, banketiem, komunikāciju stratēģiju izstrādei, mēbeļu piegādei utt. Iepirkumu rezultāti gaidāmi apmēram uz to pašu laiku, kad taupības nepieciešamība tiks kvēli piesaukta, spriežot par budžetu Saeimā.