Neziņa par to, kāda būs nākotne, ir būtisks faktors, kas šogad nav ļāvis izaugsmei atsperties Lielbritānijas akciju tirgum, kā rezultātā Londonas Fondu biržas indekss FTSE 100 kopš gada sākuma zaudējis aptuveni 4% vērtības. Iespējams, ka ilgstoša neziņa tirgum var izrādīties pat sliktāka nekā lēmums par aiziešanu, jo Londonas darījumu aprindās par aiziešanu ir pozitīvi viedokļi.
Tomēr precīza ieguvēju un zaudētāju attiecība ir grūti izmērāma. Ieguvēji noteikti ir britu eksportētāji, kuru pašreizējais guvums rodas mārciņas vērtības kritumā. Kopš gada sākuma britu valūtas vērtība pret eiro sarukusi par 7,5%, tādējādi Lielbritānijas eksportētājiem uz eirozonu ir iespēja tikt pie papildu ieņēmumiem, kas rodas, eiro ieņēmumus pārvēršot mārciņās. Tomēr, kāda būs šo eksportētāju dzīve pēc 23. jūnija referenduma, ir visai neskaidrs jautājums.
Potenciāls kritumam
«Ilgākā perspektīvā ir būtiski, vai Lielbritānijas un citu Eiropas valstu ekonomikas piedzīvos lejupslīdi, kas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmumu pelnītspēju,» finanšu aprindu aktualitāti ieskicē Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Norises biržās ir svarīgas, jo tās ietekmē kapitāla plūsmu arī reālajā ekonomikā. Pasliktinoties mikroklimatam biržā, tiek bremzēta investīciju plūsma uzņēmumos, kas savukārt kavē gan biznesa, gan kopējo ekonomikas attīstību, it īpaši, ja kritums biržā ieilgst. Patlaban Nordea prognoze ir, ka ekonomikas izaugsme netiks būtiski iedragāta, un līdz ar to arī akciju tirgos ilgstošai lejupslīdei nevajadzētu būt. «Tomēr ir skaidrs, ja briti nobalsos par izstāšanos, tiks meklētas nākamās valstis - kandidātes izstāties, un tiks vispārīgi apšaubīts pašreizējais ES modelis. Šāda neskaidra gaisotne noteikti nebūs pozitīva riska aktīviem, kādas ir akcijas, tāpēc to cenu tendence varētu saglabāties negatīva ilgāku laiku,» secina A. Krūmiņš.
To, ka pirmajā brīdī pēc britu «Nē ES!» reakcija būtu asa un akciju cenu kritums samērā iespaidīgs, uzskata arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš. Tomēr viņš norāda, ka Lielbritānijas ekonomika nav atkarīga tikai no ES. «Tā kā izstāšanās scenārija gadījumā, visticamāk, būs vērojama arī mārciņas vērtības samazināšanās, tad daļai uz eksportu orientēto britu uzņēmumu tas nāks par labu un, krītot akciju cenai, kādā brīdī šo uzņēmumu vērtspapīri kļūs pievilcīgi pirkšanai,» uzskata SEB eksperts.
Raus līdzi citus
Pēdējos gados situācija pasaules finanšu tirgos bijusi samērā saspringta, tāpēc britu «Nē ES!», visticamāk, izraisītu finanšu viļņošanos ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī pārējās pasaules fondu tirgos. «Finanšu tirgi ir cieši saistīti, nav šaubu, ka kritums Lielbritānijas akciju tirgū izraisītu kritumu Eiropas un, visticamāk, visas pasaules akciju tirgos. Tomēr atsevišķas Lielbritānijas kompānijas eksportētājas varētu iegūt no ievērojama krituma britu mārciņā un to akciju cenas pat piedzīvot kāpumu,» skaidro Nordea eksperts. Pēc viņa domām, te noteicošais varētu būt mārciņas krituma apjoms, respektīvi, tas, vai tā krituma dotais ieguvums eksportētājiem kompensēs neskaidrību par dažādu starpvalstu tirdzniecības līgumu nākotni. «Plašākos Eiropas akciju indeksos ietvertās britu kompānijas ap 70% no saviem ienākumiem ģenerē ārpus Lielbritānijas. Tomēr investoriem ar eiro bāzi šādu kompāniju akciju cenu pieauguma ieguvumu samazinātu pašas mārciņas kritums,» nianses skaidro A. Krūmiņš.
Arī A. Lāriņš uzskata, ka, ja referendumā pārsvaru iegūs izstāšanās atbalstītāji, investori Amerikā un Āzijā pārvērtēs ES projekta stabilitāti, Lielbritānijas piemērs var likt sarosīties arī citiem ar ES rīcību neapmierinātiem politiskajiem spēkiem citās valstīs. Eksperts piebilst, ka jebkurā gadījumā «šobrīd nevar izvērtēt, tieši kā uzvedīsies investori, jo lielu lomu spēlē cilvēciskie faktori - visa emociju gamma. Ja ir zaudējumi vienā reģionā, vajag naudu, un tad jāpārdod aktīvi citā reģionā un tas izraisa ķēdes reakciju. Bailes ir spēcīgs motivētājs, un tas var likt daudz ko pārdot līdz brīdim, kamēr cenas būs tādos līmeņos, kuros atkal parādīsies pircēju interese,» tirgus psiholoģiskās nianses ieskicē SEB finanšu speciālists.
Zināt noteikumus
Savukārt, ja raugās no uzņēmēju viedokļa, kuriem Lielbritānijas tirgus ir svarīgs, tad būtisks jautājums ir par to, kāds būtu mārciņas krituma apmērs. «Tie noteikti varētu nebūt pāris procentu, jo pāris procentu robežās tirgus reaģē jau uz aptauju rezultātiem vien. Tirgus dalībnieki noteikti cenās ierēķinājuši riska devu, bet nevar ierēķināt visus scenārijus,» spriež A. Lāriņš. Tirgus patlaban pakļauts daudziem un dažādiem spekulatīviem viedokļiem. Pēc A. Krūmiņa teiktā, viens no šādiem viedokļiem paredz, ka, ja balsotāji pret ES ņems virsroku, mārciņas sākotnējais kursa kritums varētu sasniegt 8-10%.
Pārtikas industrijas uzņēmuma, kurš samērā daudz eksportē uz Lielbritāniju, Orkla Confectionery & Snacks Latvija eksporta direktore Ieva Jonsone skaidro, ka līdz ar mārciņas vērtības samazināšanos sadārdzināsies uzņēmumu produkcija, taču svarīgi ir, lai tas nebūtu ilglaicīgs process. «Tiek sagaidīta lielāka inflācija - vispārējie pārdošanas apjomi kritīsies, jo cilvēki mazāk tērēs. Ja briti nobalsos par izstāšanos, tad svarīgas ir formalitātes un noteikumi, kādi tiks ieviesti starp valstīm. Mēs jau eksportējam uz valstīm, kuras ir gan ES, gan ārpus tās, piemēram, uz Norvēģiju un Šveici. Jāzina spēles noteikumi, tad var arī saprast, kā darboties tālāk,» spriež I. Jonsone. Viņa piebilst, ka Lielbritānijā pārdošanas apjoma pieaugums vērojams jau vairākus gadus. Tas saistīts gan ar klientu skaita pieaugumu šajā valstī (t. i., emigrējušajiem uz Lielbritāniju), gan ar pārdošanas un izplatīšanas procesu uzlabojumiem. Lielākās produktu grupas Lielbritānijas tirgū, pēc I. Jonsones teiktā, ir šokolādes asorti, cepumi un tortes.