Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Gaidāmas vētrainas ES un Turcijas sarunas

Briselē ceturtdien un piektdien pie sarunu galda sēdīsies Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu vadītāji un Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu, lai mēģinātu panākt vienošanos par Ankaras iesaistīšanos Eiropas migrantu krīzes risināšanā. Turcija ES piedāvājusi uzņemt atpakaļ neregulāros ieceļotājus, kas caur tās teritoriju ir nonākuši migrantu krīzes vissmagāk skartajā valstī Grieķijā. Turki apmaiņā pret to prasa noteiktu politisku lēmumu pieņemšanu un ievērojamu finansiālo palīdzību, kas atsevišķās ES dalībvalstu galvaspilsētās jau nodēvēta par «šantāžu».

Iesprostoti Grieķijā

Pagājušajā gadā Eiropā ieradās miljons migrantu un patvēruma meklētāju, izraisot plašāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara un nopietnas domstarpības ES dalībvalstu vidū par to, kā situāciju risināt. Migrantiem, kas galvenokārt nāk no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, visbiežāk pirmā pieturvieta Eiropā ir Grieķijas salas, uz kurām viņi netraucēti atkuģo no Turcijas.

ANO Bēgļu biroja apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Grieķijā pa jūru no Turcijas ieradās vairāk nekā 856 tūkstoši neregulāro migrantu, par kādiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri ir ieceļojuši nereģistrēti vai bez nepieciešamajiem dokumentiem. Kopš 1. janvāra no Turcijas Grieķijā ieradušies jau 143 tūkstoši migrantu, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati.

Lielākā daļa no viņiem tālāk devās uz Balkānu valstīm, lai nokļūtu Rietumeiropā. Tomēr pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Maķedonija un citas Balkānu valstis slēdza savas robežas, Grieķijā faktiski iesprostoti aptuveni 40 tūkstoši migrantu. Pie Grieķijas robežas ar Maķedoniju atrodas aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, kuri izmisīgi cer turpināt ceļu uz Rietumeiropu.

Lai palīdzētu Grieķijai, kuras ekonomika joprojām ir traģiskā stāvoklī, un samazinātu nekontrolējamās migrantu straumes uz Eiropu, ES vadītāji pērnruden vērsās pie Turcijas. Brisele piedāvāja Ankarai trīs miljardus eiro vērtu palīdzību, lai uzlabotu sadzīves apstākļus Turcijā mītošajiem vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu no kara pārņemtās Sīrijas un pastiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandistiem.

Pagājušajā nedēļā Turcijas premjers A. Davutoglu nāca klajā ar papildu priekšlikumiem krīzes risināšanai. Tie paredz, ka turpmāk neregulārie migranti, kas no Turcijas ierastos Grieķijā, tiktu nosūtīti atpakaļ uz Turciju. Apmaiņā pret katru sīrieti, kas tiks nogādāts atpakaļ Turcijai, ES vajadzēs uzņemt vienu bēgļu nometnē Turcijā izmitinātu sīrieti.

Lai plāns īstenotos, Turcija no ES prasa vēl trīs miljardus eiro, līdz jūnijam nodrošināt Turcijas pilsoņiem iespēju ieceļot ES bez vīzām un atsākt jau vairākus gadus iesaldētās sarunas par Turcijas uzņemšanu ES, vēsta BBC.

Kipra var likt šķēršļus

Sarunas par Ankaras piedāvājumu solās būt sarežģītas un var pat noslēgties bez vienošanās, jo dažām ES dalībvalstīm ir iebildumi.

Francijas premjerministrs Manuels Valss šonedēļ paziņoja, ka ir ļoti svarīgi sadarboties ar Turciju, lai risinātu migrācijas krīzi, vienlaikus brīdinot Ankaru «nešantažēt» ES. Viņam pievienojās pret imigrantiem noskaņotais Čehijas prezidents Milošs Zēmans, kurš iebilst Turcijas prasībai ES piešķirt tai papildu finansējumu migrantu plūsmas samazināšanai. «ES sākotnēji Turcijai piedāvāja trīs miljardus eiro, tagad Turcija prasa sešus miljardus eiro, un izskan runas par vairāk nekā 20 miljardiem eiro,» Čehijas prezidentu citē ziņu aģentūra AFP. «Nepieklājīgi cilvēki, kā es, to sauc par šantāžu.»

Spānijai ir šaubas par to, vai plānotā migrantu un patvēruma meklētāju nosūtīšana no Grieķijas atpakaļ uz Turciju nebūs pretrunā ar ES un starptautisko likumdošanu. «Ikvienam, kas ierodas Eiropā, ir tiesības uz individuālu izvērtējumu, iesniegt patvēruma pieprasījumu un pārsūdzību, ja tas tiek noraidīts,» Spānijas ārlietu ministrs Manuels Garsija-Margalo sacīja portālam EUobserver. ES vadība solījusi, ka vienošanās ar Turciju nepārkāps starptautiskās tiesības un imigrantu masveida izraidīšana nenotiks.

Par galveno šķērsli vienošanās panākšanai var kļūt Kipra, kurai ar Turciju ir saspīlētas attiecības. Sala, kuras ziemeļu daļā kopš 1974. gada valda starptautiski neatzītā turku republika, iebilst pret Ankaras prasību no jauna atvērt vairākas sadaļas sarunās par Turcijas uzņemšanu ES. Nikosija 2009. gadā daļu no tām bloķēja, jo Turcija atteikusies atzīt Kipras Republiku un liegusi kipriešiem pieeju savām ostām un lidostām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?