Iesprostoti Grieķijā
Pagājušajā gadā Eiropā ieradās miljons migrantu un patvēruma meklētāju, izraisot plašāko migrācijas krīzi kopš Otrā pasaules kara un nopietnas domstarpības ES dalībvalstu vidū par to, kā situāciju risināt. Migrantiem, kas galvenokārt nāk no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas, visbiežāk pirmā pieturvieta Eiropā ir Grieķijas salas, uz kurām viņi netraucēti atkuģo no Turcijas.
ANO Bēgļu biroja apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Grieķijā pa jūru no Turcijas ieradās vairāk nekā 856 tūkstoši neregulāro migrantu, par kādiem tiek uzskatīti cilvēki, kuri ir ieceļojuši nereģistrēti vai bez nepieciešamajiem dokumentiem. Kopš 1. janvāra no Turcijas Grieķijā ieradušies jau 143 tūkstoši migrantu, liecina Starptautiskās Migrācijas organizācijas dati.
Lielākā daļa no viņiem tālāk devās uz Balkānu valstīm, lai nokļūtu Rietumeiropā. Tomēr pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Maķedonija un citas Balkānu valstis slēdza savas robežas, Grieķijā faktiski iesprostoti aptuveni 40 tūkstoši migrantu. Pie Grieķijas robežas ar Maķedoniju atrodas aptuveni 13 tūkstoši cilvēku, kuri izmisīgi cer turpināt ceļu uz Rietumeiropu.
Lai palīdzētu Grieķijai, kuras ekonomika joprojām ir traģiskā stāvoklī, un samazinātu nekontrolējamās migrantu straumes uz Eiropu, ES vadītāji pērnruden vērsās pie Turcijas. Brisele piedāvāja Ankarai trīs miljardus eiro vērtu palīdzību, lai uzlabotu sadzīves apstākļus Turcijā mītošajiem vairāk nekā diviem miljoniem bēgļu no kara pārņemtās Sīrijas un pastiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandistiem.
Pagājušajā nedēļā Turcijas premjers A. Davutoglu nāca klajā ar papildu priekšlikumiem krīzes risināšanai. Tie paredz, ka turpmāk neregulārie migranti, kas no Turcijas ierastos Grieķijā, tiktu nosūtīti atpakaļ uz Turciju. Apmaiņā pret katru sīrieti, kas tiks nogādāts atpakaļ Turcijai, ES vajadzēs uzņemt vienu bēgļu nometnē Turcijā izmitinātu sīrieti.
Lai plāns īstenotos, Turcija no ES prasa vēl trīs miljardus eiro, līdz jūnijam nodrošināt Turcijas pilsoņiem iespēju ieceļot ES bez vīzām un atsākt jau vairākus gadus iesaldētās sarunas par Turcijas uzņemšanu ES, vēsta BBC.
Kipra var likt šķēršļus
Sarunas par Ankaras piedāvājumu solās būt sarežģītas un var pat noslēgties bez vienošanās, jo dažām ES dalībvalstīm ir iebildumi.
Francijas premjerministrs Manuels Valss šonedēļ paziņoja, ka ir ļoti svarīgi sadarboties ar Turciju, lai risinātu migrācijas krīzi, vienlaikus brīdinot Ankaru «nešantažēt» ES. Viņam pievienojās pret imigrantiem noskaņotais Čehijas prezidents Milošs Zēmans, kurš iebilst Turcijas prasībai ES piešķirt tai papildu finansējumu migrantu plūsmas samazināšanai. «ES sākotnēji Turcijai piedāvāja trīs miljardus eiro, tagad Turcija prasa sešus miljardus eiro, un izskan runas par vairāk nekā 20 miljardiem eiro,» Čehijas prezidentu citē ziņu aģentūra AFP. «Nepieklājīgi cilvēki, kā es, to sauc par šantāžu.»
Spānijai ir šaubas par to, vai plānotā migrantu un patvēruma meklētāju nosūtīšana no Grieķijas atpakaļ uz Turciju nebūs pretrunā ar ES un starptautisko likumdošanu. «Ikvienam, kas ierodas Eiropā, ir tiesības uz individuālu izvērtējumu, iesniegt patvēruma pieprasījumu un pārsūdzību, ja tas tiek noraidīts,» Spānijas ārlietu ministrs Manuels Garsija-Margalo sacīja portālam EUobserver. ES vadība solījusi, ka vienošanās ar Turciju nepārkāps starptautiskās tiesības un imigrantu masveida izraidīšana nenotiks.
Par galveno šķērsli vienošanās panākšanai var kļūt Kipra, kurai ar Turciju ir saspīlētas attiecības. Sala, kuras ziemeļu daļā kopš 1974. gada valda starptautiski neatzītā turku republika, iebilst pret Ankaras prasību no jauna atvērt vairākas sadaļas sarunās par Turcijas uzņemšanu ES. Nikosija 2009. gadā daļu no tām bloķēja, jo Turcija atteikusies atzīt Kipras Republiku un liegusi kipriešiem pieeju savām ostām un lidostām.