NP Foods iekšienē valda miers, jo mēs zinām savas vērtības, tradīcijas un apzināmies savu spēku. Mums jau izdevies Skandināvijas tirgū paveikt pietiekami daudz laba, lai mēs būtu droši, ka varam ne tikai saglabāt, bet arī attīstīt ražošanu tepat Latvijā. Ražošanas pārcelšana uz Skandināviju nav iedomājama.
Tādēļ, ka Skandināvijas valstīs ir augstākas darbaspēka izmaksas?
Protams, arī darbaspēka izmaksas ir svarīgs faktors. Taču Norvēģijas koncernam Orkla ir ļoti būtisks reģionālās piesaistes faktors. Lietuvā Orklai nav tik nopietnas ražošanas, lai mums būtu iemesls uztraukties. Igaunijā Orklai ir Kalev, bet jau sākotnēji Orklas koncerna uzņēmumu virzība ir tāda, ka šokolādei ir piesaiste patērētāju reģionālajai lojalitātei un tā jāievēro. Katrā valstī saldumu tirgū viens zīmols ir vadošais. Igaunijā tas ir Kalev, un godīgi jāatzīst, ka mums gadiem nav izdevies zīmolam Kalev atņemt līderpozīcijas Igaunijas tirgū. Latvijā savukārt līderpozīcijās ir Laimas zīmols. Baltijā kopumā drīzāk jāuzmanās no citiem ārzemniekiem, piemēram, no Polijas zīmola Milka (saku - Polijas Milka, jo citas ražotājvalsts Milka Latvijā praktiski nenonāk), kuram ir zemāka cena, milzīgs mārketinga budžets un kura uzvedība saldumu tirgū ir lielāks drauds nekā mūsu nonākšana pie starptautiska koncerna, kurš turklāt ir Ziemeļvalstu biznesa vides, respektīvi, Norvēģijas uzņēmums ar ļoti augstiem, salīdzinot ar pārējo pasauli, ētiskajiem standartiem attieksmē gan pret darbiniekiem, gan pret produktiem, gan pret sabiedrību un vidi. Spilva jau gadiem ilgi pieder Orklai, tāpat arī Ādažu čipsu ražošana, kuru ugunsgrēks nopostīja, bet kas tika atjaunota un veiksmīgi attīstās. Tā kā nav pamata teikt, ka Orkla būtu tas sliktākais investors. Tikai daži piemin Rīgas raugu, kas gan no tirgus pazudis.
Piemin gan, laikraksts Dienas Bizness arī to uzsvēra.
Jā, bet Rīgas raugs noteikti nebija tik spēcīgs zīmols, tas nebija valstiskā mērogā vadošais zīmols ar vairāk kā 143 gadu senu vēsturi un tradīcijām. Nevajag izpūst no oda ziloni. Es priecājos, ka NP Foods iegādājies tieši uzņēmums Orkla, kas vērtējams kā stratēģiskais investors.
Bez stratēģiskā investora vērienīgi attīstīties būtu grūti?
Laimai jau gadiem ir plāns par to, ka varētu būvēt jaunu ražotni un paplašināties, bet tam nepieciešamas vērienīgas investīcijas, kuru reāli līdz šim nebija. Negribu teikt, ka noteikti būtu nepieciešama jaunas ražotnes izveide, mēs ļoti labi jūtamies arī tur, kur esam šobrīd. Turklāt esam daudz ieguldījuši esošās ražotnes modernizācijā un infrastruktūras pilnveidošanā. Nav tā, ka esošās ražotnes darbība būtu neefektīva un tāpēc būtu nepieciešama jauna. Liela daļa mūsu produktu ir ar augstu pievienoto vērtību, līdz ar to ražotņu mērogi ir samērā mazi. Manuprāt, nevienu netraucē mūsu ražošanas atrašanās pilsētas centrā. Turklāt tas pat ir Miera ielas šarms - apkārtējo cilvēku iepriecināšana ar uzmundrinošiem aromātiem, daudzi saka, ka Laimas ražotnes tuvumā smaržo pēc šokolādes.
Tātad - zīmolus nemainīsiet, ražošanu Latvijā saglabāsiet un savu veikalu tīklu arī saglabāsiet?
Es esmu pārliecināts, ka visu saglabāsim, un būšu ļoti pārsteigts, ja kāds pateiks: «Sākam Laimas šokolādi ražot, piemēram, Kalev rūpnīcā Igaunijā.» Ne mēs, ne Orkla neesam tādas ideoloģijas kompānijas, Orklai ir maz tādu produktu, kuru ražošanā netiktu ievērota ģeogrāfiskā lojalitāte. Tie nav zemākas cenas saldumi, kurus var ražot jebkur. Tieši otrādi - tie ir augstas kvalitātes produkti ar pievienoto vērtību.
Lētākie saldumi rada risku, jo konkurē par patērētāju maciņu saturu ar zemāku cenu?
Ir saldumi, kas vienmēr būs lētāki nekā īstā šokolāde ar augstu kakao saturu. Kamēr patērētājiem nebūs izpratnes par ražošanas procesu, vienmēr būs tā, ka pircēji teiks: «Re, kur lētāka šokolāde.» Mēs teiksim, ka tā īsti nav šokolāde. Ar laiku cilvēki sapratīs - ja grib šokolādi, tad jāpērk īsta šokolāde, ja grib vienkārši kādu saldumu, tad var pirkt arī lētāku produktu. Pienu no kefīra taču patērētāji atšķir.
Jāsecina, ka būtisks ir patērētāju izglītošanas jautājums?
Izglītošana un izpratnes veidošanās nav ātrs process, bet tomēr notiek. Kvalitatīvi produkti maksā tik, cik maksā. Kakao pupiņas ir atzītas par cilvēka veselībai labvēlīgām, to ieguve ir salīdzinoši ekskluzīva, un tāpēc tās arī samērā dārgi maksā. Produkti, kas nav tik ekskluzīvi, attiecīgi maksā lētāk, bet, protams, arī ne visi lētākie produkti ir kvalitatīvi. Noteikti negribu teikt, ka vienmēr lētāks ir nekvalitatīvāks.
Latvijas situācija, atšķirībā no Norvēģijas un citām Ziemeļvalstīm, gan ir tāda, ka vidusmēra patērētājs izvēlas lētāko preci, jo grib izdzīvot ar saņemto algu līdz nākamajai algai. Diemžēl mūsu valstī ievērojami lielākajai daļai sabiedrības ir problēmas iztikt līdz nākamajai algai, un nekādas pircēja lojalitātes programmas nestrādā tik labi kā zemākā cena. Savukārt, ja veikalnieks gribēs tirgot vairāk vietējo produktu, un tieši veikalnieks jau ir tas, kurš visu pirkšanas procesu kontrolē, tad arī tirgos lielāku skaitu vietējo preču, tāpēc, manuprāt, pat vairāk jāstrādā pie veikalnieku izglītošanas nekā pie gala patērētāju izglītošanas. Veikalnieki, protams, apgalvo, ka pielāgojas tam, ko prasa pircēji, bet realitātē tomēr tā nav. Labi zinu, ka veikalnieki var izmest no sava veikalu tīkla labi pirktu produktu un tā vietā savu veikalu plauktos ielikt importētos produktus tikai tāpēc, lai ražotāju sodītu. Pēc pusgada, redzot, ka konkurējošais tirdzniecības tīkls gan nav izmetis vietējā ražotāja produktus no saviem veikaliem, tirgotājs saka: «Nu labi, mēs atkal ņemsim jūsu produkciju saviem veikaliem.» Tad ražotājs atbild: «Mēs ļoti labi iztiekam bez jūsu veikalu tīkla.» Tikai tad beidzot sākas normāla saruna, bet pusgadu veikalu plauktos vietējā produkta vietā bija importētais produkts.
Rietumvalstu un Krievijas savstarpējo attiecību saasināšanās NP Foods darbu ietekmē?
Man bija bažas, ka nemierīgā starptautiskā situācija var mudināt Orklu atlikt NP Foods iegādi. Tā kā darījums notika, jāsecina - Orkla vadībai ir pārliecība, ka te, Latvijā, viss ir un būs mierīgi un stabili.
Ja runājam par NP Foods produkcijas eksportu uz Krieviju, tad tas patlaban attīstās, nevis samazinās. Kā zināms, Ukrainas līdera Porošenko saldumu industrijas produkcija izmesta no Krievijas tirgus, rezultātā veikalos saldumu plaukti kļuvuši tukšāki, un mūsu pārstāvjiem Krievijā šobrīd ir darba pilnas rokas. Protams, nevar teikt, ka jūtamies stabili Krievijas tirgū, jo nav zināms, kādi notikumi vēl sekos. Tomēr gribu piebilst, ka Krievijas tirgu mēs pazīstam gadiem ilgi, mūsu pārstāvjiem ir aptuveni divdesmit gadu ilga sadarbības pieredze ar veikalniekiem Krievijā, un mēs nebaidāmies, ka varētu turp aizsūtīt preci un nesaņemt par to samaksu. Visi mūsu sadarbības partneri ir cienījami cilvēki, un, pat ja tiks noteikts embargo saldumiem un citām precēm, ko ražo NP Foods, savu naudu par pārdotajām precēm mēs vienalga saņemsim.