Nākamā grupa ieradīšoties tuvākajās dienās. Taču arī te problēmas nebeidzas - patvēruma meklētāju integrācija apstājusies pie tā, ka vēl joprojām nav mentoru un sociālo darbinieku, kas ar viņiem strādātu.
Simtu uzreiz nebūs
Par patvēruma meklētāju gauso uzņemšanu bažas izrādījis Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (NA). Protams, no vienas puses, ir labi, ka pirmā pieredze ir ar nelielu skaitu cilvēku, jo tas ļauj novērtēt iepriekš izstrādāto plānu darbībā, taču, no otras puses, tas rada bažas. Deputāts pieļauj, ka tuvākajā laikā Latvijai nāksies uzņemt pat vairāk nekā simts cilvēku, lai atgūtu iekavēto.
Šīs bažas noraida Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Par simtiem šobrīd neviens nerunājot. Lai līdz gala termiņam paspētu uzņemt visus patvēruma meklētājus, aprēķināts, ka mēnesī jāpārvieto vismaz 30 cilvēku. Martā gan tas nav izdevies, jo process apstājies Turcijas un Grieķijas sarunu dēļ. Daļa atlasīto cilvēku, piemēram, šajā laikā no konkrētās valsts jau bija aizbraukuši.
Runājot par nākotnes plāniem, jāņem vērā, ka šobrīd norit darbs gan pie Mucenieku paplašināšanas, gan pie aizturēšanas centra būvniecības, tāpēc gada beigās mēnesī varētu uzņemt arī 50 patvēruma meklētāju, tādējādi atgūstot iekavēto. I. Pētersone-Godmane gan piebilst, ka šī procesa virzība lielā mērā nav atkarīga no Latvijas, jo, piemēram, Itālija ātrāk par martu nebija gatava sākt praktiskas darbības. Viņa arī noliedz, ka problēmas radušās, jo cilvēki uz Latviju vienkārši nevēlas braukt.
Prom neraidīs
Jau vairāk nekā divus mēnešus Latvijā uzturas divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas - kopumā seši cilvēki. Abas ģimenes februāra sākumā pārvietotas no Grieķijas. Lai gan vēl nav konkrēta lēmuma par piešķiramo statusu, I. Pētersone-Godmane apgalvo, ka šobrīd nav nekādu iemeslu, lai tām to atteiktu vispār. Šiem cilvēkiem, iespējams, mēneša laikā tiks piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss. Kā apgalvo IeM valsts sekretāre, šie cilvēki joprojām vēlas palikt Latvijā un viņiem ir motivācija gan strādāt, gan mācīties. Pēc pirmajām divām nedēļām visi sākuši intensīvi mācīties latviešu valodu, turklāt to dara labprātīgi un ar «cerīgiem rezultātiem». Šos kursus kopumā patlaban izmanto 90% Muceniekos mītošo patvēruma meklētāju, kuriem uz to ir tiesības.
Ar abām jau atbraukušajām ģimenēm strādājusi arī Nodarbinātības valsts aģentūra, un, kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), tiklīdz pēc statusa piešķiršanas būs kāda reāls darba piedāvājums, tā, visticamāk, pieaugušie arī piekritīs strādāt. Ministrijā gan ir nelielas bažas par to, ka patvēruma meklētāji varētu vēlēties dzīvot tikai Rīgā. Tajā pašā laikā lielākās darba iespējas viņiem ir tieši reģionos, turklāt ārpus Rīgas būtu arī reālākas iespējas apmaksāt dzīvesvietu un ikdienas izdevumus. Te uzdevums būs mentoriem.
Nav, kas palīdz
Nākamā patvēruma meklētāju grupa Latvijā gaidāma tuvākajās dienās. Kā Dienai pastāstīja I. Pētersone-Godmane, tie varētu būt 10-20 cilvēku. Precīzs ierašanās datums gan netiks minēts, un sabiedrība par to uzzinās tad, kad šie cilvēki jau būs ieradušies. Būtiski šajā gadījumā ir tas, lai jau no pirmās dienas būtu cilvēki, kas ar viņiem strādātu. Piemēram, abas ģimenes Latvijā ir jau divus mēnešus, bet neviens mentors vai sociālais darbinieks ar tām joprojām nav runājis. LM parlamentārā sekretāre Karina Korna atgādina, ka aizķeršanās bijusi ar iepirkumu par sociālās palīdzības sniegšanu - pirmajā iepirkumā neviens pretendents nepieteicās. Taču otrajā reizē līgums noslēgts ar biedrību Latvijas Sarkanais Krusts. Notikusi arī sanāksme, lai vienotos par pirmajiem darāmajiem darbiem. K. Korna gan piebilst, ka Latvijai šādas pieredzes nav, tāpēc nevar teikt, ka mentoru sistēma uzreiz strādās. Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops arī uzsver, ka nav iespējams mēneša laikā panākt šo cilvēku integrāciju. Pirmajā mēnesī plānots apzināt aktuālās problēmas, saprast, kas šiem cilvēkiem nepieciešams un ko biedrība var piedāvāt. Paši mentori reāli darbu varētu sākt nākamās nedēļas sākumā. Arī I. Pētersone-Godmane apgalvo, ka tā tagad noteikti ir prioritāte. Papildus tam jārisina jautājums par patvēruma meklētāju dienas naudas palielināšanu līdz trim eiro. Šobrīd secināts, ka ar 2,15 eiro dienā iztikt ir ļoti grūti.
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputātu vairākums rosina ieviest centralizētu ES patvēruma sistēmu un likumīgas migrēšanas iespējas. Katrai dalībvalstij tas varētu paredzēt konkrētas kvotas. Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan ir norādījis, ka patstāvīgu kvotu ieviešanu neatbalsta un ir gatavs ar citu valstu kolēģiem sākt sarunas par iespējām iestāties pret šādu sistēmu.