gada janvārī treniņā viņš pārrāva ceļgala krusteniskās saites. Pēc ilgstošas un sarežģītas atveseļošanās 22. dzimšanas dienu nosvinējušais saspēles vadītājs ir apņēmības pilns pacīnīties par vietu Latvijas valstsvienības sastāvā un pēc tam nostiprināties slavenajā Lietuvas klubā Kauņas Žalgiris.
Ilggadējā izlases uzbrucēja Arņa Vecvagara dēls Kaspars sevi spoži pieteica 2010. gada Eiropas junioru čempionātā Viļņā, kur bija viens no komandas līderiem un sekmēja pirmo godalgu izcīnīšanu puišu konkurencē Latvijas jaunatnes basketbola vēsturē. Tieši tur viņu noskatīja viens no Lietuvas basketbola grandiem Žalgiris, kura sistēmā saspēles vadītājs pāris gados izsitās līdz pat pamatkomandai un 2013. gadā debitēja arī Eirolīgā. Sezonas vidū treniņā gūtais savainojums un piespiedu kārtā veiktā otrā operācija laikā, kad ceļgala saites jau šķita sadziedētas, apturēja straujo progresu un basketbolists tikai šovasar izlases kreklā atgriezās laukumā. «Neviens, kurš spēlē augstākajā līmenī, tajā nav piedzimis, bet to sasniedzis ar savu darbu, attieksmi un arī pārvarējis daudz grūtību. Iešu solīti pa solītim, būšu pacietīgs, cerēšu, ka man tiks dota iespēja, un centīšos to izmantot,» pragmatiski uz notikušo raugās Vecvagars. «Šobrīd fiziskajā ziņā jūtos ļoti labi. Jau no brīža, kad uzzināju, ka būs iespēja cīnīties par vietu izlases sastāvā, mērķtiecīgi gatavojos treniņnometnei un tajā ierados labā sportiskajā formā. Arī spēles ziņā viss ir kārtībā, lai gan, protams, basketbola sajūtas vēl ir jāatjauno. Tie, kas no basketbola kaut ko saprot, pārbaudes spēlēs redzēja, ka bija epizodes, kurās varēju nospēlēt gudrāk, taču ar to rēķinos, ka pēc traumas tas nav tik viegli - ielēkt ejošā vilcienā. Tas ir laika un darba jautājums,» Dienai norādīja basketbolists.
Pirmās spēles kopš 2014. gada sākuma bijušas fiziski sarežģītas, jo izlases otrajā sastāvā tobrīd bija tikai divi aizsargi, tāpēc divās spēlēs ar Tunisiju sanācis pamatīgi noskrieties. «Bija diezgan grūti, taču kaut kā tiku galā. Pirms spēles Rīgā pret Slovēniju satraukums un emocijas bija pat mazliet lielākas,» Vecvagars atzina, ka kopumā sajūtas bijušas labas, kustības normālas, ko apstiprinājuši arī cilvēki no malas. «Tas arī ir vissvarīgākais. Viss pārējais ar laiku atnāks.»
«Ja godīgi, par to, vai tikšu sastāvā, šobrīd galīgi nedomāju. Cenšos atdot visus simts procentus treniņos un pārbaudes spēlēs. Treneri novērtēs, vai būšu noderīgs. Protams, sastāvā tikt gribu, taču apzinos, ka primārais ir pēc ilgās pauzes sagatavot savu ķermeni basketbolam. Treneri dara visu, lai palīdzētu man arī šajā ziņā,» uzskata basketbolists. Viņš šovasar pagarināja līgumu uz vismaz vienu sezonu ar Žalgiri. «Pārrunas bija vieglas, jo pats ļoti gribēju tur palikt, un kluba vadība to novērtēja.»