Tomēr šādiem brīžiem būtu jārosina kas vairāk par prieka asarām autoru un izdevēju acīs - balvu dotā kvalitātes zīme ir viens no nozīmīgākajiem instrumentiem intereses raisīšanai ārvalstīs. Tiesa, ar nosacījumu, ka līdz tam paveikti daudzi un nebūt ne vienkārši mājasdarbi.
Simtgadnieču uznāciens
2018. gada grāmatu tirgus Londonā, kur Eiropas grāmatniecības nozares gada lielākajā pasākumā vienā stendā sevi pieteiks trīs simtgadnieces - Latvija, Lietuva un Igaunija -, ir notikums, kam būtu jāraisa interese par Baltijas valstu literatūru un grāmatniecību. Latvija Londonā tiks pārstāvēta ar 25 ārvalstīs izdotiem tulkojumiem angļu valodā - labāko, ko literatūras un grāmatniecības nozare spēs sarūpēt. Gatavošanās laikā, kā arī pēc grāmatu tirgus iecerētas vairākas aktivitātes, lai savlaicīgi veidotu un uzturētu anglofono izdevēju interesi par mūsu autoriem.
«Visticamāk, tik laba brīža kvalitatīvi jaunam atspērienam - bāzes platformas izveidei - Latvijas literatūrai, un īpaši grāmatniecības nozarei, tuvākajās desmitgadēs vairs nebūs,» par Londonas grāmatu tirgu un līdz (arī - pēc) tam gaidāmajām aktivitātēm saka projekta vadītāja Inga Bodnarjuka, kura koordinē virkni mājasdarbu literatūras un grāmatniecības nozares atbalstam un uzsver: «Skatos uz to kā uz ilgtermiņa ieguldījumu attīstībā, kas nepārtrūkst, tiklīdz 2019. gadā finansējums samazināsies.»
Pēc Latvijas Literatūras centra bēdīgā fināla, minētās aktivitātes sadalītas starp trim organizācijām - Latvijas Rakstnieku savienību (LRS), Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju (LGA) un Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju. LRS priekšsēdētājs Arno Jundze uzsver - lai cerētu uz izrāvienu latviešu literatūrā, jārada loģiska sistēma ar stabilu finansējumu. «Cerēt, ka tas [izrāviens - aut.] notiks pats no sevis, ir apmēram tas pats, kas gribēt laimēt Eirojackpot loterijā. Mērķis ir stabila un saprotama sistēma, kurā autora darbu pārtver tulkotāji, aģents un virza to tālāk. Tad arī būs šis izrāviens,» teic A. Jundze.
Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas pārstāve Līga Buševica piebilst - šī būs liela iespēja arī poligrāfijas nozarei: «Lielbritānijas tirgus ir potenciāls Latvijas poligrāfijas eksporta veicināšanai, kas var nest pozitīvu atgriezenisko efektu Latvijas ekonomikai, jo poligrāfija ir viena no lielākajām valsts nodokļu maksātājām radošo industriju sektorā Latvijā.»
Gatavojoties ārvalstu tirgiem
Kopš gada sākuma kopā ar izdevējiem notiek darbs pie kopīga grāmatu kataloga, kurā būs iekļautas eksportspējīgākās (pēc izdevēju domām) grāmatas, kas pārstāvēs Latviju šī gada nozīmīgākajos grāmatu tirgos - Leipcigā, Frankfurtē, Boloņā un Londonā. Ir izsludināta īpaša grantu programma literatūras tulkojumu tapšanai un izdošanai angļu valodā ārvalstu izdevniecībās līdz 2018. gadam, ir jau notikušas un tiks turpinātas britu izdevēju vizītes Latvijā, kā arī mūsu autoru, tulkotāju, grāmatniecības ekspertu un izdevēju dalība dažādos ārvalstu pasākumos, diskusijās un konferencēs par grāmatniecību un literatūru. Pašlaik top bilingvāla interneta platforma angļu un latviešu valodā, kurā vienkopus būs ziņas par latviešu autoriem, izdevējiem, tulkotajām grāmatām, tulkotājiem.
Trīs gados Latvijas pārstāvībai dažādu valstu grāmatu tirgos (stendu nodrošinājums un ar to saistītas izmaksas), sagatavošanās procesam Londonas tirgum, kā arī kultūras un profesionālo grāmatniecības pasākumu programmai 2018. gada laikā, tulkojumu tapšanai un izdošanai ārvalstīs, tulkotāju rezidencēm un tulkošanas darbnīcām, ārvalstu izdevēju un žurnālistu vizītēm Latvijā, datubāzes izveidei, reklāmas izdevumiem un citām aktivitātēm piešķirti divi miljoni eiro.
Izdevēju un valsts kopdarbs
Novērtējot iespējas, ko literatūras un grāmatniecības nozarei var dot iesaiste starptautiskos pasākumos, Rakstnieku un tulkotāju mājas direktore Andra Konste uzsver nozares sadarbības nozīmi. «Būtībā - sagaidu, ka mērķim saliedēsies un sakārtosies dažādās grāmatniecības struktūras.» Viņai piekrīt I. Bodnarjuka - tieši sadarbība bija viens no atslēgas vārdiem februārī notikušajā tikšanās reizē ar Latvijas izdevējiem, kurā tika prezentētas starptautisko grāmatu tirgu, tulkošanas atbalsta programmu un citas iespējas.
Izdevējiem I. Bodnarjuka iesaka savlaicīgi domāt par savu nišu ar lielāko potenciālu, izpētīt mērķa tirgu un tā specifiku, rūpēties par precīzu savas darbības komunikāciju angļu valodā, iesaistīties savu izdevumu tulkojumu tapšanā (vispirms jau sinopses un fragmenti) un arī pašiem meklēt kontaktus grāmatu tirgos.
Izdevniecības Dienas grāmata vadītāja Dace Sparāne-Freimane uzskata, ka latviešu literatūras virzīšana ārvalstu tirgos (organizatoriski un finansiāli) primāri ir valsts uzdevums: «Mākslinieciskās jeb kvalitatīvās daiļliteratūras galvenais mērķis ir nest pasaulē Latvijas vārdu un Latvijas rakstnieku vārdus caur viņu darbiem, turklāt arī eventuālais ieguvējs no šī ir Latvijas valsts vārds un pats autors, nevis viņa izdevējs Latvijā.»
Šajā procesā jānodrošina paraugtulkojumu tapšana vismaz vienā no lielajām pasaules valodām, lai būtu iespējams šos darbus kādam piedāvāt, un jādod iespēja rasties literatūras aģentiem, kuri strādātu ar latviešu literatūras reklamēšanu, norāda D. Sparāne-Freimane.
Vajadzīgi tulkotāji un aģenti
Viens no nozīmīgākajiem priekšdarbiem, kas jāveic sekmīgai Latvijas literatūras pārstāvībai ārvalstīs, ir kvalitatīvu tulkojumu tapšanas procesa izveide. «Mums nav jaunās tulkotāju paaudzes. Pieaugot interesei par latviešu literatūru, šī būs problēma, jo ir vajadzīgi gan grāmatu sinopšu un fragmentu tulkojumi svešvalodās, gan arī savlaicīgi tulkot tās grāmatas, kurām izdevēji redz perspektīvu ārvalstīs vai par kurām interesi izrādījis kāds ārvalstu izdevējs,» uzsver I. Bodnarjuka. Viens no risinājumiem ir tulkojumus veikt caur t. s. tilta valodām, proti, vispirms tiek nodrošināts tulkojums kādā no plašāk zināmām valodām (angļu, krievu, vācu), tad top nākamie tulkojumi. Pašlaik tiek veidota visu aktīvo tulkotāju datubāze, iekļaujot tajā arī studentus, kuri apgūst latviešu valodu ārvalstu universitātēs un ir ieinteresēti un zinoši literatūrā.
«Kopīgiem spēkiem jācenšas «iemīlināt» Latvijā un tās literatūrā cilvēkus no ārvalstīm, kam ir talants un iemaņas tulkošanā,» par tulkotāju iesaisti saka Jāņa Rozes apgāda izpilddirektore un LGA valdes priekšsēdētāja Renāte Punka. «Iemīlināšanas» procesā nozīmīgs ir arī t. s. literāro aģentu ieguldījums, kuriem jārūpējas par tiešu kontaktu veidošanu ar ārvalstu izdevējiem. «Literārie aģenti spēj objektīvāk un neitrālāk izvērtēt projektu potenciālu, jo paši autori un izdevēji bieži vien ir subjektīvi,» saka R. Punka. Patlaban Latvijas literatūru ārvalstīs pārstāv trīs literārie aģenti - Vilis Kasims, Žanete Vēvere-Paskvalīni un Džeids Vils.
Andra Konste piebilst - nepieciešams iepazīt arī valstu pieredzi literatūras nozares un grāmatu popularizēšanā, un «tieši tāpēc viens no mūsu Mājas jubilejas pasākumiem septembrī būs Eiropas laikmetīgās literatūras starptautisku festivālu un literatūras mārketinga speciālistu konference Grāmata. Veiksmes stāsts, īpaši interesējoties par mazo valodu panākumiem šai jomā».
Iespēja, kas jāizmanto
«Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū ir unikāla iespēja Latvijas literatūras, grāmatniecības un poligrāfijas nozarei, vispirms jau Latvijas literatūras pazīstamības veicināšanai ārpus Latvijas robežām - literāro un ar Latvijas kultūrvēsturi saistītu darbu tulkojumi angļu valodā un iespēja tos izdot Lielbritānijā un citās anglofonajās zemēs,» uzsver L. Buševica.
Pēc viņas teiktā, tas, kādi būs panākumi un cik daudz Latvijas literāro darbu izdosies publicēt, atkarīgs no nozares profesionāļu - izdevēju, tulkotāju, literātu, literāro aģentu - kapacitātes, motivācijas un spējas strādāt ar ārvalstu izdevējiem, ieinteresēt tos un vēstīt Latvijas stāstu ārvalstīs. «KM un nozares organizāciju plāns ir līdz 2019. gadam izdot vismaz 48 Latvijas literatūras darbus svešvalodās,» bilst L. Buševica un uzsver: «Ļoti nozīmīga ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras iesaiste Latvijas stenda izveidē Londonas grāmatu tirgū no 2017. līdz 2019. gadam, kas apliecina nozares eksportspējas potenciālu un ekonomikas sektora atbalstu nozares attīstībai.»