Zilās brīnumtabletītes
Marta beigās Valsts policija publicēja ziņu, ka notvērusi sievieti, kas tirgoja viltotas Viagras tabletes. Pāris stundu vēlāk arī Dienai izdevās atrast sludinājumu, kur kāds anonīms pārdevējs piedāvā šīs zāles. Zvanot uz tekstā norādīto tālruni, atskan laipna un ļoti runātīga vīrieša balss. Uz jautājumu par to, vai vēl var nopirkt minēto medikamentu, tūlītēji tiek sniegta apstiprinoša atbilde ar piebildi, ka tās ir īstas un nudien strādājot. «Par mīlas priekiem vairs nebūs jāsatraucas,» apgalvo balss klausulē.
Tās pašas dienas vakarā pie kāda Pļavnieku veikala ar solīto preci stāv aptuveni 50 gadu vecs kungs. Pirms ķerties pie lietas, vīrietis nosauc savu vārdu - Valdis. Tad, ilgi nekavējoties, no bikšu kabatas izvelk plāksnīti ar zilām tabletēm, pasniedz to un nebeidz slavēt, cik tās labas, - klienti nesūdzas un arī pats ne reizi vien licis lietā. Valdis gluži kā farmaceits nolasa īsu instrukciju, piekodinot nelietot Viagru kopā ar alkoholu, un atklāj, ka krājumos esot arī stiprākas tabletītes, ja šīs nepatiks, nākamreiz jāņem kādas citas. Viņš, izmantojot izdevību, piedāvā arī kļūt par biznesa partneriem un palīdzēt izplatīt viņa preci. Nesagaidot atbildi, kungs uzsmaida un sāk runāt par citām lietām, tajā skaitā netaupa arī pa kādam intīmam padomam. «Tu manu telefonu taču zini, pēc tam atraksti, kā gāja, vai viss gultā strādāja, kā vajag,» Valdis piemetina uz atvadām.
Speciālisti apgalvo, ka Viagra ne velti izsniedzama tikai pret recepti, jo savienojumā ar citiem medikamentiem, kā arī daļai sirds un asinsvadu slimnieku, tās lietošana var beigties letāli. Tās ir vienas no pasaulē visbiežāk viltotajām zālēm, tāpēc var gadīties nopirkt ko citu, nekā plānots. Labākajā gadījumā tabletē būs sapresētas nekaitīgas vielas, bet sliktākajā - tādas, kas bīstamas dzīvībai.
Ja Dienas vietā uz tikšanos ierastos policijas pārstāvji, pārdevējam draudētu vairākos simtos eiro mērāms naudas sods. Ar tirgotājiem cenšas cīnīties arī Veselības inspekcija, kas savu iespēju robežās uzrauga interneta vietnes un sludinājumus.
Draudzīgie kaifa ķērāji
Ar to vien interneta iespējas nav izsmeltas, Diena kādā no sociālajiem portāliem uziet forumu, kurā ikviens var pārdot vai atdot sev nevajadzīgos medikamentus. Pāršķirstot piedāvājumu, pāris minūšu laikā paveras iespēja iegūt vismaz piecas recepšu zāles. Vienas no tām, kas ir antibiotikas, atdod par baltu velti, otras - par simbolisku samaksu, bet citas iespējams iemainīt pat pret zefīru paciņu. Jāpiebilst, ka neviens no piedāvātājiem pēc receptes netaujā. Forumu izveidojis kāds Raimonds, kuram ar medicīnu nav nekāda sakara.
Diena gāja arī tālāk un vietnē ss.lv ar vārdu Rasa ievietoja sludinājumu, kurā lūdza pēc Clonazepam, - tās ir zāles, ko parasti izraksta psihiatrijas slimniekiem, bet ir pazīstamas arī narkomānu vidū. Pēc neilga brīža lietotnē whatsapp tiek saņemta ziņa no puiša, kas sevi dēvē par Bembistu. Uzmetot aci viņa bildei, izrādās, ka tas ir tas pats Raimonds, kurš izveidojis iepriekš pieminēto zāļu forumu. Puisim konkrētā medikamenta nav, taču viņš piedāvā draudzēties, jo arī pats ir tā meklējumos. «Tev kaifam vai medicīnai?» taujā Raimonds. Rasa stāsta, ka tabletes vajadzīgas draugam, jo pati nelieto. Sarunas gaitā puisis sūdzas, ka policisti aizklapējuši ciet visas vietas, kur iepriekš varēja iegādāties Clonazepam, un sajūsminās, ka atradis domubiedru: «Ja godīgi, es priecājos, ka uzrakstīju. Tādiem jāturas kopā! Palīdzēsim vienmēr viens otram!» Sarunājam uzturēt kontaktu un atvadāmies, taču pēc neilga laika ziņu apmaiņa turpinās. Raimondam esot Lorafen, no kurām, kā viņš apgalvo, arī var ķert kaifu, taču pašam ne visai patīkot. Tā kā esam jau labi draugi, viņš gatavs 10 tabletes atdot gandrīz bez maksas. Rasa piekrīt, taču ir kāda problēma - meitene dzīvo galvaspilsētā, bet puisis savas dienas vada citā Latvijas galā. «Nu varam mēģināt ar autobusu caur šoferi nodot,» mierina Bembists. Viņš vēl turpina sarunu, taujājot pēc drauga kontaktiem - abiem kaifa ķērājiem būšot daudz kopīga, taču Rasa pazūd «ar galiem».
Uz sludinājumu atsaucās arī pāris citu cilvēku, piedāvājot notirgot sev izrakstīto Clonazepam. Taču tā kā eksperimenta mērķis bija noskaidrot, cik viegli iespējams iegādāties recepšu zāles, nevis visos gadījumos arī to realizēt, Rasa ar zvanītājiem parunājas, bet tālāku kontaktu neveido.
Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas toksikologs Roberts Stašinskis zina teikt, ka pie viņiem bieži nonāk pacienti, kas pārdozējuši recepšu medikamentus. Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra virsārste Lūcija Arāja apstiprina, ka šādi gadījumi nav retums: «Var gadīties dažādi. Var netīšām pārdozēt, var pārdozēt, cenšoties apreibināties, bet var gadīties arī cilvēki ar suicidālām tieksmēm, kas speciāli lieto daudz zāļu. Tie, kas vēlas apreibināties, vēl reizēm «lielākam efektam» iedzer alkoholu, taču nevar zināt, kā tad organisms uz to savienojumu reaģēs.» Viņa arī nebrīnās, ka recepšu zāles viegli nonāk nepareizās rokās: «Melnajā tirgū jau visu ko var nopirkt. Bieži jau arī pērk no paziņām un citiem piegādātājiem, kam ir kāda piekļuve. Ir arī gadījumi, kad mūsu pacienti pārdod tālāk savas zāles, ārsts nevar izkontrolēt, kur nonāk tas, kas izrakstīts.»
Farmaceiti apiet likumu
Neskatoties uz plašo tīmekļa vidi, zāles tomēr biežāk iegādājas aptiekās. Taču izrādās, ka arī tās nav bez grēka. Septiņās no desmit nejauši izvēlētām aptiekām recepšu zāles bez receptes iegādāties izdodas visai viegli. Dažās taujā pēc apliecinājuma, ka medikaments tiešām nepieciešams, taču atradās arī vietas, kur pietika vien pateikt nosaukumu un samaksāt.
Kādā no zāļu tirgotavām Diena apjautājās, vai aptiekārs zina, ka tādējādi pārkāpj likumu, bet atbilde bija vienaldzīga: «Nekas traks jau nav, rīt no rīta atnāks ārsts un sarakstīs trūkstošās receptes.» Tas ļauj noprast, ka shēma ir labi atstrādāta un ļauj izvairīties no soda.
Iegādātie medikamenti pēc eksperimentā neiesaistītu farmaceitu teiktā nav joka lieta, viens no tiem var tikt izmantots apreibināšanās nolūkā un izraisīt atkarību, bet otrs, ilgstoši lietojot, var radīt nopietnas blaknes, piemēram, kuņģa asiņošanu. Daļā aptieku farmaceiti izskaidroja, ka tās ir recepšu zāles un kā tās lietot, bet citās nevienam nešķita svarīgi pabrīdināt klientu par to, ko viņš pērk. Šajā gadījumā farmaceits riskē, ka persona, kurai var palikt slikti, pēc tam vērsīsies pret viņu un apsūdzēs par recepšu zāļu izsniegšanu.
Saskaņā ar Farmācijas likumu, ja zāles noteiktas kā recepšu zāles, aptiekā tās drīkst izplatīt tikai pret attiecīgu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā noformētu ārsta recepti. Par likuma pārkāpumu draud administratīvais sods.
Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde ir pārsteigta par Dienas guvumiem un, tos komentējot, lieto apzīmējumu «krāšņa buķete»: «Katram kolēģim blakus neizstāvēsi, bet tas mani pārsteidz. Jāsaka, ka mēs nevaram būt pārliecināti, ka tā ir paša farmaceita vēlme kaut ko izsniegt bez receptes, jo ir zināmi fakti, ka to viņiem paredz aptiekas darba organizācija, kuru definē vadība. Aptiekas konkurē ar to, ko pārdod, un arī farmaceits savu atalgojumu saņem no tā, ko pārdod. Taču tas nevar kalpot par attaisnojumu pārkāpt likumu. Ir jāapzinās atbildība, ko uzņemas, dodot cilvēkam recepšu zāles, kuras viņš kaut kādu iemeslu dēļ ir izdomājis, ka viņam vajadzētu. Varbūt viņa slimības vēsturē vai dzīvesveidā ir kas tāds, ko nevar savienot ar konkrēto medikamentu, un tad sekas var būt dažādas.»