Cer mazināt rindas
Kopš 29. jūnija, kad Grieķijas bankas bija spiestas slēgt durvis klientiem, visā valstī par ikdienišķu parādību kļuva garas rindas pie bankomātiem. Valdība bija ieviesusi tā saucamo kapitāla plūsmas kontroli un noteikusi, ka no viena bankas konta diennaktī var izņemt tikai 60 eiro.
Arī pēc banku atvēršanas iedzīvotāji no saviem kontiem nevarēs izņemt neierobežotu daudzumu naudas. Turpmāk no viena bankas konta vienreiz nedēļā varēs izņemt ne vairāk kā 420 eiro, tādējādi cilvēkiem nevajadzēs ik dienu pulcēties pie bankomātiem. Tajā pašā laikā ir saglabāts liegums naudas pārskaitījumiem uz ārvalstu bankām.
Grieķijas banku asociācija pirmdien aicināja iedzīvotājus atgriezt bankās savus noguldījumus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu banku sistēmas funkcionēšanu. Asociācija apgalvo, ka kopš pagājušā gada decembra no Grieķijas bankām aizplūduši ap 40 miljardiem eiro.
Izdevums Kathimerini nedēļas nogalē vēstīja, ka Grieķijas banku slēgšana valsts ekonomikai izmaksājusi aptuveni trīs miljardus eiro, kurus valdība būtu varējusi izmantot, lai norēķinātos ar saviem kreditoriem. Grieķijas mazumtirgotāji trīs nedēļās zaudējuši 600 miljonus eiro, bet eksportētāji lēš, ka viņu zaudējumi sasnieguši 240 miljonus.
Draud politiskā krīze
No banku kontiem izņemamās naudas limita palielināšana nenozīmē, ka grieķu rīcībā būs vairāk brīvu līdzekļu, jo kopš pirmdienas Grieķijā jūtami pieaugušas cenas plašam klāstam preču un pakalpojumu, tajā skaitā pārtikai un sabiedriskajam transportam. Tas saistīts ar valdības lēmumu palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 13% uz 23%, ziņo BBC.
PVN likmes palielināšana bija viena no starptautisko aizdevēju - Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) - prasībām Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, lai Atēnas varētu pretendēt uz jaunu palīdzības programmu, kas novērstu valsts maksātnespēju. Tiek lēsts, ka jaunās palīdzības programmas apmērs varētu būt 86 miljardi eiro.
Par nodokļu paaugstināšanu pagājušajā ceturtdienā nobalsoja vairākums Grieķijas parlamenta locekļu, bet balsojuma iznākumu palīdzēja izšķirt opozīcijas deputātu balsis, jo 39 A. Cipra vadītās galēji kreisās partijas Syriza locekļi balsojumu boikotēja.
Trešdien Grieķijas likumdevējiem būs jābalso par tieslietu un banku sistēmas reformām, un arī šajā balsojumā A. Cipra valdība būs atkarīga no proeiropeiskās opozīcijas deputātu atbalsta.
Pēdējās dienās izskanējušas prognozes, ka šķelšanās Syriza iekšienē tuvākajā laikā novedīs pie Grieķijas valdības krišanas un parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Šāda scenārija īstenošanās nozīmētu kārtējo politisko krīzi Grieķijā laikā, kad Atēnas ar starptautiskajiem aizdevējiem veiks sarunas par jaunu palīdzības programmu, kuras nosacījumi būs stingrāki nekā tai, ko jūlija sākumā grieķi noraidīja A. Cipra izsludinātajā referendumā.