Ar ko meža ekspedīcija atšķiras no parasta pārgājiena mežā?
Esam paredzējuši doties mežā ar dažāda vecuma skolēnu grupām, lai rādītu, stāstītu un iepazīstinātu ar to, kā tiek saimniekots valsts meža teritorijā, ļautu bērniem pašiem izzināt un praktiski darboties svaigā gaisā. Ekspedīciju, manuprāt, nevar salīdzināt ar ekskursiju - te bērni dodas atklāt un izzināt kompakti izvietotus, iepriekš sagatavotus objektus mežā. Ekspedīcijas maršrutu pieredzējušie LVM darbinieki ir izveidojuši, lai ļautu skolēniem darboties un baudīt atklāšanas prieku, izmantojot praktiskās zināšanas.
Meža ekspedīcijas pamatā ir sagatavots pusotru līdz divus kilometrus garš maršruts. Nonākot vairākās tematiskās pieturvietās jeb kontrolpunktos, ekspedīcijas dalībnieki varēs iepazīt meža apsaimniekošanas ciklu no izcirtuma līdz paša stādītam jaunam kociņam, kas nākotnē augs, gādājot par svaigu gaisu. Ekspedīcijas laikā katram ir iespēja apskatīt un aptaustīt sēklas, no kurām uzņēmuma kokaudzētavās tiek audzēti augstvērtīgie meža stādi, kā arī gūt iemaņas darbā ar stādstobru, kas tiek izmantots jaunā meža stādīšanā.
Ko var uzzināt, dodoties meža ekspedīcijā?
Izzinošajā pastaigā skolēni iepazīs ne tikai meža atjaunošanas gaitu, bet arī atklās Latvijai raksturīgās bioloģiskās daudzveidības un vides vērtības. Neiztikt arī bez meža kaitēkļiem, kā, piemēram, priežu smecernieks, kas spēj izpostīt lielas jaunaudžu teritorijas. Esam par meža kaitēkļiem, iespējams, lasījuši, skatījuši to attēlus internetā vai mācību grāmatās, bet mežā viss notiek pa īstam, tāpēc arī meža kaitēkļi ir īpaši sagatavoti savam uznācienam. Būtiski, ka, kamēr kāda suga ēd, vairojas, bet ir maz sastopama, tai nav kaitnieciskas ietekmes uz mežu. Savukārt, kad tās īpatņu skaits ievērojami pieaug, tie kļūst par kaitēkli.
Kad ir apzinātas koku sugas, kas aug Latvijā, iepazīti to kaitēkļi, ir laiks domāt par koksni kā atjaunojamu dabas resursu. Daudziem būs pārsteigums, ko tik neiegūst no koksnes un kādos materiālos vai lietās tā pārtop. Sagatavotajos uzskates materiālos būs iespēja aplūkot modernos kompozītmateriālus, kas top pat no skaidām vai putekļiem un kas ir noderīgi dažādām dzīves situācijām.
Sperot nākamo soli mežinieka pēdās, būs iespēja pārbaudīt savas zināšanas meža zvēru atpazīšanā. Runāsim arī par medību lomu meža dzīvnieku skaita regulēšanā. Arī meža zvēri, tāpat kā kukaiņi, piemēram, bojā mežu (jaunaudzes un vidēja vecuma audzes) - iespējams, ekspedīcijas laikā novērosim to radītos pāridarījumus jaunajiem kociņiem.
Pēc tam iepazīsim meža un jaunaudžu kopšanu, kopīgi spriežot, kā koki jaunaudzē aug un kas tiem traucē labi attīstīties, katrai dalībnieku grupai tiks iespēja vienu konkurences cīņā zaudējušo koku ar rokas zāģīti nozāģēt, ļaujot sekmīgāk augt stiprākajam kokam.
Meža ekspedīciju aizrautīgākie dalībnieki ir skolēni, kas viņus visvairāk pārsteidz?
Kopīgi varam brīnīties par to, kam ikdienā nepievēršam lielu uzmanību. Piemēram, vienā no ekspedīcijas pieturvietām pētām, cik gara un resna izaug priede gada laikā, salīdzinot vizuālos pieaugumus. Kopumā redzu, ka ar katru gadu skolēnu izpratne par mežu aizvien aug.
Ko varat ieteikt skolotājiem, lai veicinātu skolēnu zinātkāri ārpus klasiskās stundu norises, vairojot izpratni par dabu?
Patiesībā jebkurš skolas mācību priekšmets ir mācāms mežā - ne tikai dabas zinības, bet arī matemātika, latviešu valoda un citas zinības. To mēs, LVM eksperti, cenšamies vēstīt arī skolotājiem, ik gadu rīkojot vairāku dienu skolotāju nometni, kurā dalāmies idejās, ko un kā var mācīt, atrodoties mežā vai turp dodoties. Mēs sniedzam izpratni par mežā notiekošo, bet metodika paliek skolotāju pašu ziņā.
Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi doties mežā ar atvērtām acīm, ausīm un prātu?
Mežā strādāju jau kopš 1979. gada un varu teikt, ka mežinieki ir samērā noslēgta tauta - viņi sazinās viens ar otru, ciemojas viens pie otra, mežs aug, un mežaudžu sastāvs uzlabojas, un pašiem šķiet, ka visu dara pareizi. Tomēr sabiedrībā bieži sastopami nevienprātīgi vērtējumi un mānīgi priekšstati par mežu apsaimniekošanu. Tāpēc ir svarīgi jau no bērnības skaidrot, kas, kā un kāpēc notiek mežā. Kaut vai lai atšķirtu krūmus no kokiem. Skandināvi izpētījuši - kamēr cilvēks mežaudzei redz pāri, tikmēr to neuzskata par mežu, bet, tiklīdz tai pāri vairs neredz - ja koki ir augstāki par pašu -, tas jau cilvēka izpratnē saucams par mežu. Arī ekspedīcijās par to diskutēsim ar skolēniem - bieži vien skolēni jaunaudzi nemaz neuzskata par mežu, bet par krūmiem, lai gan tur aug jaunie bērzi, apses, baltalkšņi. Tad, kad ekspedīcijas dalībnieks pats iestāda 10 līdz 20 centimetru garu kociņu augsnē, tad gan pašam uzreiz ir vēlme to saukt par mežu.
Patiesībā tieši vecākiem vajadzētu izglītot savus bērnus. Šī paaudze, kas aug, būs tā, kas meža zināšanas, cerams, jau varēs pati nodot saviem bērniem.