Lai neiekristu nelicencēto lombardu tīklos, vērīgam jābūt ikvienam potenciālajam lombardu klientam, un, ieejot lombardā, jāskatās, vai ieraugāma licence. Ikvienā lombardā licencei vai tās kopijai jāatrodas redzamā vietā, mudina atcerēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa. Arī Latvijas Lombardu asociācijas (LLA) valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne uzsver, ja lombardā licence redzamā vietā nav novietota, «no tāda lombarda ieteicams steidzīgi iet prom».
Grib lielāku soda naudu
PTAC direktore Baiba Vītoliņa jau iepriekš Dienai atzina, ka nelegālo lombardu apkarošana rit smagi. «Viena no galvenajām problēmām nelegālās kreditēšanas apkarošanā ir salīdzinoši nelielais sods par darbību bez licences - naudas sods valdes loceklim ir no 280 līdz 700 eiro. Ņemot vērā, ka licences maksa kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai ir ap 70 000 eiro, šāds sods nestimulē saņemt licenci,» uzskata ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un piebilst, ka «Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš rosinājusi būtiski palielināt soda naudas apmēru, taču priekšlikums neguva atbalstu».
Ņemot vērā augsto licences maksu, var saprast legālo lombardu īpašnieku sašutumu par to, ka jākonkurē ar uzņēmumiem, kuri darbojas bez licences un daudzos tūkstošus eiro vienkārši ietaupa. «Latvijā liela problēma ir, ka tiek pieņemti noderīgi likumi, bet atbildīgās institūcijas nespēj nodrošināt to, ka likumi tiek ievēroti. Rezultātā uzņēmēji, kas likumus ievēro, nonāk sliktākā situācijā nekā tie, kuri likumus apiet. EM un PTAC vajadzētu rūpēties, lai uzņēmējdarbības vide būtu sakārtota, bet tas netiek darīts. EM pārrauga PTAC darbu, tāpēc EM jānodrošina PTAC lielāki resursi, ja tas nepieciešams,» uzskata licencētā nebanku patērētāju kreditēšanas uzņēmuma Express-Credit, kas strādā ar zīmolu Lombards24.lv, valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis un uzsver, ka PTAC nosūtīta informācija par 20 nelegālajiem lombardiem, pieprasot nekavējoties apturēt to darbību. Arī A. Babāne sarunā ar Dienu izklāsta, ka, pēc LLA rīcībā esošās informācijas, Latvijā ir apmēram 20 uzņēmumu, kuri darbojas kā nelicencēti lombardi. Viņa gan piebilst, ka meklēt nelicencētus lombardus nav asociācijas, bet PTAC uzdevums.
«Sarakstu ar lombardiem saņēmām 24. februārī,» Dienai apstiprina PTAC pārstāve Sanita Gertmane un skaidro, ka «sarakstā ir četras sabiedrības, kuru atbildīgajiem valdes locekļiem PTAC pērn piemērojis administratīvo atbildību par darbību bez licences, kā arī viens uzņēmums, kurā PTAC 2012. gadā veica pārbaudi un lietas materiāli tika pārsūtīti VID».
Jālasa, pirms paraksta
Potenciālajiem lombardu klientiem pašiem jāpievērš uzmanība tam, vai uzņēmumam ir licence, uzskata PTAC pārstāvji un norāda, ka centra mājaslapā atrodams to uzņēmumu, kuri saņēmuši licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, saraksts. Arī LLA valdes priekšsēdētāja aicina potenciālos lombardu klientus rūpīgi izpētīt PTAC mājaslapā ievietoto sarakstu.
Tajā gan nav īpaši nodalīti lombardi, un, kā mudina ņemt vērā A. Babāne, lombardu darbība definēta kā «kredīts pret kustamas lietas ķīlu». Turklāt PTAC nav norādījis, ar kādu zīmolu uzņēmums strādā, līdz ar to iedzīvotājiem ir sarežģīti noskaidrot, vai lombards, kura nosaukums lieliem burtiem uzrakstīts pie tā ieejas, ir vai nav licencēts. «Tas, ka grūti atrodams tieši zīmola nosaukums, ir tiesa,» atzīst arī S. Gertmane un sola: «Mēs pilnveidojam mājaslapu, un būs atrodams arī zīmola nosaukums. Ar zīmolu ievietošanu datubāzē gan saistīti riski attiecībā uz informācijas aktualizēšanu - zīmolus var pārtraukt lietot, reģistrēt jaunus vai atsavināt bez mūsu ziņas. Tajā brīdī, kad cilvēks slēdz līgumu, viņam zināms tieši SIA nosaukums.» Jāpiebilst, ka šāds PTAC secinājums - jānonāk līdz līguma slēgšanai, lai pārliecinātos, ir uzņēmums licencēts vai nē, - vērtējams kā diskutabls.
«Lombarda vidējais klients, nesot kaut ko uz lombardu, ne tikai neskatīsies, kurš uzņēmums ir, kurš nav licencēts, bet, visticamāk, arī nelasīs līgumu,» teic S. Gertmane un pauž viedokli, ka «primāri cilvēkus jāmāca lasīt, ko paraksta». Savukārt A. Evertovskis uzskata, ka lombardu klientu loks ir plašs, jo, «pēc aptuvenām aplēsēm, potenciālie lombardu klienti ir 700 000 Latvijas iedzīvotāju, respektīvi, ikviens, kuram nav naudas uzkrājumu. Lombardā cilvēki vēršas, ja notiek kas neparedzēts un steidzami vajadzīga nauda».
Viņš arī atzīst, ka lombardus vairāk iecienījuši senioru vecuma cilvēki, nevis jaunieši, jo «jaunās paaudzes cilvēki parasti lieto internetu un tāpēc, ja steidzami nepieciešama nauda, drīzāk izvēlas ātro kredītu». Jāpiebilst, ka seniori, kuri vispār nelieto internetu, nevar izpētīt licencēto aizdevēju sarakstu PTAC mājaslapā, viņiem atliek vienīgi raudzīties pēc licences lombarda telpās.
Policijas redzējums
A. Evertovskis pārmetumus par to, ka cīņa pret nelegālajiem lombardiem nav pietiekami prasmīga, velta vairākām institūcijām. «Aptuveni trīs gadus PTAC, EM, Valsts policija, pašvaldības policija ir informēta par nelegālo lombardu biznesu, bet reakcija pielīdzināma nullei,» savā paziņojumā paudis ExpressCredit valdes priekšsēdētājs. Sarunā ar Dienu viņš piebilst: «Arī policijas pienākums ir ierobežot nelegāli strādājošos lombardus. Turklāt tieši policija mudināja licencēt lombardus - arī tāpēc, lai varētu kontrolēt, vai lombardos nenonāk zagtas mantas».
Valsts policijā (VP) Dienai skaidro, ka lombardi galvenokārt tiek kontrolēti tieši no tāda aspekta, vai tajos nav nelikumīgi iegūtu lietu, un tas attiecas uz ikvienu lombardu, bet pārbaudīt, vai lombardam ir licence, nav VP prioritāte, jo tas ir PTAC pienākums. S. Gertmane gan stāsta, ka PTAC vēlētos tieši aktīvāku policijas darbību.
Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāve Inese Krieviņa savukārt izklāsta, ka RPP ziņā primāri ir licencēto lombardu kontrole - «darba laiks, videokameru esamība, informācijas izvietošana un citas prasības, kas definētas Ministru kabineta noteikumos». Sniedzot atbalstu PTAC, RPP gan «apseko arī komisijas veikalus un atpakaļpārdošanas veikalus, kas, iespējams, veic nelicencētu patērētāju kreditēšanu,» norāda I. Krieviņa un uzsver, ka «šajā gadījumā lietas materiāli tiek nosūtīti izskatīšanai PTAC».