Vienotība tomēr neizšķīrās aiziet opozīcijā, jo kā vienīgā eiropeiskā partija nevarot to atļauties, domājot par valsts interesēm. Esot valdībā, tā tomēr varot vairāk ietekmēt nekā stāvot malā un noskatoties. Tā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa pagājušajā nedēļā skaidroja partijas lēmumu iesaistīties valdībā. Paliekot opozīcijā, Vienotība riskētu arī sašķelties.
Premjera kandidāts Māris Kučinskis (ZZS) un iepriekš arī NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai minēja divus iemeslus, kāpēc Vienotība nonāca šādā situācijā - tā pati izšķīrusies gāzt savu valdību un neizmantoja iespēju izvirzīt premjera kandidātu, kuram būtu visu trīs koalīcijas partiju atbalsts. «Tāpēc viņiem bija ar to jārēķinās,» piebilda M. Kučinskis. Viņš jau Vienotības valdes sēdes laikā bija saņēmis S. Āboltiņas tālruņa īsziņu, kurā Vienotības līdere informēja par izvirzītajiem ministru kandidātiem. Potenciālais valdības vadītājs ir gatavs strādāt kopā ar nosauktajiem ministriem. «Taču man galvenais ir saprast, vai valdību atbalsta visi Vienotības spārni. Vai tas ir kompromiss, vai ar spēku panākts rezultāts,» teica M. Kučinskis. Pēc Vienotības valdes sēdes visu spārnu pārstāvji žurnālistiem apstiprināja, ka valdībai būs visas frakcijas deputātu balsis.
Nacionālā apvienība respektē Vienotības lēmumu par ministru kandidātiem topošajā valdībā, ziņu aģentūrai LETA ir sacījis NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš gan norādījis, ka izraudzītie ministru kandidāti ir vairāk Vienotības līderei S. Āboltiņai pietuvinātie cilvēki, tomēr tas esot partijas iekšējais jautājums.
Ar vienu jaunu seju
Vienotība valdībā deleģē ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kuri turpinās iesākto darbu, ja Saeima 11. februārī nobalsos par uzticību M. Kučinska veidotajam Ministru kabinetam. Tagadējo finanšu ministru Jāni Reiru partija izvirza labklājības ministra amatam, bet Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju, frakcijas vadītāja vietnieku Kārli Šadurski - izglītības un zinātnes ministra postenim, kurā viņš jau ir bijis pirms vairāk nekā desmit gadiem. Toreiz viņa karjerā kritiskais punkts bija laikā, kad notika krievu skolu protesti pret latviešu valodas proporcijas palielināšanu izglītības programmās. Krievu skolu aizstāvji rīkoja protesta akcijas un viņu nodēvēja par Melno Kārli.
Līdz ar K. Šadurska aiziešanu uz valdību Saeimas deputāta mandātu varēs saglabāt otrs frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns, kurš to citādi zaudētu pēc premjeres Laimdotas Straujumas atgriešanās parlamentā. Par ekonomikas ministru un premjera biedru Vienotība izvēlējās tagadējo Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru Arvilu Ašeradenu, kurš iepriekš ir strādājis arī Saeimā, bet 12. Saeimas vēlēšanās palicis pirmais aiz svītras. A. Ašeradens, kuram vienīgajā jaunajā ministru komandā nav valdības darba pieredzes, Dienai iepriekš sacīja, ka tas, cik vienoti un spēcīgi būs partijas ministri valdībā, lielā mērā izšķirs Vienotības nākotni. S. Āboltiņa minēja, ka ministru kandidāti izraudzīti ar pārliecinošu balsu vairākumu.
Amati arī zaudētājiem
Pirms valdes sēdes Vienotības frakcija, uz kuras sēdi bija ieradušies arī reģionālo partiju pārstāvji, uz katru amatu izvirzīja divus kandidātus, un galīgo lēmumu pieņēma valde. Tā dēvētais sešnieks, kura vārdā runājis Andrejs Judins, ierosināja izglītības un zinātnes ministra amatu uzticēt Intam Dālderim, bet labklājības ministra - Ilzei Viņķelei, kura jau reiz ir bijusi šīs nozares ministre. Reģionālo partiju pārstāvji vēlējās, lai par ekonomikas ministru kļūtu Viktors Valainis, kurš iepriekšējā Saeimā pārstāvēja Klāva Olšteina vadīto sešu neatkarīgo deputātu grupu, tagad viņš ir Jēkabpils reģionālajā partijā. Premjere L. Straujuma, izvirzot A. Ašeradenu par ekonomikas ministru, sacīja, ka viņam ir salīdzinoši lielāka pieredze, kas vēl jo svarīgāk būs, ja viņš būs arī premjera biedrs.
Vienotība šoreiz ir padomājusi arī par tiem politiķiem, kuri zaudēja iekšējā sacensībā. I. Dālderis par labu I. Viņķelei atteicās no Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētāja posteņa. Tas Vienotībai būs jāpārņem no Zaļo un Zemnieku savienības, kurai tagad būs arī finanšu ministrs un ir vēlme turpināt pēdējo gadu tradīciju, ka tādā gadījumā partijas pārstāvis vada arī Budžeta un finanšu komisiju. V. Valaini nākamais ekonomikas ministrs varētu aicināt par parlamentāro sekretāru. Jau ziņots, ka L. Straujumai pēc atgriešanās Saeimā plānots uzticēt Ilgstpējīgas attīstības komisijas vadību, kurā līdz šim bija M. Kučinskis.
Pārbaudījums Eiropadomē
Ja Saeima nobalsos par uzticību M. Kučinska veidotajai valdībai, tad jau 18. februārī jaunajam premjeram būs jādodas uz Eiropadomes sanāksmi Briselē. Tajā Eiropas Savienības valstu un valdību līderi lems par ļoti sarežģītiem jautājumiem. Darba kārtībā ir gan migrācijas krīze, gan Lielbritānijas referendums, Dienai atzina premjere L. Straujuma, kura savu pirmo Eiropadomes sanāksmi atceroties kā «ļoti satraucošu», jo tajā premjers paliek pilnīgi viens. Tur neesot iespējas paprasīt padomu ne vēstniekam, ne padomniekam, atzina L. Straujuma, kura pirms stāšanās valdības vadītājas amatā jau kā zemkopības ministre bija apradusi ar Briseles gaiteņiem. M. Kučinskim šādas pieredzes nav.
Lūgts raksturot izjūtas pirms šī atbildīgā pasākuma Briselē, premjera kandidāts atzina, ka ir gatavs visam, kas viņu sagaida jaunajā statusā. M. Kučinskis nejūtoties ļoti pašpārliecināts šī notikuma gaidās, taču politiķi nebaidot tas, ka ES valstu līderu sanāksmē viņš būs viens. Veidojot valdības deklarāciju, viņam ir skaidra koalīcijas partneru kopējā pozīcija. «Es esmu tam gatavs,» piebilda M. Kučinskis.
Lembergam savs viedoklis
Iespējams, potenciālo premjeru sagaida vēl kāds pārbaudījums. Līdz ar ZZS nonākšanu premjera partijas statusā pastiprinās mediju interese par vienu no ZZS līderiem Aivaru Lembergu, kurš vada partiju Latvijai un Ventspilij, - viņa personīgie uzskati arī var apgrūtināt M. Kučinska dzīvi, ja tos saistīs ar valdības vadītāja partijas viedokli un viņam tie būs jākomentē. Latvijas Televīzijas rīta raidījumā A. Lembergs pirmdien atzina, ka neredz lielu jēgu no Latvijas dalības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), ņemot vērā lielo dalības maksu trīs miljonu eiro apmērā. Tad jau lietderīgāk, viņaprāt, būtu iestāties Vispasaules makšķernieku biedrībā. Tiesa, ZZS sabiedrotais no Ventspils uzreiz arī uzsvēra, ka tās ir viņa personīgās domas un, visticamāk, Latvija šogad pabeigšot iestāšanās sarunas par dalību OECD.
M. Kučinskis Dienai teica, ka pagaidām neviens viņam nav prasījis komentēt kolēģa izteikumus. «Taču es viņu zinu, un tas ir jāpieņem. Lembergam vienmēr ir aktīva pozīcija, un viņš vienmēr ir sagatavojies. Aivars Lembergs savu viedokli pasniedz spilgtākos toņos, bet, piemēram, par Vienotību viņš jau neko nepareizu nepateica,» sacīja M. Kučinskis, ar to domādams sadarbības partnera izteikumus par Vienotības sašķeltību.
Arī pirmdien Rīta Panorāmā viņam bija ko teikt par lielāko koalīcijas partneri. A. Lembergs sacīja: «Atvainojos par to vārdu, bet Vienotība čakarēs Kučinska valdību. Tas nozīmē, ka viņi būs krasā iekšējā opozīcijā. Viņu mērķis ir atspēlēties, bet neviens jau nav pazemojis Vienotību vairāk kā viņi paši.» Te jāatgādina, ka minēto taktiku ZZS attieksmē pret Vienotību ir praktizējusi arī pati - jo īpaši 10. Saeimā, kad ZZS, bloķējoties ar opozīciju, diktēja toni Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā. Toreiz Valsts prezidents Valdis Zatlers to minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc izšķīries rosināt Saeimas atlaišanu, jo valdības rīcībspēja bijusi apgrūtināta. Šajā sasaukumā Vienotības līderi savukārt sūrojās, ka partneri par visiem smagajiem lēmumiem, kurus paši bremzējuši, atbildību uzveļ premjera partijai.