Jaunatklātajam birojam dots ambiciozs nosaukums, kas liek domāt, ka mazā Latvija atradusi piemērotu smagsvaru, ar ko aizstāt Krievijas tirgu. Tomēr tā nav. Pagaidām teju no 50 Āzijas valstīm interesi par biroju izrāda tikai Indija. Pēc sarunām var secināt, ka tieši Indijas puse bijusi tā, kas mudinājusi dibināt jauno Tirdzniecības kameru Latvijā. Pagaidām tās galvenā interese ir nekustamie īpašumi.
Brīdī, kad Diena sazvanīja nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes locekli Aldi Riekstiņu, viņš ar Indijas uzņēmējiem apskatīja Skanstes mājas. «Mājvieta cilvēkiem ar augstām dzīves kvalitātes prasībām,» izlec sauklis Skanstes māju tīmekļa lapā. Tur var atrast teju visu informāciju, izņemot cenas. Sludinājumu portāls ss.lv atklāj vairāk. Ne tikai to, ka, piemēram, simt kvadrātmetru dzīvoklis Skanstes mājās Grostonas ielā 21 maksā 265 tūkstošus eiro, bet arī to, ka «dzīvoklis der priekš uzturēšanās atļaujas noformēšanas».
A. Riekstiņš ar Dienu runā laipni, tomēr atzīst, ka īsti laika sarunām neesot. «Divi no indiešiem Eiropā jau kaut ko ir darījuši, tirdzniecības vietas ir atklātas gan Lietuvā, gan Vācijā. Tagad viņu interese ir par Latviju,» skaidro Latio pārstāvis. Indijas uzņēmēji piedalījušies BT1 rīkotajā modes un tekstila izstādē, guvuši daudz kontaktu un sapratuši, ka Eiropas tirgus viņiem ir interesants. Interesi investēt nekustamajā īpašumā Indijas pārstāvji izrādījuši jau maijā, kad uz galvaspilsētu Deli bija devusies Latvijas uzņēmēju delegācija. «Viņus interesē ne tikai īpašumi, bet arī ražošana, metālapstrāde un kokapstrāde. Indijā ir maz koku, tāpēc mūsu koki un jau gatavā to produkcija ir spējusi pievērst viņu uzmanību,» atklāj A. Riekstiņš. Sadarbība ar Indiju notikšot trijos virzienos - investīcijas nekustamajos īpašumos, ražošana un tirdzniecība, kā arī studentu apmaiņa.
Indiešu atvērtajā birojā darbojas vietējie. Biroja vadītājs Arnis Kauliņš Dienai atklāj, ka Indijas uzņēmēji pārstāv apmēram 40 kompāniju un gatavojas piedalīties arī šogad gaidāmajā BT1 pārtikas izstādē. A. Kauliņš atzīst - tos uzņēmējus, kas bija ieradušies šajā reizē, interesējis tikai nekustamais īpašums. «Viņi skatās uz viesnīcām, arī uz iespējamām ēdināšanas vietām un ekskluzīviem īpašumiem,» skaidro biroja vadītājs un piebilst, ka pagaidām ir grūti pateikt, ko tieši viņi izvēlēsies. «Mūsu tautu mentalitāte fantastiski atšķiras. Viņi uzreiz nepateiks - jā, es to ņemu. Viņi padomās, tad apspriedīsies. Lietas tiek kārtotas kolektīvi. Viņiem ir citāda biznesa uztvere nekā mums. Ja Latvijas uzņēmējam ir nauda, tad jau sākumā ir daudzmaz skaidrs, kur viņš to grib ieguldīt, kāpēc. Tur tā īsti neizskatās. Nauda ir, bet biznesā liela nozīmē ir ģimenes un radu viedoklim,» skaidro A. Kauliņš.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Dienai jaunās kameras atklāšanu Rīgā vērtē vispārīgi. «Jebkura iniciatīva, kas saistīta ar Latvijas biznesu, ir apsveicama. Āzijas virziens patlaban ir ļoti perspektīvs, kaut gan reizē arī sarežģīts. Arī mēs paši tajā virzienā pēdējā laikā ļoti bieži skatāmies,» viņš stāsta, taču piebilst, ka Latvijas uzņēmējiem patlaban būtu ļoti svarīgi strādāt arī pretējā, proti, eksporta virzienā.