Mums jārīkojas nekavējoties. Valstu parāda krīze Eiropā ir beigusies, tāpēc ir vajadzīgi svaigi stimuli investīciju atjaunošanai. Kopš investīciju apjoma apogeja 2007. gadā tās samazinājušās aptuveni par 430 miljardiem eiro - kritums par 15%, kuru vēl krasāku padarīja krīze. Dažās dalībvalstīs investīciju lejupslīde bijusi vēl dramatiskāka. Lai mobilizētu publiskās un privātās finanses, ir jārada vieda pieeja, kurā katrs eiro no valsts finansēm tiek izlietots, radot jaunas privātās investīcijas un neveidojot valsts parādu.
Pašreizējās ekonomiskās problēmas nevar risināt no augšas. Briselei nav burvju nūjiņas vai iespējas nospiest «izaugsmes pogu». Tikai kombinējot strukturālo, fiskālo un monetāro politiku - gan valsts, gan ES līmenī - integrētā un izaugsmei draudzīgā veidā, Eiropas sabiedrībā atjaunosies pārticība un uzticēšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) jau ir veikusi vairākus svarīgus pasākumus ar nolūku atvieglot monetārās politikas stāvokli un veicināt pāreju uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem.
Argumenti Eiropas investīciju plāna izveidei ir vispārzināmi. Investīciju līmenis ES ir 270-340 miljardu eiro zem vēsturiskajām ilgtspējīgajām normām. Daļēji investīciju apjoma kritums ir saistīts ar to, ka tiek labotas pārmērīgās iepriekšējo gadu investīcijas (jo īpaši nekustamajos īpašumos), tomēr aprēķini liecina, ka nepietiekamās investīcijas joprojām kavē ES trauslo atlabšanu, sevišķi eirozonā. Lai gan likviditāte ir pietiekama, valsts un privātie parādi joprojām ir lieli, un tie ierobežo finanšu manevrēšanas iespējas daudziem tirgus dalībniekiem.
Lai stimulētu investīcijas un piesaistītu privātos investorus un projektu virzītājus, ir vajadzīga uzticēšanās vispārējai ekonomikas sistēmai, politikas veidošanas un normatīvās vides paredzamība un skaidrība, ticība investīciju projektu potenciālam un spēja uzņemties risku. ES šajā jomā var būtiski palīdzēt, piemēram, izmantojot ES budžeta instrumentus un Eiropas Investīciju banku (EIB) kā ES banku. Šajā kontekstā Komisija kopā ar EIB gatavojas sākt trīs gadu investīciju veicināšanas iniciatīvu 300 miljardu eiro apmērā, kuras mērķis būs likvidēt šķēršļus investīcijām. To panāks, uzņemoties risku tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācijas, atjaunojamā enerģija, digitālā ekonomika un mazo un vidējo uzņēmumu attīstība.
Minētā iniciatīva jāiestrādā plašākā strukturālo reformu īstenošanas stratēģijā: reformu mērķis būtu, piemēram, enerģētikas, telekomunikāciju un digitālās ekonomikas jomu modernizācija saistībā ar vērienīgo vienotā tirgus programmu un pasākumi, ar ko izveido kapitāla tirgus savienību ar jaunām izaugsmes un nodarbinātības iespējām.
*Eiropas Komisijas viceprezidents
**Eiropas Investīciju bankas prezidents