Ekonomikas analītiķi uzskata, ka turpmāk Latvijas tautsaimniecības attīstība būs saistīta ar uzņēmēju prasmi atrast jaunus eksporta tirgus un nostiprināties tajos, kā arī ar globālajiem ekonomiskajiem procesiem. Te jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija joprojām tiek vērtēta kā nestabila, turklāt būtisks ietekmējošs faktors ir arī naftas cenu un Krievijas rubļa kursa kritums. Jāpiebilst, ka ekonomikas eksperti aizvien biežāk arī uzsver, ka vērojama attīstības tempu palēnināšanās Ķīnā, bet situācija Grieķijā joprojām tiek salīdzināta ar dzīvi blakus pulvera mucai, norādot, ka šajā Dienvideiropas valstī joprojām nav pilnībā izkliedēti eirozonas stabilitātes riski.
Diena jau vēstīja, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 1,2% lielāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 2,7% lielāks nekā pirms gada. Turklāt Latvijā IKP pieaugums bijis visstraujākais no visām Baltijas valstīm. «Kopumā izaugsme 2,7% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu ir atzīstama, ja ņem vērā, ka Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir attiecīgi 1,4% un 1,9%,» uzsver Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
«Lai kādas bažas skanētu par tranzīta nākotni, kopējais caur Latviju plūstošais kravu apjoms turas vēsturiski augstā līmenī. Turklāt augošā iekšējā ekonomika arī palielina pieprasījumu pēc nozares pakalpojumiem. Svarīgs apstāklis šai nozarei ir lielā graudu raža un intensīvā mežistrāde, šīs divas nozares veido savam svaram ekonomikā neproporcionāli lielu daļu no transporta pieprasījuma,» savus secinājumus izklāsta DNB bankas ekonomikas analītiķis Pēteris Strautiņš.
Turpmāk «eksportu ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet eksportu pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās Eiropas Savienībā (ES)», norāda Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas†nodaļas eksperte Gunta Piņķe un uzsver, ka «būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus».
Par to, ka mūsu valsts eksportu pozitīvi var ietekmēt situācija ES, ir pārliecināti arī Finanšu ministrijas eksperti, vēršot uzmanību uz to, ka «spēcīgāku izaugsmi var veicināt šogad sagaidāmā eirozonas un ES ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās, ko veicinās gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas pasākumi un Eiropas Komisijas jaunais investīciju plāns, gan energoresursu cenu kritums un eiro kursa pazemināšanās».
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis nav tik optimistisks un pieļauj, ka «tuvākajos gados jārēķinās ar sarežģītu ārējo vidi, tas ir, eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tajā skaitā Grieķijas faktoru, kā arī austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām». D. Gašpuitis ir pārliecināts, ka ekonomisko situāciju ietekmēs arī «korekcijas Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempos».
Mūsu valsts IKP izaugsmes temps tuvākajos divos gados «saglabāsies mērens», uzskata SEB bankas ekonomists un uzsver, ka «tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc dzīves līmeņa kāpuma un politiķu vēlmei audzēt budžeta tēriņus».