Cilvēkresursu politika Latvijā nav tā veiksmīgākā - ik dienu vesels autobuss ar iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā dodas laimi meklēt citur. Motivācija? Daži teic, ka te nav ko darīt, citi ir vīlušies valstī kopumā, vēl citi vienkārši seko draugiem, radiem un kaimiņiem, cerot, ka kaut kur tur, tālumā, būs vienkāršāk nopelnīt naudu. Arī dzimstības un mirstības rādītāji jau ilgstoši vērtējami ar mīnusa zīmi un pasliktina nākotnes perspektīvas. Zinot, ka cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, kādi varētu būt risinājumi?
Ir būtiski valstiskā līmenī noteikt mērķi - gribam būt valsts ar bagātiem iedzīvotājiem, ražojot preces un pakalpojumus ar eksporta potenciālu un augstu pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka uzņēmīgi cilvēki ar darba tirgum piemērotu izglītību un tātad arī labi atalgoti ir tieši tādi cilvēki, kādus nākotnē vēlamies redzēt Latvijas iedzīvotājus. Augsti kvalificēti inženieri, uz biznesu orientēti pakalpojumi un valsts radīti apstākļi, lai šādu līmeni sasniegtu, ir mērķi, uz ko tiekties.
Tātad - «smadzeņu eksports» ir mūsu prioritāte. Vienalga, vai tās tiktu izmantotas, lai radītu inovatīvus produktus, vai arī spētu piedāvāt pakalpojumus, kas noderīgi ārvalstniekiem. Taču vēl ir jābūt arī motivācijai, interesei un mērķtiecībai, kas jāieaudzina savos nākotnes ģeniālajos prātos. Viena no SKDS aptaujām liecina, ka cilvēki Latvijā nevēlas strādāt privātajā sektorā - divreiz vairāk respondentu pauduši, ka vēlas sevi realizēt valsts sektorā, norādot, ka tā iespējams gūt lielāku stabilitāti. Zinot, ka tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas «baro» valsts aparātu, šķiet absurdi cerēt uz straujiem uzlabojumiem, ja pētījumā gūtas šādas atziņas.
Svarīgi ir palielināt privātā sektora pieaugumu, tādēļ vairāk jārunā par to, lai potenciālie uzņēmēji attīstītu savas zināšanas jau skolas solā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) jau ilgstoši runā par «uzņēmēja gēna» trūkumu un jauniešu nevēlēšanos uzņemties atbildību, kļūstot no darba ņēmējiem par darba devējiem. Liela daļa no viņiem baidās riskēt, jo nav pārliecināti par savām idejām, kā arī nejūt valsts atbalstu. Pašreiz izveidoti neskaitāmi instrumenti un programmas, kuru mērķis būtu palīdzēt jauna biznesa sākšanā, taču, nonākot līdz darīšanai, jāsastopas ar milzīgu birokrātiju un sarežģījumiem, tāpēc daļa biznesa sācēju nevis cīnās, bet vienkārši atmet uzņēmējdarbībai ar roku.
Kā to risināt? Viens no ilggadējiem LTRK sadarbības partneriem Junior Achievement Latvia (JAL), mērķtiecīgi strādājot ar jauniešiem, rada viņos pārliecību, ka savs bizness ir reāli sasniedzams mērķis. Aptuveni 30% skolēnu ik gadu, izmantojot dažādas JAL programmas, praktiski gūst zināšanas un tādējādi arī motivāciju darboties uzņēmējdarbībā, nevis papildināt ierēdniecības rindas.
Sabiedrībai jāgūst pārliecība, ka Latvijas iedzīvotāji var veidot biznesu, un to var panākt, stāstot par veiksmīgiem piemēriem. To dara LTRK kopā ar Junior Chamber starptautisko programmu Desmit izcili, jauni cilvēki, kuras mērķis ir veicināt jauniešu izglītošanos un iesaistīšanos pilsoniskās sabiedrības attīstībā Latvijā.
Ja vēlamies kļūt par veiksmīgu un uz inovācijām balstītu ekonomiku, jau tagad jāpieņem lēmumi, kas augļus nesīs pēc desmit un vairāk gadiem. Izglītības sistēmai ar steigu nepieciešamas reformas un jāsāk piedāvāt skolēniem un studentiem tādas zināšanas, kas pielāgotas darba tirgum.
Ja vēlamies, lai Latvijā dzīvotu bagāti cilvēki, jārīkojas jau tagad.
*Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents