Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka, ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, kā arī pašvaldību un komersantu viedokļus, «šajā plānošanas periodā plānots mainīt biznesa inkubatoru ieviešanas modeli. Inkubācijas pakalpojumu pieejamību reģionos nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA)».
Privātie biznesa inkubatoru jomas pārstāvji atzīst - viss tiešām nav bijis perfekti, tomēr neesot lietderīgi izjaukt gadiem pastāvējušo sistēmu, lai veidotu pilnīgi jaunu modeli.
LIAA ir ne vien «samazinājusi privāto operatoru pilnvaras, bet vispār mūs nostūmusi malā. Mums, privātajiem operatoriem, bija vairākas funkcijas - to vidū atrast cilvēkus, kuriem būtu dzīvotspējīgas biznesa idejas, un sameklēt līdzfinansējumu šo ideju realizēšanai. Tagad visu darba apjomu, ko veica privātie operatori, plāno veikt LIAA», sašutumu sarunā ar Dienu pauž Matīss Krēsliņš, kurš darbojies biznesa inkubatoru jomā Zemgalē - Jēkabpilī, Aizkrauklē, Dobelē un Jelgavā. Kā problemātisku pašreizējo situāciju vērtē arī SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. «Ventspilī un Liepājā darbu turpināsim, arī mainoties sistēmai. Konkurēt ar LIAA negribam, bet ceram sadarboties. Pagaidām gan LIAA ar mums negrib sadarboties, runā tikai ar pašvaldībām,» Dienai teic S. Roga.
Jāpiebilst, ka biznesa inkubatora darbības mērķis klasiskajā izpratnē ir veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos un attīstību, nodrošinot tiem dažāda veida atbalstu, piemēram, telpas, grāmatvedības un juridiskās konsultācijas, kā arī dažādu ekspertu intelektuālo palīdzību mārketingā un citās jomās.
Apšauba solījumus
Kādu rezultātu EM šajā situācijā gaida no LIAA? Ministrijā Dienai skaidro, ka LIAA «veidos struktūrvienības ārpus Rīgas un veiks inkubatoru administrējošo funkciju - izvēlēsies telpas un darbiniekus, vienosies ar pašvaldībām par sadarbības nosacījumiem un uzņems inkubējamos, bet privātie komersanti tāpat kā līdz šim sniegs pakalpojumus inkubējamajiem». EM uzskata, ka LIAA pārņēmusi tikai administrējošo funkciju, bet «nesniegs pakalpojumus un nekonkurēs ar tirgus dalībniekiem».
LIAA «veic pārrunas ar pašvaldībām, lai uzsāktu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība pasākuma Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators īstenošanā, sākot ar 2016. gada 1. ceturksni. Programmas ietvaros tiks noslēgti sadarbības līgumi ar nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībām, kā rezultātā LIAA sniegs atbalstu pašvaldības identificētajiem un pasākuma mērķim atbilstošajiem inkubācijas klientiem,» skaidro LIAA pārstāve Vineta Vilistere-Lāce.
Viņa arī uzsver, ka «biznesa inkubācijas pakalpojumus savu kompetenču ietvaros sniegs LIAA, savukārt citus pakalpojums LIAA iepirks, rīkojot publisko iepirkumu».
LIAA pārstāve atzīst, ka akcents tiešām likts uz sadarbību ar pašvaldībām, un «biznesa inkubatori tiek veidoti ciešā sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmējus pārstāvošām organizācijām - pašvaldība iesaka piemērotākās telpas inkubatoram, izvirza kandidātus inkubatora darbiniekiem. Pašvaldības pārstāvji būs dalībnieki attiecīgās pašvaldības komisijā, kas lems par komersanta uzņemšanu inkubatorā».
M. Krēsliņš gan LIAA plānus vērtē kritiski: «LIAA deklarējusi, ka sadarbosies ar privātajiem operatoriem, bet pagaidām nav redzams sadarbības modeļa piedāvājums. Vēl nav valsts iepirkuma, kas pavērtu privātajiem operatoriem iespēju iesaistīties. Vienīgais operators būs LIAA, kas teikusi, ka no privātajiem operatoriem iepirks konsultāciju pakalpojumus, bet nav zināms, ar kādiem noteikumiem LIAA plāno konsultācijas iepirkt un kādā apjomā iepirks. Varbūt apjoms būs tik niecīgs, ka nebūs uzskatāms par nopietnu iesaistīšanu. Godīgi sakot, man nav ilūziju, ka šis konsultāciju iepirkšanas piedāvājums būs tik nopietns, lai būtu vērts ar to rēķināties.»
M. Krēsliņš arī teic, ka «mūsu darbība jau labu laiku izbeigta, cilvēki atraduši nodarbošanos citos projektos. Nav tā, ka gaidām, kad LIAA pie mums atnāks ar piedāvājumu. Programmas bija terminētas, viena programma ilga piecus gadus - aptuveni no 2009. līdz 2014. gadam, tad bija īsa programma 2015. gadā, kas noslēdzās pērn rudenī, un, kad tās beidzās, mēs neturpinājām atbalstu inkubatora uzņēmumiem».
Uz Dienas jautājumu, kas notika ar uzņēmumiem, kuri iepriekš guva atbalstu biznesa inkubatorā, M. Krēsliņš uzsver, ka «inkubatora programmas nav mērķētas uz to, lai ilgtermiņā subsidētu kādu biznesa ideju un bizness beigtos brīdī, kad beidzas inkubatora ietvaros sniegtais atbalsts. Biznesam jābūt spējīgam pastāvēt arī bez inkubatora. Protams, visas biznesa inkubatoros atbalstītās ieceres nav izcilas, tomēr to vidū ir daudz spēcīgu un pastāvīgi dzīvotspējīgu ideju».
Skeptiski LIAA plānus vērtē arī A. Lapiņš. «Īstermiņā jaunā sistēma nebūs veiksmīga, jo veicamie darbi ievilksies. Šogad jaunajai sistēmai jau būtu jāsāk funkcionēt, un tas nozīmē, ka, piemēram, Cēsīs jāatver īpaši šim projektam paredzēta struktūra, sauksim to par LIAA filiāli, bet skaidrs, ka Cēsis nebūs LIAA prioritāte, prioritāte būs lielās pilsētas. Madona sarakstā noteikti atradīsies vēl tālāk par Cēsīm.» Te gan jāpiebilst, ka atbilstoši V. Viliesteres-Lāces sniegtajai informācijai «1. kārtā tiks atvērti biznesa inkubatori jeb LIAA filiāles republikas nozīmes pilsētās (izņemot Rīgu), kā arī Kuldīgā un Madonā».
A. Lapiņš atgādina, ka «ierēdņiem būs jāmeklē filiālei telpas, jāslēdz īres līgumi un jāatrisina vēl virkne tehnisku jautājumu, būs arī jāatrod darbinieki, kas šajās filiālēs strādās. Tas, objektīvi vērtējot, nav ātri paveicams. Turklāt atšķirībā no privātā sektora pārstāvjiem, kuri pieraduši pie tā, ka līgums jāizpilda un darbs jāpaveic precīzi noteiktā termiņā, citādi nebūs naudas, ierēdņiem nav tik liela respekta pret termiņu ievērošanu, jo algu jau maksā tāpat, un tāpēc dažādi ierēdņu īstenoti projekti mēdz ieilgt».
Viņš arī ironiski pieļauj, ka «vienā no Latvijas lielākajām pilsētām atklās jaunajai sistēmai atbilstošu LIAA filiāli, saaicinās žurnālistus, televīzijas filmēs, šampanieša glāzes tiks saskandinātas, un tas arī tiks uzskatīts par jaunās sistēmas sasniegumu. Savukārt citās pilsētās tik drīz nekas nenotiks».
Nevajadzīgā pieredze
A. Lapiņš uzskata, ka sadarboties ar LIAA jaunajā sistēmā nebūs reāli un «privātajiem operatoriem darbs jāpārtrauc vai arī labākajā gadījumā jākļūst par konsultantu».
Uz Dienas jautājumu, vai tā nav valsts sektora īstenota pieredzes neapdomīga aizsviešana prom, A. Lapiņš rezignēti bilst: «Ir, bet nav jau pirmā reize. Arī brīdī, kad tika ieviests modelis, kas bija spēkā no 2009. gada, nekādu priekšrocību privātajiem operatoriem ar pieredzi nebija. Arī tobrīd pieredze tika aizmesta prom kā nevērtīga.»
Savukārt S. Roga norāda, ka ļoti svarīgi ir, kādi gala rezultātā būs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas saistīti ar biznesa inkubatoru darbību. «Ceru, ka martā šos MK noteikumus pieņems. Pirms neilga laika tie vēl bija saskaņošanā ar sociālajiem partneriem.» Arī V. Vilistere-Lāce apstiprina, ka ar darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība saistītā pasākuma Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators īstenošanas noteikumi ir saskaņošanas stadijā.
To, ka pagaidām vēl pāragri izteikt vērtējumu jaunajai sistēmai, sarunā ar Dienu uzsver Rihards Zariņš, kurš vadījis radošo industriju biznesa inkubatoru SIA Riga HUB. «Patlaban jaunajai sistēmai atbilstoša programma nav sākusies, tāpēc vēl pāragri par to spriest,» uzskata R. Zariņš. Viņš gan atzīst, ka pēc piecu ar pusi gadu ilga darba viņa vadītais biznesa inkubators darbībai pielicis punktu un pagaidām nākotnes scenāriji ir neskaidri.