Bažas par līgumu
Jau pirms vairākām nedēļām Saeimas deputāti uzdeva Veselības ministrijai (VM) un Finanšu ministrijai (FM) sagatavot vienotu viedokli par Stradiņa slimnīcas tiesībām slēgt līgumu ar uzņēmējiem par tās jaunā korpusa 2. kārtas būvniecības projektu. Problēmas radušās ar jau noslēgto līgumu ar būvniekiem. Tajā nav atrunāts, kad un cik ilgā laikā visa būvniecība jāpabeidz, tajā skaitā jābūt gatavam tam slimnīcas korpusam, kurš nemaz nav sākts. Šobrīd nav arī zināms, no kurienes 2. kārtas būvniecībai rastos nepieciešamais finansējums - 106,6 miljoni eiro bez PVN.
VM uzskata, ka izmantot vajadzētu jau noslēgto līgumu vecā iepirkuma ietvaros. Tas ļautu iekļauties termiņos, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka līdz 2018. gada beigām jābūt pabeigtiem vismaz 85% no projekta. Tajā pašā laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzskata, ka jārīko jauns iepirkums, jo esošajā līgumā nav paredzēta iespēja noslēgt papildlīgumus tā paša iepirkuma ietvaros. Citādi pastāvētu bažas, ka Eiropas Komisija varētu apšaubīt naudas izmantošanu visam projektam. Eiropas institūcijām arī jālūdz atļauja būvniecības termiņa pagarināšanai.
Prasa skaidrību
Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls Dienai apstiprina, ka A korpusa būvniecība šobrīd norit pēc plāna un oktobrī ēku varētu nodot ekspluatācijā. Tomēr nav atbildes, kad un vai tiks celta otra ēka, kurā atrastos Neatliekamās medicīnas centrs, operāciju bloks, Dzemdību, Intensīvās terapijas, Reanimācijas nodaļa un citas telpas. N. Štāls atzīmē, ka, sludinot jaunu iepirkumu, process ievilktos un jaunā ēka būtu pabeigta tikai ap 2025. gadu. Savukārt, ja būvprojekta izstrāde tiek uzsākta tagad jūnijā, būvniecību pabeigtu līdz 2019. gada otrajai pusei.
Lēmumu svarīgi pieņemt pēc iespējas drīzāk, lai slimnīcā būtu arī skaidrība, ko iesākt ar esošo infrastruktūru. «Mēs praktiski neatbilstam nevienam normatīvajam aktam ne pēc darba drošības, ne pēc higiēnas, ne pēc citām prasībām, jo visa investīciju neieguldīšana bija saistīta ar to, ka pārvāksimies uz jaunu ēku un nevajag nelietderīgi tērēt naudu,» atzīmē valdes loceklis. Taču, ja būs jāgaida vēl desmit gadu, bez investīcijām esošajās ēkās neiztikt. Tam būtu nepieciešami papildu 30 miljoni eiro. Šobrīd slimnīcas ēkas ir ļoti sliktā vai vidēji sliktā stāvoklī.
Vienojušies nav
Lai gan deputātu iedotais termiņš noslēdzies, vienošanās abas ministrijas nav panākušas. Skaidrs ir tas, ka 2. kārtas būvniecībai jābūt, bet, kā to realizēt, nav zināms. D. Reizniece-Ozola joprojām uzskata, ka jāizsludina jauns iepirkums, bet tas nenozīmētu, ka būvniecība ievilktos līdz 2025. gadam. Ministre Dienai sacīja, ka jāspēlē pēc spēles noteikumiem, lai Eiropas finansējumu nezaudētu. Viņa arī piekrita, ka pārejas periodā jāmeklē pagaidu risinājumi, neprecizējot gan, kādi. D. Reizniece-Ozola atzīmēja, ka neoficiāli panākta arī vienošanās ar Eiropas Komisiju par termiņu pagarināšanu. Tas nozīmētu, ka liela daļa finansējuma nāktu no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. To Dienai stāsta arī veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Viņš skaidro, ka pieejamā Eiropas struktūrfondu nauda domāta četriem virzieniem - sirds asinsvadu slimībām, onkoloģijai, mātei un bērnam un psihiskajai un garīgajai veselībai. Šajās jomās 35% pakalpojumu naudas izteiksmē sniedz Stradiņa slimnīcā, tāpēc daļa finansējuma tai pienāktos. Tas gan esot koalīcijas jautājums, ko un kā tērēt, turklāt no Pasaules Bankas jāgaida norādes, kā finansējumu vispār drīkstēs izmantot. Ministrs gan skaidri neatbildēja, vai būtu jāsludina jauns iepirkums vai jādarbojas esošā ietvaros, tomēr no atbildēm secināms, ka viņa un finanšu ministres pozīcija atšķiras.
Pasaules Bankas ziņojumu ministrijas gaida arī tāpēc, lai saprastu, cik lielam vajadzēs būs valsts līdzfinansējumam. Bez ekspertu viedokļa arī netiks pieņemts nekāds gala lēmums. Šobrīd G. Belēvičs tikai atkārto, ka tiek meklēts «zelta vidusceļš«, bet laiku, kad būs skaidrība, norādīt nevar. Ziņojumu sola tikai jūnija beigās, kaut gan tam vajadzēja būt pagājušā gada vidū.