Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Jaunietis vien katrs septītais

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2015. gada sākumā Latvijā dzīvoja 276 817 jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem un pēdējo divdesmit gadu laikā to skaits ir būtiski sarucis. Ja iedzīvotāju skaits Latvijā kopumā kopš 1990. gada ir samazinājies aptuveni par ceturtdaļu, tad jauniešu skaits - par 42%.

Būtībā pēdējo piecu gadu laikā jauniešu skaits sarūk par vidēji 5,7% gadā. Arī to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā ik gadu samazinās. Ja 2005. gadā Latvijā katrs piektais iedzīvotājs bija jaunietis, tad pērn - vairs tikai katrs septītais (14%). Šādām tendencēm būs nopietnas sekas nākotnē.

Jāmaina domāšana

Jauniešu skaita sarukumam ir vienkāršs skaidrojums - pirmkārt, Latvijā dzimstība no 1987. līdz 1997. gadam nokritās apmēram par pusi un lejupslīdoša tendence tikai turpinājās. Otrkārt, emigrējušo cilvēku vidū liela daļa bija tieši jaunieši, Dienai skaidro demogrāfs Ilmārs Mežs, bet sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzmanību vērš arī uz to, ka dzimstības kritums lielā mērā bija saistīts ar juku laikiem deviņdesmito gadu pirmajā pusē. Tāpat mainījies arī uzskats par to, kurā laikā ir jādzimst pirmajam bērnam. Pat tie cilvēki, kuri teorētiski būtu varējuši kļūt par vecākiem, bērna piedzimšanu atlika.

Demogrāfijas problēmas ir visā Eiropā, bet tik krasa dzimstības krituma, kas turpinājies vairāk nekā paaudzi, citur nav bijis, stāsta I. Mežs. Pēc Eurostat datiem redzams, ka jauniešu īpatsvars Eiropas valstīs gan ir diezgan līdzīgs. Ja 2014. gadā Latvijā kopējā iedzīvotāju skaitā bija 11,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tad, piemēram, Francijā to īpatsvars ir 11,9%, Zviedrijā - 12,6%, Anglijā - 12,7%. Arī citās valstīs lielu atšķirību nav. Tomēr atšķirībā no Latvijas vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu dzimušo skaits šobrīd ir lielāks nekā mirušo skaits. Atsevišķās valstīs savu artavu dod arī imigrācija, kas savukārt Latvijai nozīmē pretēju efektu, jo no mūsu valsts joprojām cilvēki salīdzinoši daudz emigrē.

Arī nākotnes prognozes Latvijā nav spīdošas - jauniešu skaits tikai turpinās kristies, ja nekas nemainīsies, atzīmē I. Mežs. Apliecinājums meklējams arī Eurostat prognozēs - saskaņā ar tām 2080. gadā Latvijā būs vairs tikai 1,35 miljoni iedzīvotāju.

K. Sedlenieks kā iemeslu tam, ka joprojām neizdodas strauji palielināt dzimstības rādītājus, min sabiedrības domāšanu. Tā uz bērniem skatās kā uz kaut ko, «kas jāizdara», lai iegūtu konkrētu statusu, bet tam pilnīgi pietiek arī ar vienu bērnu. Turklāt bērns jārada tad, kad citi apstākļi ir tam atbilstoši, jo to nereti uzskata par apgrūtinājumu. Rezultātā cilvēki izvēlas vispirms attīstīt karjeru, nostiprināties finansiāli un tikai pēc tam domā par bērnu. Šāda domāšana gan raksturīga visā Eiropā.

Grūti būs pēc gadiem

Ja skatās tikai īstermiņā, tad tīri teorētiski valstij pat ir izdevīgi, ka jauniešu skaits nav liels, jo var ietaupīt naudu, kas citādāk būtu jānovirza izglītības iestādēm, studiju vietu apmaksai un līdzīgiem tēriņiem. Taču ilgtermiņā tas rada nopietnus riskus. I. Mežs situāciju pat raksturo kā traģisku. Nākotnē tas nozīmē, ka trūks cilvēku darbspējīgā vecumā, kas spētu uzturēt aizvien pieaugošo pensionāru skaitu. Eurostat prognozes liecina, ka 2060. gadā tieši Latvijā būs lielākais pensionāru īpatsvars starp ES valstīm.

Pēc demogrāfa domām risinājumi ir trīs. Pirmkārt, ir iespēja sabiedrībai atbalstīt tās ģimenes, kuras bērnus vēlas. Otrkārt, risinājumu var rast, «cilvēkus aizņemoties» jeb veicinot imigrāciju. Trešais variants ir krietni celt sociālos nodokļus, lai strādājošie spētu rūpēties par pensionāriem, nodrošinot pieņemamu pensiju, medicīniskos un citus izdevumus. I. Mežs vēl cer, ka politiķu domāšanu šajā ziņā spēs mainīt nule izveidotais Demogrāfijas lietu centrs, kas gan vēl nav sācis nopietnu darbu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?