Runājot par ārzonām jeb tā sauktajiem ofšoriem, būtu jāpiemin atšķirīgas to nozīmes. No finanšu un biznesa viedokļa skatoties, uzņēmumi var pārvietot daļu biznesa uz kādu citu valsti, piemēram, izveidot meitas uzņēmumu vai pārdot uzņēmumu ārvalstu uzņēmumam (iespējams, ar to pašu īpašnieku vai saistītu personu). Attiecīgi var teikt, ka neatkarīgi no tā, kura valsts tiek iesaistīta, teorētiski par ofšoriem varam runāt, kad kādas darbības rezultātā attiecīgi ienākumi tiek pārnesti uz teritoriju ārpus konkrētās valsts, tātad uz ārzonu.
No nodokļu aplikšanas viedokļa vārds «ofšors» tiek saistīts ar tā sauktajiem nodokļu patvērumiem, un attiecīgi iepriekš minētajā vienkāršotajā piemērā, izvēloties ārvalstu jurisdikciju, kur reģistrēt mātes vai meitas uzņēmumu, tiek piemeklēta valsts vai teritorija, kurā ir zemi nodokļi. Tādējādi, faktiski nepārkāpjot likumus, ir iespēja izvēlēties valsti, kurā ir zemāki nodokļi.
Piemēram, salīdzinot ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvijā ir viena no zemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm (zemākā ir Bulgārijā - 10%). Tomēr arī zemi nodokļi parasti nav vienīgais kritērijs, strukturējot biznesu un runājot par ofšoriem. Ja mērķis ir slēpt ienākumus vai to izcelsmi, tad izvēlē noteicoša būs arī attiecīgās valsts attieksme pret informācijas apmaiņu.
Jāuzsver, ka Latvijas tiesību akti nodokļu jomā paredz speciālas nodokļu pretizvairīšanās normas. Tāpat jānorāda, ka Latvijas nodokļu uzlikšanas vajadzībām izveidotā ofšoru vai tā sauktā melnā saraksta pamatā ir OECD veidotais saraksts. Saskaņā ar to galvenie nodokļu patvērumus raksturojošie kritēriji ir zema nodokļu uzlikšana vai to neuzlikšana, kaitīga nodokļu prakse, caurskatāmības un informācijas apmaiņas trūkums.
Latvijā Ministru kabineta noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām uzskaitītas 65 valstis un teritorijas, tomēr, lai izvairītos no šo noteikumu regulāras grozīšanas, tajos iekļauta norma, ka gadījumā, ja ar jurisdikciju tiek uzsākta atbilstoša nodokļu informācijas apmaiņa, tā automātiski netiek uzskatīta par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju (lai gan joprojām minēta sarakstā). Tādējādi tiek nodrošināts, ka gadījumā, ja kāda no sarakstā minētajām valstīm pārtrauc informācijas apmaiņu, Latvija automātiski to atkal uzskatīs par zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikciju.
Spēkā esošais melnais saraksts ir mainīgs un atkarīgs no tajā iekļauto valstu vēlmes sadarboties un atklāt informāciju. Ņemot vērā minēto, 2016. gada 1. janvārī sarakstā palikušas 43 valstis un teritorijas, jo daudzas no sarakstā iekļautajām valstīm starptautiski izrādījušas vēlmi sadarboties un pievienojušās OECD Konvencijai par administratīvo sadarbību nodokļu jautājumos.
*Finanšu ministrijas Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļas vadītāja vietniece