gadā. Starp citu, tieši tajās dienās Krievijas prezidenta amatā oficiāli stājās Vladimirs Putins. Hokeja fani labi atceras, ka togad Latvijas izlase izcīnīja vairākas izcilas uzvaras un arī ceturtdaļfinālā pret Čehiju bija tuvu sensācijai, ja vien nebūtu Irbes vienas pārsteidzības piespēlē un tiesnešu pāris negodprātīgu lēmumu. Taču pati izcilākā, protams, bija uzvara pār dream team, kuru pēc čempionāta Krievijas līdzjutēji pārdēvēja par dir team, - Krievijas izlasi.
Ukraina uzvarēta. Šodien Krievija… Tā 2000. gada 5. maija Dienas 1. lapā cerīgi un reizē bažīgi nopūtās Sanktpēterburgā esošais Dienas hokeja apskatnieks Māris Zembergs. Neatkarības pasludināšanas desmitgadē uzvarēdama Ukrainu ar 2:1, Latvija bija saglabājusi vietu A grupā. Pret Krievijas dream team (tās sastāvā togad bija 13 NHL profesionāļi) izlases galvenais treneris Haralds Vasiļjevs Zembergam solīja cīnīties, kā savulaik Rīgas Dinamo cīnījās pret ACSK. Bet Latvijas - Ukrainas mača labākais spēlētājs Harijs Vītoliņš no nākamā mača nebaidījās: «Man šķiet, ka tieši Krievijai vajadzētu uztraukties. Viņi joprojām nevar atrast savu spēles stilu. Neuzvarami viņi arī nav.»
Nākamajā, 6. maija Dienā hokejam veltītais virsraksts jau bija pats galvenais Dienas pirmajā lapā! «Latvija sagrauj Krievijas sapni» - tā tika vērtēta uzvara ar 3:2 čempionāta otrās kārtas pirmajā spēlē. «Tā nebija parasta spēle. Šo brīdi es gaidīju 33 gadus. Paldies līdzjutējiem, manai ģimenei un visiem, kas man ir palīdzējuši. Šī ir mana lielā diena,» pēc mača aizgrābts bija tā brīnumdaris, Latvijas izlases labākais spēlētājs Artūrs Irbe, kurš, kā atceras šo maču redzējušie, brīžam atvairīja augstu lidojošu ripu ar kājām, pats jau gulēdams vārtos uz muguras.
Sajūsma, kāda pēc šīs uzvaras valdīja Latvijā, ieskaitot fanu gājienu uz Krievijas vēstniecību, ir grūti aprakstāma. «Hokejistiem Trīszvaigžņu ordeņus!» - tā savā slejā aicināja Dienas Sporta nodaļas vadītājs Arturs Vaiders, rakstīdams: «Tas, ko vīri paveica 5. maijā, ir pielīdzināms brīnumam, kas ir nākamais pēc valstiskās neatkarības atgūšanas pirms desmit gadiem. Pašā «revolūcijas sirdī Petrogradā» tika uzvarēta Krievijas miljonāru izlase.» (Jāatgādina, ka pirms tam miljonāri jau bija zaudējuši ASV un Šveicei.) «Mačā pret Latviju vairs nevarēja būt runas par pretinieku nenovērtēšanu, par spēlēšanu ar pusspēku, jo zaudējums Krievijas izredzes turpināt cīņu par čempionu titulu tuvināja nullei. Šīs spēles dēļ Latvija jūk prātā. Turklāt uzvara gūta laikā, kad attiecības ar kaimiņvalsti ar katru dienu pasliktinās. Varbūt tagad arī politiķu sarunas ar Krieviju risināsies produktīvāk un uz vienlīdzīgākiem pamatiem, jo lielvalsts lielmanība ir saņēmusi vēl vienu triecienu.»
Māris Zembergs atklāja sagatavošanās aizkulises: pirms spēles pret Krieviju Haralds Vasiļjevs komandas morālā gara uzturēšanai atgādinājis mūsu hokejistiem 1977. gada 23. februāri. Toreiz padomju armijas gadadienā Rīgas Dinamo hokejisti Maskavā uzvarēja armijas lepnumu ACSK ar rezultātu 8:6. 2000. gadā Sanktpēterburgā Latvijas delegācijā bija četri šīs spēles dalībnieki - visi treneri Haralds Vasiļjevs, Vjačeslavs Nazarovs un Aleksandrs Klinšovs un atbildīgais par ekipējumu Mihails Šostaks, bet Sanktpēterburgā bija arī tās spēles galvenais varonis, leģendārais Helmuts Balderis, kurš PSRS labākajam vārtsargam Tretjakam toreiz iemeta četrus vārtus.
Apmēram 400 Latvijas fanu Sanktpēterburgas ledus hallē spēja nodrošināt Latvijai gandrīz tādu pašu atbalstu, kāds bija Krievijai, kuras sniegumā skatītāji jau bija vīlušies iepriekšējās spēlēs. Pēdējās divās minūtēs fani tribīnēs lūdza Dievu un tika uzklausīti. Himnas laikā pusei līdzjutēju acīs bija asaras. Tvitera tolaik nebija, taču trāpīgākās no atsauksmēm bija tieši tvīta garumā: «Irbe, tu biji izcils! Krievi, brauciet mājās! Ak jā, jūs jau esat mājās…»