Darbinieku rotācija, melnais saraksts, nepieciešamība uzlabot reputāciju - šādas frāzes pēdējā laikā saistās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Visai asi situāciju VID vērtējusi finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, sakot: «Uzticību VID ir zaudējis, bet sabiedrības uzticība VID jāatgūst pēc iespējas īsākā laikā.» (Diena, 21.03.2016.)
Jāņem arī vērā, ka līdz ar nesen ieviesto diferencēto neapliekamo minimumu var pieaugt to iedzīvotāju skaits, kas nākotnē iesniegs VID gada ienākumu deklarācijas. Tiem cilvēkiem, kam vērsties VID (vai izmantot elektroniskās deklarēšanās sistēmu) nepieciešams, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, uzticēšanās dienestam parasti saistās ar klientu konsultantu darbu. Saprotams, ka cilvēks, kas VID vēršas ne biežāk kā reizi gadā vai vispār pirmo reizi dzīvē, var izjust nedrošību un meklēt atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem, tāpēc labai VID reputācijai svarīgi sniegt precīzas, pamatotas atbildes. Ja būs nenovilcinātas, argumentētas atbildes un laipna attieksme, iedzīvotāju vidū uzticēšanās VID būs augsta. Arī uzņēmējiem - godprātīgajiem nodokļu maksātājiem - ir svarīgs konstruktīvs dialogs ar VID un tas, lai identiskos gadījumos vienu un to pašu tiesību normu dažādi dienesta darbinieki nepiemērotu atšķirīgi.
Savukārt, kas attiecas uz, iespējams, negodīgiem ļaudīm VID rindās, ikviens ar loģisko domāšanu apveltīts cilvēks saprot, ka nav tādas iestādes, kurā allaž strādā tikai ļoti gudri, ārkārtīgi apzinīgi un visos sīkumos godīgi cilvēki, un ka perfekto darbinieku vidū var ielavīties kāda melnā avs, bet tāpat arī saprot, ka nav tādas iestādes, kurā strādā tikai likumpārkāpēji un potenciālie blēži, kas nepacietīgi gaida izdevību kļūt negodīgiem. Atšķirt godīgos no negodīgajiem ir iestādes vadības un iekšējo kontroles struktūru kompetence.
13. aprīlī LTV raidījumā Tieša runa augsta VID amatpersona, uzsverot dienesta pozitīvo veikumu, norādīja, ka finanšu ministre nav vēlējusies viņu uzklausīt. Diskusijā klāt neesot ministrei, šis apgalvojums palika bez atbildes. Tikmēr sociālajos tīklos tika aktualizēts politiskais fons, norādot uz politiskās vadības maiņu Finanšu ministrijā. Politiskās vadības maiņa, protams, ir neapstrīdams fakts, bet der atcerēties, kādos apstākļos valdības vadītāja amats un Finanšu ministrijas vadība no Vienotības rokām nonāca ZZS rokās, un atzīt, ka vara vienkārši tika izlaista no rokām. Tāpēc brīnīties vai žēloties par to, ka atradušās citas rokas, kas varu cieši satvērušas un arī notur, - tam nav loģiska pamatojuma. Kā mēdz teikt, iespējas pieņemt lēmumus neizmantotas nepaliek.