Bruņojas Ķīnas dēļ
SIPRI apgalvo, ka starptautiskās smago ieroču (domnīca apskata tikai tos) tirdzniecības apjoms pēdējos desmit gados ir nepārtraukti audzis. No 2011. līdz 2015. gadam, salīdzinot ar laikposmu no 2006. līdz 2010. gadam, tas palielinājies par 14%.
Seši no desmit lielākajiem ieroču importētājiem atrodas Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur no 2011. līdz 2015. gadam nonākuši 46% no pasaulē pārdotajiem ieročiem. Pēdējos desmit gados ieroču imports uz reģionu audzis par 26%.
Saraksta līdere ir Indija (iepirkusi 14% no pasaulē pārdotajiem ieročiem), kas pēdējos gados iegulda milzīgus līdzekļus bruņoto spēku modernizācijā. Tas saistīts ar Indijas saspīlētajām attiecībām ar kaimiņvalsti Pakistānu un konkurenci ar Ķīnu par ietekmi reģionā. Vēl viens iemesls ir indiešu neveiksmīgie centieni pašiem radīt konkurētspējīgus ieročus.
Citas reģiona valstis, piemēram, Vjetnama, kas ir septītā lielākā ieroču importētāja, bruņojas, jo tām ir teritoriāli strīdi ar Ķīnu, kas pieteikusi pretenzijas uz resursiem Dienvidķīnas jūrā, kur ķīnieši pēdējos gados ievērojami pastiprinājuši militāro klātbūtni. «Ķīna veicina militāro importu uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu,» Nacionālās kara koledžas Vašingtonā profesors Zaharijs Abuza sacīja Deutsche Welle.
Karu pārņemts reģions
Pēdējos desmit gados ievērojami - par 61% - pieaudzis ieroču imports uz Tuvo Austrumu valstīm, kur no 2011. līdz 2015. gadam nonākuši 25% pasaulē pārdotā bruņojuma. Saūda Arābija ir pasaulē otra lielākā ieroču pircēja (pēdējos piecos gados iegādājusies 7% no pasaulē pārdotajiem ieročiem), bet Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija ir attiecīgi ceturtā (4,7%) un sestā (3,4%) lielākā importētāja.
Milzīgā smago ieroču plūsma uz Tuvajiem Austrumiem galvenokārt saistīta ar militārajiem konfliktiem Sīrijā, Jemenā, Irākā un Lībijā un vardarbību Ēģiptē un Turcijā. Atsevišķas valstis, piemēram, Turcija, Saūda Arābija un Irāna, atklāti vai slēpti iesaistījušās Sīrijas un Jemenas konfliktos, kur atbalsta pretējās pusēs karojošos spēkus. Milzīgi militārie resursi tiek novirzīti cīņai ar džihādistu grupējumu Islāma valsts.
SIPRI norāda, ka, neraugoties uz zemajām naftas cenām, ievērojamais ieroču importa apjoms uz Tuvajiem Austrumiem neapsīks, jo reģiona valstis pēdējos piecos gados ir parakstījušas ieroču iegādes līgumus.
Sadala 70 miljardus
Smago ieroču un bruņojuma tirdzniecība pasaulē ik gadu ienes vairāk nekā 70 miljardu dolāru (63,4 miljardi eiro), raksta The Economist.
Pēdējos piecos gados trešo daļu no visā pasaulē pārdotajiem ieročiem eksportējušas ASV. «Reģionālajiem konfliktiem un saspīlējumam pastiprinoties, ASV ar ievērojamu pārsvaru ir vadošais ieroču piegādātājs pasaulē,» raksta SIPRI. «ASV pēdējos piecos gados ir pārdevušas vai dāvinājušas ieročus vismaz 96 valstīm.»
Ceturtā daļa no pēdējos piecos gados pasaulē pārdotajiem ieročiem nākuši no Krievijas. No 2011. līdz 2015. gadam tā pārdevusi par 28% vairāk ieroču nekā no 2006. līdz 2010. gadam. Tās galvenie pircēji bijuši Indija, Ķīna un Vjetnama.
Par trešo lielāko ieroču eksportētāju, apsteidzot Franciju, izvirzījusies Ķīna. «Bruņojums, ko ķīnieši ražo pašlaik, ir daudzkārt labāks par to, kas tika radīts pirms desmit gadiem, tāpēc spēj piesaistīt uzmanību lielākos tirgos,» paskaidro SIPRI.