Citu partiju politiķi to saista ar S. Āboltiņas ambīcijām vadīt valdību, ko varot saprast, jo viņa bijusi otra augstākā amatpersona - Saeimas priekšsēdētāja. «Cik ilgi tāda situācija saglabāsies, ka viņa samierināsies ar frakcijas vadītājas amatu?» apjautājās kāds politiķis. Uz vaicāto, vai S. Āboltiņa varētu pretendēt uz premjera posteni, ja valdības mainās, viņa Dienai atbildēja, atgādinot, ko pirms Valsts prezidenta vēlēšanām sacījuši vairāki šā amata kandidāti - arī jaunais prezidents Raimonds Vējonis. Viņu teiktais liecinājis, ka Latvijai beidzot vajadzētu sekot Eiropas valstu praksei - tajās partijas vadītājs ir arī premjera kandidāts. Vienotība pati savu valdību negāzīšot, uzsvēra S. Āboltiņa. Viņa riskus tai saskata nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā, pieļaujot, ka krīzi var izraisīt citi politiskie spēki, kas vēlēsies budžetu izmantot, lai sevi demonstrētu. «Visu cieņu ministriem par labi aizvadītu prezidentūru, bet valsts budžets būs pārbaudījums,» teica S. Āboltiņa un atgādināja, ka prezidentūras dēļ ir daudz iekavētu darbu.
Vienotību uztrauc Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) deputātu balsojumi Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, kā arī Tautsaimniecības komisijā - tajā, izskatot grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, par opozīcijas ierosinājumu, kas saistīts ar atlaidēm atsevišķām sociālajām grupām, nobalsojis arī komisijas priekšsēdis Romāns Naudiņš (NA). Budžeta un finanšu komisijā, bloķējoties ar opozīciju, atbalstu vairākām savām un veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) iniciatīvām par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam panācis Imants Parādnieks (NA). Viņš gan vēlāk atsaucis priekšlikumus, piekrītot kompromisam.
«Papildu nauda, ko var paņemt no azartspēlēm, alkohola, jānovirza ģimenes atbalsta politikai,» Dienai uzsvēra I. Parādnieks, atsaucoties uz valdības deklarāciju, kuru NA prasot ievērot. Viņam ir aizdomas, ka valdošā partija ietekmējas no kādām šaurām alkohola lobiju grupām. Deputāts piekrīt, ka ar budžetu var rasties problēmas, bet aicina tajās nevainot NA. «Valsts budžeta iespējas ir jāskatās kopumā, neizraujot pa kripatiņai no konteksta, lai parādītu sevi kā zvaigzni, kas cīnās par sabiedrības interesēm,» sacīja Tautsaimniecības komisijas deputāts Edvards Smiltēns (Vienotība).
«Nacionālā apvienība taustās, cik tālu var iet, bet visi saprot, ka citu koalīciju izveidot nevar,» uzskata Budžeta komisijas priekšsēdis Kārlis Šadurskis (Vienotība) un atgādina par koalīcijas vienošanos neatbalstīt fiskāli bezatbildīgus priekšlikumus un opozīcijas iniciatīvas. Vaicāts, kāpēc NA bloķējās ar Saskaņu, I. Parādnieks skaidroja: «Mēs sadarbojamies jautājumos, kuros viedokļi saskan un kuriem ar ideoloģiju nav nekāda sakara. Ja kāds grib dabūt cauri kaut ko tādu, kas neatbilst valdības deklarācijai, mēs esam spiesti strādāt ar tiem, kuru izpratne ir brīva no saistībām ar kaut kādiem lobijiem.»
I. Parādnieks negribēja vērtēt S. Āboltiņas iespējas kļūt par premjeri, cerot, ka līdz valdības maiņai nenonāks. Mērķis esot pieņemt budžetu un NA nešūpošot valdību. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuru vēl nesen uztvēra kā visvairāk ieinteresēto valdības maiņā, uz notiekošo noskatās it kā no malas. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis piekrīt, ka riski budžeta pieņemšanas gaitā pastāv, ja tiks iebalsotas lietas bez finansiāla seguma. ZZS par savām ministrijām cīnīšoties līdz budžeta iesniegšanai Saeimā, bet pēc tam atbalstīs projektu, par kādu koalīcija būs vienojusies. «Taču var jau būt citas lietas, kuru dēļ valdība var mainīties,» piebilda A. Brigmanis, liekot nojaust, ka iemesli tam meklējami Vienotībā. Ilze Viņķele (Vienotība) esot nogurusi no runām «ir vai nav Solvita», jo, viņasprāt, «tas nav stāsts par Solvitu». Ja parādās jautājums par premjera maiņu, Vienotībai jākļūst tik stiprai, lai izrunātos par saturu un izvērtētu, vai valdība ir rīcībspējīga, vai tā var pieņemt smagus lēmumus, ko tā ir paveikusi. «Taču nevar iet uz valdības maiņu tikai tāpēc, ka kādam cilvēkam vajag amatu,» piebilda I. Viņķele.