Aukstā kara atmosfēra
Teritoriju, kur mūsdienās atrodas Krievijas vistālākais rietumu apgabals - Kaļiņingrada -, vēsturiski apdzīvoja senā baltu tauta prūši. XIII gadsimtā teritoriju iekaroja vācu krustneši, iekļaujot to Vācu ordeņa valstī. 1525. gadā ordeņa valsti pārdēvēja par Prūsijas hercogisti, par kuras galvaspilsētu kļuva Kēnigsberga, ko šodien pazīstam kā Kaļiņingradu.
1701. gadā tika nodibināta Prūsijas karaliste, kas bija spēcīgākā vācu valsts un kam vēlāk bija nozīmīga loma Vācijas impērijas izveidošanā. Apvienotajā Vācijā reģionu ap Kēnigsbergu dēvēja par Austrumprūsiju. Pēc Otrā pasaules kara, kurā nacistiskā Vācija cieta sakāvi, Austrumprūsijas teritoriju iekļāva Polijas un Padomju Savienības sastāvā.
Padomju vara, ienākusi kara gandrīz pilnībā nopostītajā Kēnigsbergā, ostas pilsētu un teritoriju ap to nodēvēja par Kaļiņingradu, godinot boļševiku revolucionāru un padomju funkcionāru Mihailu Kaļiņinu. Pēc aneksijas gandrīz visi vācieši pameta teritoriju - ar varu vai brīvprātīgi; viņu vietā tika ievesti cilvēki no Krievijas.
Aukstā kara laikā Kaļiņingrada bija slēgta militārā zona, un vietējā vara centās iznīcināt to, kas liecināja par agrāko. «Ilgstoši tika īstenota apzināta politika, lai likvidētu jebkuras zīmes par vāciešu klātbūtni šeit,» vēsturnieks Aleksejs Lalenko, kurš ir autors vairākām grāmatām par apgabala vēsturi, stāsta izdevumam The Christian Science Monitor.
Padomju laikos vietējiem tika iepotēts, ka šīs teritorijas vēsture sākās 1945. gadā, noklusējot tās ievērojamo pagātni. Pēdējos gados kaļiņingradieši aktīvi izzina teritorijā dzīvojušo priekšteču vēsturi, pārtulko un izdod ārzemju vēsturnieku grāmatas par Kēnigsbergu un cenšas saglabāt viņu atstāto mantojumu, piemēram, kara laikā un padomju periodā nenopostītās ēkas, kas izceļas uz padomju gados radīto celtņu fona.
Tomēr to apdraud saspīlējums Eiropā pēc Krievijas pērn īstenotā militārā iebrukuma Ukrainā. Kremlis Kaļiņingradā, kurā atrodas Krievijas Baltijas jūras kara flote, cenšas atjaunot aukstā kara atmosfēru, aicinot pieslieties «īstenajām» nācijas vērtībām.
«Televīzijā parādās dīvainas idejas, piemēram, viedoklis, ka notiek uzbrukums krievu kultūrai un tā ir jāaizstāv,» stāsta neatkarīgais politikas analītiķis Vladimirs Abramovs. «Es ticu, ka mūsu tuvums Eiropai un ciešāka iepazīšanās ar šī reģiona vēsturi šeit veido iedzīvotāju kopumu, kas pieder pie Krievijas, tomēr atšķiras.»
Brīdina pret ģermanizāciju
Kremļa ideologs Sergejs Markovs paziņojis, ka Rietumi pret Krieviju izvērš «hibrīdkaru», kura mērķis ir sadalīt valsti. Tādā gadījumā Kaļiņingradu iegūtu Vācija, kura gan nekad nav paudusi pretenzijas uz šo teritoriju.
S. Markovs uzskata, ka Kaļiņingradā norit ģermanizācija, kurai vietējie necenšoties pretoties. To apliecinot Kaļiņingradā nopērkamie «nepatriotiskie» suvenīri. «Mums ir jāpārtrauc šeit pārdot simboliku ar uzrakstu «Kēnigsberga», lai nedotu iespēju mūsu pretiniekiem attīstīt jauniešos un vidusšķiras cilvēkos, kas uzticas Rietumu propagandai, ideju, ka Krievija Kaļiņingradu netaisnīgi atņēmusi Vācijai,» viņu citē Ņezavisimaja Gazeta.
Viņš arī apgalvo, ka Kēnigsberga bijusi «vācu militārisma midzenis», kas izveidots slāviem atņemtā teritorijā un izmantots, lai «plānotu agresiju pret slāviem». «Beigu beigās tā atkal kļuva par slāvu zemi, kāda tā bija no sākuma. To vajag mācīt, lai visi zinātu. Bet šeit kāds mēģina attīstīt pakalpīgo «kēnigsburdziskuma» ideoloģiju, lai gan šī ir sena slāvu zeme,» pārliecināts S. Markovs.