Arestē par mākslu
Ķīnas drošības iestāžu darbinieki disidentus un aktīvistus «apciemoja» jau vairākas nedēļas pirms Tjaņaņmiņa slaktiņa gadadienas. Daļu no viņiem brīdināja lieki neizrunāties, bet citus aizturēja. Cilvēktiesību organizācija Human Rights in China apgalvo, ka ir paņemti ciet vismaz 20 pazīstamu augstskolu pasniedzēju, juristu un aktīvistu, ziņo BBC.
Svētdien Pekinā arestēts pazīstamais ķīniešu izcelsmes austrāliešu mākslinieks Guo Dzjaņs. Tas, visticamāk, saistīts ar izdevumā The Financial Times pagājušajā nedēļā publicēto portretrakstu, tajā mākslinieks kritizē Ķīnas varasiestāžu rīcību Tjaņaņmiņa laukumā 1989. gada 4. jūnijā. Rakstam bija pievienots attēls, kurā redzams Guo Dzjaņa no maltas cūkgaļas radīts Tjaņaņmiņa laukuma atveids.
Cilvēktiesību organizācija Amnesty International nosodīja mākslinieka arestu un uzsvēra, ka pirms Tjaņaņmiņa protestu apspiešanas 25. gadadienas varai neērtu personu aizturēšana ir notikusi daudz plašākā mērogā, salīdzinot ar citiem gadiem. Organizācija saskaitījusi vismaz 48 cilvēkus, kas aizturēti, atrodas mājas arestā vai ir pazuduši pirms gadadienas.
Policija brīdinājusi ārvalstu žurnālistus neapmeklēt «sensitīvas vietas» un atsevišķos gadījumos nepieļāva, ka cilvēkiem jautā par protestu apspiešanu. Kādas franču filmēšanas grupas darbiniekus sešas stundas pratināja par to, ka viņi izjautāja pekiniešus par Tjaņaņmiņa slaktiņu.
Izravējuši nevēlamo
Ķīnas milzīgais cenzūras aparāts cītīgi strādā, lai publiskajā telpā neparādītos nekas, kas būtu saistīts ar 1989. gada jūnija notikumiem. Cenzūra ir klātesoša pat internetā, kur ierindas ķīnieši var uzzināt tikai to, ko ir akceptējusi partija.
No Ķīnā lietotajiem interneta meklētājiem un enciklopēdijām ir «izravēts» viss, kas saistīts ar 1989. gadu, nemaz nerunājot par notikumiem studentu protestu laikā. Pēdējās dienās ķīniešiem ir liegta pieeja populārajam interneta meklētājam Google, jo tā serveriem Ķīnā notikuši masīvi kiberuzbrukumi.
Sociālajos tīklos nav iespējams publicēt ziņojumus, ja tajos ir iekļauti vārdi vai skaitļi, kas saistīti ar 4. jūnijā notikušo armijas bruņoto uzbrukumu Tjaņaņmiņa laukumam.
Tādēļ nav brīnums, ka lielākā daļa ķīniešu, kas ir dzimuši pēc 1989. gada, nemaz nezina par traģiskajiem notikumiem, kas šokēja pasaules demokrātiskās valstis. «Izglītības sistēma un bezgalīgā cenzūra Ķīnas medijos un internetā ir panākusi, ka jaunieši nezina pilnīgi neko vai arī viņiem ir blāva nojausma par notikušo,» Džeremijs Goldkorns, kura uzņēmums monitorē Ķīnas medijus un internetu, stāsta aģentūrai AFP.
Ķīnā nekad nav publiski pieminēta vēršanās pret protestiem, ko oficiālā Pekina dēvē par «kontrrevolucionāru dumpi».
Vēlējās raitākas reformas
1989. gada 15. aprīlī nomira Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs Hu Jaobans.
Viņš veicināja Ķīnas politisko un ekonomisko liberalizāciju. Hu nāve bija trieciens studentiem un inteliģencei, kas atbalstīja viņa kursu.
Nākamajās dienās Tjaņaņmiņa laukumā pulcējās tūkstošiem cilvēku, lai sērotu par aizgājušo vadoni un paustu neapmierinātību ar pārāk gausajām reformām. Tuvākajās nedēļās Tjaņaņmiņa protestētāju skaits pieauga, bet miermīlīgās demonstrācijas pārņēma visu valsti. Ķīnas valdība vairākkārt aicināja protestētājus atstāt laukumu, pretējā gadījumā solot viņus sodīt.
3. jūnija vakarā tūkstošiem karavīru ar bruņutehniku un tankiem ieradās «atbrīvot» laukumu. Ķīnas valdība ziņoja, ka nogalināts 241 cilvēks, bet Sarkanais Krusts vēstīja par 2600 mirušajiem.