Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa Dienai noliedza jebkādu saistību ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu nepiešķirt tieslietu ministrei B. Brokai pielaidi, par kuras atteikuma iemesliem viņai nekas neesot zināms. Viens no priekšsēdētājas partijas biedriem teica vēl asāk: «Vienotība pat drudža murgos to nespētu izdomāt. Baiba Broka ir enerģiska un sakarīga, un mums būs kopā jāstrādā.» Savukārt vairākiem NA politiķiem saglabājas sajūta, ka «kaut kas nav tā, kā vajag». Viņiem ir iespaids, ka ir centieni nepierādāmos veidos kaitēt Nacionālās apvienības politiķiem, jo arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam vēl jāgaida uz pielaidi valsts noslēpumam. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers aģentūrai LETA gan apgalvojis, ka «Brokas gadījumā uz SAB nav izdarīts spiediens».
Zīle var atgriezties
Taču, pat ja aizdomām nav pamata, abu politisko spēku attiecības nav abpusēji sirsnīgas. Jau kopš pērnā gada pašvaldību vēlēšanām Vienotība ir demonstrējusi centienus paplašināt savu elektorātu uz nacionāli konservatīvās vēlētāju daļas rēķina, ko NA nevēlas pieļaut un tad seko atbildes reakcija. Saeimas sēdēs nereti asākā vārdu apmaiņa ir tieši starp Vienotības un NA deputātiem. Ja Vienotībai kaut kas noietu greizi, tad tās atbalstītāju daļa var aiziet pie NA. Politisko situāciju pēc vēlēšanām iespaidos arī tas, kurai no abām partijām būs lielāks vēlētāju atbalsts. NA premjera kandidāts R. Zīle būtu līdzvērtīgs konkurents valdības vadītājai Laimdotai Straujumai no Vienotības, ja vien vēlētos atstāt darbu Briselē. Bija dzirdēts, ka B. Broka partijā uzlūkota kā Saeimas priekšsēdētājas kandidāte, ar ko arī tiek skaidrots notiekošais, jo šo amatu nevar ieņemt bez pielaides valsts noslēpumam.
«Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt šo informāciju,» Dienai sacīja viens no NA līderiem Raivis Dzintars par partijas vēlmi B. Broku nominēt augstajam amatam. Tiesa, B. Broka jau agrāk partijas biedriem bija teikusi, ka vēl nezina, vai vispār kandidēs vēlēšanās. Taču R. Dzintars bija pārliecināts, ka R. Zīle būtu gatavs vadīt valdību. Arī R. Zīle Dienai to apstiprināja, gan uzskaitot nosacījumus - viņš būtu gatavs vadīt tikai ilgtermiņa, stabilu valdības koalīciju, bet, ja tādas pārliecības nebūtu, nepiekristu. Jāpiebilst, tā būs valdība, kas strādās laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē.
Kā S. Āboltiņa, tā R. Dzintars sacīja gandrīz vienu un to pašu - no valsts interešu viedokļa ir svarīgi pēc vēlēšanām saglabāt esošo koalīciju kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību, nepieļaujot, ka pie varas nāk politiskie spēki, kuri sadarbojas ar Krievijā valdošo partiju. «Mums ir katram sava niša, ir jāsaglabā savstarpējā cieņa, vienam otru neapkarojot,» sacīja S. Āboltiņa. Tikmēr kuluāros vienus un otrus dzird kurnam par partneriem un pieļaujot, ka gan vienā, gan otrā politiskajā spēkā līderus, pie kuriem jāmin arī Valdis Dombrovskis (Vienotība), «cenšas nokost savējie partijas iekšienē».
No Vienotības uz NA
Vienotība otrdien piedzīvoja vēl kādu zaudējumu - par izstāšanos no partijas paziņoja Saeimas deputātes Ingūna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule, kuras, visticamāk, pievienosies NA. Abas politiķes atsaucas uz to, ka Vienotība ir pazaudējusi savas sākotnējās nacionālās vērtības. I. Rībena paziņojumā medijiem norāda, ka Vienotība cenšas apvienot pārāk plaša ideoloģiskā spektra politiķus. Jāatgādina, ka Vienotība pie sevis uzņēma ne tikai Reformu partijas redzamākos Saeimas deputātus un ministrus, bet tās kandidātu sarakstā ir rezervēta vieta arī septiņu reģionālo partiju pārstāvjiem.
Uz vaicāto, vai tādējādi netiek atstumti ilggadējie partijas biedri, pie kuriem pieder arī I. Rībena, S. Āboltiņa atbildēja - runa ir par spēju konkurēt, kas ir izaicinājums un var likt justies ne pārāk pārliecinātiem. Taču Vienotības uzdevums esot veidot plašu politisko spēku un līdzsvarot komandu. Tas nozīmē, ka tā nevar būt tikai Rīgas partija, bet ir jāattīstās arī reģionos, un tajā ir jāienāk jauniem politiķiem. «Vienotībai vienmēr svarīgi būs arī jaunieši, kas nevar būt tikai bukletiņu dalītāji,» piebilda priekšsēdētāja.
R. Dzintars apstiprināja, ka abas Vienotību pametušās politiķes būs gaidītas Nacionālajā apvienībā, ja viņas par to izšķirsies. «Žēl ir, bet mēs respektējam šo izvēli,» teica Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, kurš ar I. Rībenu ir strādājis kopā kopš 2002. gada vasaras. J. Kursīte-Pakule jau bijusi Tēvzemei un brīvībai/LNNK, tāpēc to var uzskatīt par atgriešanos pie savējiem. Viņa Vienotībā ienāca no Pilsoniskās savienības.