Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Koka māju ražotājiem vairāk jāstrādā eksportam

«Latvijā koka māju ražošanas nozarē būtu jāstrādā vairāk, uzņēmumiem jāapliecina sevi vairāk, jo mums ir daudz laba koka būvniecībai. Turklāt Latvijas namdari un galdnieki aiz robežas kotējas ļoti augstu. Piedāvājot savu produkciju ārzemju klientiem, ar lepnumu varam teikt, ka esam no Latvijas. Eiropā koka paneļu māju būvniecība attīstās, taču diemžēl no visām trijām Baltijas valstīm Latvijai šajā nozarē eksporta apjoms ir vismazākais,» norāda SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs (ZTC) vadītājs Māris Avotiņš.

Viņa vadītais uzņēmums kopš 1991. gada nodarbojas ar koka māju ražošanu un būvniecību, un kļuvis par vienu no lielākajiem Latvijā šajā nozarē. Sākotnēji būvējuši nelielas frēzbaļķu guļbūves Latvijas pasūtītājiem, bet tagad ražo koka paneļu mājas eksportam uz Skandināvijas valstīm, uz Vāciju, Dāniju, Franciju, Šveici, Itāliju, Angliju. Uzņēmuma kapacitāte ir aptuveni 32 tūkstoši kvadrātmetru virsmas.

Pašlaik uzņēmums realizē 38 kempinga dzīvokļu projektu, vienas kempinga mājas kopējā platība ir gandrīz 70 kvadrātmetru, kā arī būvē 1000 kvadrātmetru plašu ēku bērnudārza vajadzībām - abi projekti tiek realizēti Zviedrijas pasūtītājiem. Turklāt atšķirībā no citiem projektiem šajā Jelgavas koka māju ražotāji pasūtītājam piegādā pilnu būvniecības komplektu, iekļaujot tajā arī mēbeles, santehniku. «Esam stādījuši arī rododendrus,» uzņēmuma pakalpojumu klāsta iespējas raksturo M. Avotiņš.

Izskaužot cilvēcisko kļūdu

Kad dodamies apskatīt ZTC ražotni, M. Avotiņš piekodina, lai nebrīnāmies - koka paneļu māju ražošanas process risinās bijušajā cūku fermas kompleksā Vītoliņos, dažus kilometrus no Jelgavas, ko uzņēmējs savulaik iegādājies savā īpašumā. «Pirmsākumos, kad ar vīriem runāju un stāstīju, ko esmu iegādājies un ka te ražoju mājas, viņi domāja, ka tā ir anekdote,» smej M. Avotiņš. Taču uzņēmējs ir lepns - viņa darbu kvalitāti var novērtēt Latvijas Nacionālajā operā, kurā ZTC izgatavoja un ieklāja skatītāju zāles grīdas parketu. «Konkursu vinnējām tikai tāpēc, ka apzinājāmies - mēs varam! Lai arī citi koka apstrādes speciālisti iebilda: «To nevar. Māri, ar šo pasūtījumu tu sev esi izracis kapu...» Tajā laikā parketu ražoja piecus līdz septiņus centimetrus platu, mēs uzražojām 12 centimetrus platu. Tai lietai ķērāmies klāt kā būvinženieri, un mēs pierādījām, ka tas ir iespējams. Ticība sev ir ļoti nepieciešama,» uzsver M. Avotiņš.

Pašlaik mazajā rūpnīcā darbinieki strādā divās maiņās, uz montāžas galdiem izgatavo paneļu māju koka rāmi, to aizpilda ar izolācijas materiāliem un apšuj no abām pusēm ar apdares materiāliem, vēja barjerām. Top trīspadsmitā kempinga māja Zviedrijas pasūtītājam, un līdz maija sākumam netālu no Stokholmas tiks nodota projekta pirmā kārta.

Vēl nesen Latvijas sabiedrībā gan valdīja skeptiska attieksme pret paneļu mājām, tās asociējot ar ātri kopā saliekamām, taču neizturīgām būvēm. Arī uzņēmuma mājaslapā atrodamā informācija liecina - koka paneļu māju priekšrocība ir īsais būvniecības laiks - līdz trim mēnešiem. Tomēr ZTC pasūtītāju ģeogrāfiskais loks un pasūtījumu mērogi liek secināt, ka bez kvalitatīva piedāvājuma diez vai latviešu ražotāji spētu izturēt spīvo konkurenci aiz Latvijas robežām, arī Skandināvijā pie polārā loka. «Skeptiskais priekšstats ir gluži cilvēcīgs, tomēr mūsdienās paneļu māja, ja tā ir rūpnieciski ražota, nozīmē kvalitāti,» norāda M. Avotiņš un pamato: «Mūsu māju būvkonstrukciju projekti tiek izstrādāti speciālā vācu projektēšanas programmā Sema. Programma palīdz izskaust cilvēciskās kļūdas, kas rodas projektējot. Nekad nebūs tā, ka koks par īsu nozāģēts vai kaut kas ir šķībi, jo programmai ir kontroles iespējas. Mums 25 gadu praksē ir bijusi situācija, ka aizsūtām uz Vāciju dvīņu māju - vienu saliekam, bet otrai kores baļķis par īsu. Tā bija cilvēciska kļūda, kad, matemātiski summējot baļķa garumu, tika «pazaudēts» sienas biezums. Šī programma tādas kļūdas nepieļauj. Tāpēc maksimālo darbu apjomu paveicam tepat, cehā.»

Vairāk nekā pirms 15 gadiem ZTC bija pirmais koka māju ražošanas uzņēmums Latvijā, kas iegādājās šādu programmu. Ar tās iespējām M. Avotiņš iepazinās izstādē Vācijā - nodibināja kontaktus ar firmas pārstāvjiem Lietuvā un investēja ievērojamu summu, lai turpmāk mainītu ražošanas stratēģiju. «Novērst kļūdas projektēšanā ir mazāk sāpīgi, nekā pēc tam tās labot būvlaukumā, kas ir daudz dārgāk,» piebilst M. Avotiņš. Drīz vien tika iegādāti arī zviedru firmas Randek bautech darbagaldi. «Iegādājāmies montāžas galdu, tad datorvadāmu CNC mašīnu. Skandināviem ir liela pieredze būvniecībā, spriedām, ka viņu darbagaldi mums kā māju ražotājiem noteikti būs pieņemami, turklāt tie bija lētāki nekā Vācijā,» paskaidro uzņēmējs.

Programma nodrošina precīzus koka detaļu aprēķinus, montāžas galds - ģeometriski pareizu izstrādi, savukārt CNC mašīna palielina ražošanas jaudu un izskauž kļūdu, ko cilvēks rada, zāģējot, veicot iecirtumus. «CNC mašīnai liekam arī izgatavot iecirtumus, lai darbiniekiem uz montāžas galda vispār nekas vairs nav jāmēra. Esam tiktāl, ka mērlenti izmantojam tikai kontrolmērījumiem priekš diagonālēm, kas ir jādara obligāti - atbilstoši kvalitātes kontroles prasībām. Cilvēciskās kļūdas faktoru esam deleģējuši mašīnai. Ātrums ražošanas procesā ir labs, taču ar to nedrīkst zaudēt kvalitāti un otrādi - nedrīkst zaudēt ātrumu, izgatavojot iespējami kvalitatīvāku produktu,» paskaidro M. Avotiņš un salīdzina: kādreiz jumta spāres ar dekoratīviem iecirtumiem, slīpiem zāģējumiem vienam mājas jumtam divi darbinieki izgatavojuši piecas darbdienas, tagad šī iekārta, kuru apkalpo viens operators, to izdara divās stundās.

Ir jādomā plašāk

Kad ZTC ražotni apciemo potenciālie pasūtītāji, viņus nebūt nesamulsina ceha atrašanās bijušajā cūku fermā - par darbu kvalitatīvas izpildes iespējām liecina darbagaldi un tehnoloģijas, un, protams, labas atsauksmes ārzemju klientu vidū. Lai arī M. Avotiņš atzīst - mārketingam nav veltīts daudz resursu -, tomēr mājaslapā izlasāma informācija septiņās valodās. Turklāt, kā stāsta uzņēmuma vadītājs, šos tekstus katrs savā dzimtajā valodā rakstījuši nozares profesionāļi, kuri bijuši vai ir ZTC sadarbības partneri.

Par kontaktu dibināšanu ārzemēs M. Avotiņam ir brīžiem pat kurioza pieredze: reiz - pārrunās ar potenciālajiem itāļu pasūtītājiem - Mārim no rokām nejauši izkritusi dokumentu mape. Itāļi to uzlūkojuši kā degsmes pilnu savas idejas aizstāvēšanu un - vienošanos par pasūtījumu noslēguši. Savukārt Vācijā esot vērts ierasties pie klienta ar automašīnu Porsche, tas viešot uzticēšanos uzņēmumam un apliecinot uzņēmuma vadītāja prasmes. Taču ar Porsche nav prāta darbs doties pie Skandināvijas pasūtītājiem, kuri šādu greznību, visticamāk, uzskatīs par apliecinājumu uzskrūvētām cenām un uzņēmēja tieksmi iedzīvoties uz savu klientu rēķina.

Veiksmei uzņēmējdarbībā M. Avotiņš tic. Tomēr par pamatu sava uzņēmuma veiksmes stāstam uzskata Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūtās inženiertehniskās zināšanas. «Mēs šeit, ZTC birojā, un arī ceha vadītājs, visi esam inženieri,» uzsver M. Avotiņš un turpina: «Jau sen sapratām, ka Latvijas tirgus ir mazs, ka jādomā plašāk. Savulaik pirmās desmit guļbaļķu mājiņas aizsūtījām uz Zviedriju. Paši arī aizbraucām tās montēt - tā radās pieredze gan par montāžas laika normām, gan principiem. Mums kā inženieriem par to viedoklis bija, taču praktisko iemaņu nebija. Toties zinājām, ka darām pareizi, jo tā jābūt. Piecpadsmit stundās vienu māju salikām. Mums labi sanāca.»

Pa to laiku Vācijas pārstāvji šeit, Latvijā, meklējuši uzņēmumu, kas varētu izgatavot kempinga mājas. «Tajā pašā dienā, kad atgriezos no Zviedrijas un atbraucu uz biroju, pie manis šie vācieši ieradās. Es, tikko nokāpis no kuģa, biju pacilātā noskaņojumā - jā, mēs zinām, kā to darīt! Mēs zinām visu! Esam gudri un spēcīgi. Tā tikām pie pasūtījuma un sākām strādāt Vācijā,» pagājušā gadsimta 90. gados gūto pirmo pieredzi ar ārzemju klientiem smejot atceras Māris. Tagad viņš ir pārliecināts - lai iekarotu ārzemju tirgu, ir nepieciešams ievērot divas būtiskas lietas - katras valsts tradīcijas un būvniecības normatīvus.

Ar pieri mūrītī neskrien

Latvijā koka paneļu māju ražošanas nozarē darbojas aptuveni 20 uzņēmumu. ZTC savu produkciju nekad nav definējis kā lētāko, tomēr nākas konkurēt ar zemākas cenas piedāvātājiem. «Ar to zaudējam gadus divus - ja kādam klientam ir objekts vai vairāki, viņš izvēlas lētāku ražotāju, taču pēc gada vai diviem tomēr atkal vēršas pie mums. Klients saprot, ka ir grūti strādāt ar lētiem materiāliem un lētu darbaspēku. Mēs Latvijā esam divi vai trīs koka paneļu māju ražotāji, kuri tagad iziet CE sertifikācijas procedūru,» norāda M. Avotiņš. Jebkuram materiālam - pieņemsim, logiem -, lai iegūtu CE marķējumu, pastāv tā sauktie harmonizētie standarti jeb noteikumi, kā jāveic darbi, lai logi būtu uzstādīti pareizi un ekspluatācijā kalpotu ilgmūžīgi. «Mājām harmonizētu standartu nav. Eiropas novērtējuma institūcijas apkopo mūsu iesniegtos datus, to atbilstību valsts normatīviem pārskata katras valsts pārstāvji. Tā iegūst ETAG, kas būtībā ir CE marķējums visai mājai. Tas ir kvalitātes simbols, ko atzīst visā Eiropā. Latvijā gan tāda vēl nevienam nav, mēs strādājam, lai to iegūtu,» paskaidro ZTC projektu vadītājs Mārtiņš Klaušs. «Tāpēc visi materiāli, ko izmantojam, ir sertificēti,» piebilst M. Avotiņš.

Uzņēmums būvniecībā piedāvā izmantot arī jaunu materiālu - liela izmēra masīvkoka līmēto paneli, ko šajā nozarē pazīst arī kā CLT (Cross Laminated Timber). Tas ir būvmateriāls, no kura veido māju struktūras - izgatavo māju sienas, jumtus, pārsegumus. Tam ir arī apdares materiāla funkcija. Šāds būvmateriāls var izturēt lielas slodzes, to izmanto arī augstceltņu būvniecībā, un ugunsdrošības ziņā tas spēj uzrādīt pat labākus rādītājus par metālu un betonu, jo blīvā koksne uzkarst daudz lēnāk. Starp citu, masīvkokam degšanas ātrums ir 0,6 milimetri minūtē. Koku var salīmēt tik biezu, cik nepieciešams no ugunsdrošības viedokļa.

CLT ir Latvijas uzņēmuma Cross Timber Systems (CTS) produkts, un M. Avotiņš ir šī uzņēmuma līdzīpašnieks. «Diemžēl mūsu tirgus ir negribošs saprast un pieņemt inovācijas - iespējams, būvniekiem trūkst zināšanu, tāpēc šeit, Latvijā, ar pieri mūrītī īpaši neskrienam. CTS rūpnīcas jauda ir pietiekami liela, tāpēc vairāk strādājam eksportam visā Eiropā. Respektīvi, strādājam tiem, kuri šo materiālu saprot,» stāsta M. Avotiņš un pauž neizpratni arī par arhitektu ierobežotajām zināšanām: «Bieži gadījies piedzīvot situācijas, ka klients vēlas koka karkasa māju, bet arhitekts atrunā - ka koks ir slikts, tāda māja ir nekvalitatīva un nav ilgmūžīga. Tātad šis arhitekts - kaut gados jauns - dzīvo vēl tajos laikos, kad koku izmantoja tikai kā veidņu materiālu betonēšanai. Šāds stereotips pastāvēja pirms gadiem piecpadsmit. Mūsdienās tādu neprofesionāļu dēļ pat negribas cīnīties Latvijas tirgū. Taču klienti Latvijā ir mainījušies - kļuvuši izglītotāki, prot novērtēt koka māju priekšrocības. Ceru, drīz strādāsim arī Latvijas pasūtītājiem.»

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Zemgales tehnoloģiskais centrs

Darbības veids: Namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana
Valde: Māris Avotiņš
Apgrozījums: 898 723 eiro*
Peļņa: 5824 eiro*
Darbinieku skaits: 32
Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā: 8,32 tūkst. eiro**
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis: 26,15 tūkst. eiro**
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas: 39,97 tūkst. eiro**
Avots: Lursoft datu bāze par 2014.* un 2015. gadu**

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?