Nupat World Economic Forum lapā bija lasāms lielisks pētījumu apkopojums tieši par šo tēmu - «Vai tehnoloģijas padara mūs mazāk produktīvus?». Ja vēl pirms 30 gadiem no tehniskiem rīkiem vienīgais saziņas līdzeklis bija tālrunis, tagad ne tikai datorā, bet arī viedtālrunī pieejamās daudzās saziņas iespējas atvieglo saziņu un vienlaikus to padara par pamatīgu slogu. Spilgts piemērs tam lasāms jau pieminētajā rakstā - ja sanāksmju sarīkošana laikā pirms elektroniskajiem sakariem bija visai komplicēta lieta, tagad ap 15% biznesa laika tiek pavadīts sanāksmēm, un šis rādītājs kopš 2008. gada kāpj ik gadu. Menedžeri aptuveni 21 stundu nedēļā pavada tikšanās sarunās un apmēram 11 stundu - e-pasta sarakstē.
To redzam arī mūsu valsts pārvaldē. Ja agrāk vadītāji bija spiesti paši pieņemt lēmumus, tagad vismaznozīmīgākā jautājuma izspriešanai (piemēram, burtu lielums institūcijas mājaslapā) tiek rīkota apspriede (un labi, ja viena). Jo, kā jau teikts, tās laiku, vietu, dalībnieku sastāvu ir šķietami viegli saskaņot. Vai tagad - kolektīvi pieņemtie - lēmumi ir kvalitatīvāki? Gribētos tā domāt, taču daudzie piemēri ar jautājumu saturu līdz bezjēdzīgumam novedošiem kompromisiem uz esošo situāciju liek raudzīties vismaz piesardzīgi. Kāds risinājums? Atteikšanās no tehnoloģijām? Protams, ne. Drīzāk - pastāvīga paškontrole, vai darītais ir vērsts uz labāko rezultātu vai procesu. Diena