Skoti draud bloķēt
Par Lielbritānijas aiziešanu no ES nobalsoja 51,9% britu, piespiežot atkāpties līdzšinējo premjeru Deividu Kemeronu, kurš bija balsojuma iniciators, bet pats mudināja vēlētājus atbalstīt valsts palikšanu Savienībā. Kopš pagājušās piektdienas, kad D. Kemerons paziņoja par demisiju, viņš ir klusējis.
No publikas izvairās arī viens no izstāšanās nometnes līderiem Boriss Džonsons, kurš ir favorīts cīņā par vakanto Konservatīvās partijas vadītāja krēslu. Laikraksts The Sunday Times vēsta, ka B. Džonsonam atbalstu paudis tieslietu ministrs Maikls Govs, kurš pirms referenduma aģitēja par valsts izstāšanos no ES.
Izdevums arī informē, ka cīņā par partijas vadītāja amatu iesaistīšoties iekšlietu ministre Terēza Meja, kuru, visticamāk, atbalstīšot D. Kemerona sabiedrotie. Arī viņa iestājās par Lielbritānijas palikšanu ES, bet pirmsreferenduma laikā neaģitēja tik aktīvi kā D. Kemerons un finanšu ministrs Džordžs Osborns, kura cerības kļūt nākamo konservatīvo partijas līderi izgaisināja balsojuma iznākums.
Bijušais Konservatīvās partijas vadītājs Dankans Smits uzskata, ka nākamajam Lielbritānijas premjerministram jābūt no izstāšanās atbalstītāju nometnes. Viņš raidsabiedrībai BBC sacīja, ka sabiedrības daļai, kas atbalstīja Lielbritānijas aiziešanu no ES, būtu «ļoti sarežģīti» pieņemt līderi, kuram ir pretēja nostāja.
Referenduma iznākums izraisījis pamatīgu viļņošanos arī lielākajā opozīcijas spēkā - Leiboristu partijā. Par aiziešanu no partijas veidotās ēnu valdības svētdien paziņoja vismaz septiņi ministri pēc tam, kad leiboristu līderis Džeremijs Korbins atlaida ārlietu ministru Hilariju Benu, kurš kritizēja viņa «nepārliecinošo» kampaņu pirms referenduma.
Savukārt Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena svētdien brīdināja, ka reģiona parlaments varētu bloķēt Lielbritānijas izstāšanos no ES. Skotijā vairākums - 62% - referenduma dalībnieku atbalstījuši Lielbritānijas palikšanu ES. Viņa arī pieļāvusi, ka Skotijā varētu notikt vēl viens balsojums par reģiona neatkarību.
Merkele mudina padomāt
Lai varētu iedarbināt kādas ES dalībvalsts izstāšanās sarunu procesu, šīs valsts valdībai ir jāvēršas pie Briseles ar oficiālu paziņojumu. Līdz ar demisiju D. Kemerons ir atteicies to darīt, bet viņa pēctecis vēl nav izraudzīts, tāpēc nav skaidrs, kad sarunu process varētu sākties.
Tomēr daži ES līderi sagaida, ka tas notiks nekavējoties. Eiropas Parlamenta vadītājs Martins Šulcs intervijā vācu laikrakstam Bild am Sonntag sacīja, ka piemērotākais laiks Lielbritānijas paziņojumam būtu otrdien Briselē sasauktais ES dalībvalstu vadītāju ārkārtas samits. Arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka Lielbritānijas un ES šķiršanās procesam jāsākas tūlīt.
Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi saglabāt vēsu prātu un neko nesasteigt. «Politiķiem Londonā ir atbildība vēlreiz apdomāties par aiziešanas sekām,» A. Merkeles biroja vadītājs Pēters Altmeiers sacīja izdevumam RND. «Ja briti patiešām aizies, tas būs smags pavērsiens ar plašām sekām.»