Saeimā ar līdzīgiem rezultātiem iekļuva divi jauni politiskie spēki - Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un No sirds Latvijai, par kuras priekšsēdētāju sestdien pārliecinoši atkal ievēlēja Ingunu Sudrabu. Viņu kolēģi sumināja ar ziedu klēpjiem un aplausiem. LRA sabiedrības domas aptaujās tikai nedaudz noslīdējusi zem 5% barjeras, turpretim No sirds Latvijai pētījuma centra SKDS aptaujā aprīlī jau bija zem 2% robežas - to vēlēšanās pārsniedzot, partijas var pretendēt uz valsts finansējumu, arī neiekļūstot Saeimā. Lai piedalītos 13. Saeimas vēlēšanās, I. Sudrabas vadītajai partijai vajadzēs arī kļūt lielākai, lai tajā būtu startēšanai nepieciešamie 500 biedri. Taču jau 2017. gada vasarā ir pašvaldību vēlēšanas, kurām NSL ir apņēmusies nopietni gatavoties. Var paredzēt, ka NSL kļūs saistoša cilvēkiem bez politiskās piederības un tā būs arī iespēja paplašināties, jo lielā daļā pašvaldību var startēt tikai no partiju sarakstiem.
Tagad NSL ir 338 biedri. Pēdējā gadā uzņemti 100 jaunu biedru, bet 39 partiju ir pametuši. G. Kūtris dažus jau pamanījis Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa jaundibinātās partijas KPV kongresā - bijusī NSL Ētikas komisijas locekle Marita Eisaka pat bija šī kongresa vadītāja. KPV kongresā piedalījās arī NSL deputāts Ringolds Balodis, kurš vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī darba grupu, kas vērtē iespējamās izmaiņas Satversmē. Savukārt uz NSL kongresu R. Balodis, kurš nav nevienas partijas biedrs, nebija ieradies. I. Sudraba žurnālistiem skaidroja, ka viņš nav varējis atnākt, jo privātu iemeslu dēļ izbraucis ārpus Rīgas. R. Baloža atrašanos A. Kaimiņa partijas kongresā I. Sudraba uztvērusi tikai kā centienus «izpētīt pretinieku nometni».
NSL lielā mērā iekļuva Saeimā, pateicoties savai līderei, bijušajai valsts kontrolierei I. Sudrabai. Uz vaicāto, kā viņa plāno atkal kļūt pamanāmāka, lai palielinātu partijas reitingu, I. Sudraba atbildēja: «Ja partija būs viena cilvēka partija, tai nebūs ilgs mūžs. Mans uzdevums ir piesaistīt stiprus cilvēkus un veidot komandu.» Bija iespaids, ka daļēji šis darbs ir sākts, par to liecināja valdes vēlēšanas. Jaunajā valdē bez priekšsēdētājas vēl būs Saeimas sekretāra biedrs G. Kūtris, Daugavpils domes priekšsēža vietnieks Pēteris Dzalbe, Liepājas SIA Komunālā pārvalde valdes priekšsēdis Jānis Neimanis, Bauskas novada deputāte Solvita Jirgensone, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, Saeimas sekretāra biedra biroja vadītāja Ineta Stabulniece, bijušais iekšlietu sistēmas darbinieks Aivars Ozols, uzņēmēji Diāna Novicka un Igors Tračums.
Atšķirībā no citiem kongresiem, kuros ne vienmēr ir iespēja noklausīties pārskatu par partijas veikumu, šajā kopsapulcē tas bija izklāstīts pat vairākās runās un tik detalizēti, ka pat daži delegāti jau sāka nogurt. Starp viņiem bija arī Andris Vaičulis, kurš ar savu kritisko viedokli nāca klajā vairākkārt, izsakot arī šaubas par iespēju piesaistīt ziedotājus, ja partija nespēs sevi pozicionēt. NSL darbs opozīcijā patiešām bijis apjomīgs, sākot ar ministru izvaicāšanu un priekšlikumu iesniegšanu likumos un beidzot ar došanos pie vēlētājiem piektdienās. I. Sudraba personīgi būšot apbraukājusi teju visas pašvaldības, par to, iespējams, nojauš tikai tie, pie kuriem viņa bijusi. G. Kūtris un R. Balodis vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas un tāpēc bija pamanāmākie no NSL deputātiem. No partijas Saeimā vēl ir ievēlēta Silvija Šimfa, Arvīds Platpers, Aivars Meija un Romāns Mežeckis.
Līderi kongresa delegātus iepazīstināja ar saviem uzskatiem, no kuriem daļa atspoguļojās rezolūcijās. Īpaša uzmanība ir pievērsta reģionālajai attīstībai. «Tā ir izšķiršanās - vai vēlamies prērijas bez iedzīvotājiem vai Latvija kļūs par teritoriju, kurā dzīvo cilvēki un labi tajā jūtas,» sacīja G. Kūtris. NSL uzskata, ka ir jānostiprina plānošanas reģioni, deleģējot tiem valsts pārvaldes funkcijas. Īpaša rezolūcija ir veltīta Rīgas pašvaldībai. NSL plāno startēt Rīgas domes vēlēšanās, tā uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pieņemt Rīgai savu likumu.