Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts noziegums

Saskaņā ar ēnu ekonomikas pētnieka, profesora Arņa Saukas pētījuma datiem 2013. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir pieaudzis. Vai slikti strādājat?

Es negribētu aprobežoties tikai ar Saukas kunga pētījumu. Līdzīgu pētījumu par ēnu ekonomiku ir veicis profesors Šneiders no ASV, tiesa gan, ar atšķirīgu metodoloģiju. Ja Arnis Sauka balstās uz aptaujas datiem, tad profesors Šneiders uz skaitļiem un pieejamo statistiku. Abos pētījumos par 2013. gadu Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiek lēsts ap 23%-24%.

Ja lūkojamies uz tendencēm, tad saskaņā ar Latvijas pētījumu ēnu ekonomika pieaug, bet otrs pētījums uzrāda nelielas samazināšanās tendences, un Latvija ir pat labākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija.

Kā ir saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm?

Mēs nevaram salīdzināt datus, kuru nav nevienai valstij, jo nevar precīzi aprēķināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Ēnu ekonomika nav saistīta tikai ar nodokļu nenomaksu, to veido arī ienākumi no tādām pretlikumīgām darbībām kā prostitūcija, narkotiku un ieroču tirdzniecība.

Protams, būtiskākie ēnu ekonomikas avoti ir aplokšņu algas un uzņēmumu neuzrādītā peļņa. Runājot par ēnu ekonomikas īpatsvaru, tie varētu būt minētie 24%. Spriežot pēc samaksātajiem nodokļiem un algu pieauguma, mums šķiet, ka ēnu ekonomika sarūk. Šogad bruto atalgojums valstī ir pieaudzis par 9%, un tas nav saistīts tikai ar algu pieaugumu, bet ar to, ka daļa negodīgo uzņēmēju ir iznākuši no pagrīdes un legalizējušies. To algu, kuras bruto ir 700 eiro un vairāk, īpatsvars jau ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni.

Rīgas mērs Nils Ušakovs gan apgalvo, ka galvaspilsētā nodarbināto skaits pieaug un darba vietu skaits pieaug, bet nodokļu ieņēmumi samazinās, kas skaidrojams ar nodokļu nenomaksu.

Es kategoriski tam nepiekrītu. Ja salīdzinām šā gada janvāri ar pagājušā gada janvāri, bruto algu pieaugums bijis par 9%, bet aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugums par 2%. Tas saistīts ar to, ka būtiski pieaudzis ar nodokli neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamiem. Tā ir apzināta valsts politika, ka iedzīvotājiem ar mazu algu pieaug neto ieņēmumi un samazinās nodokļi.

Tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars, kas veido teju ceturto daļu no IKP, ir gana liels. Kādi, jūsuprāt, ir ēnu ekonomikas galvenie iemesli Latvijā?

Tā ir sabiedrības un kultūras problēma. Nevienā Rietumeiropas valstī, braucot sabiedriskajā transportā, netiek apspriesta nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no tiem. Mums tā ir ikdiena. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas ir sērga, kura ies mazumā līdz ar paaudžu nomaiņu. Diemžēl pagaidām kūtra ir arī ziņošana par nodokļu nemaksāšanu. Respektīvi, neziņošana par to, ka ir kāds, kurš nodokļos nemaksā ne eirocentu, bet brauc pa autoceļiem, kuru uzturēšanā pats nepiedalās, un viņa bērni mācās valsts skolās, kuru uzturēšanai arī nepieciešama nodokļu maksātāju nauda.

Uzņēmēju asociācijas gan apgalvo, ka pie vainas ir nevis negribēšana maksāt nodokļus, bet gan nevarēšana nodokļus nomaksāt, jo nodokļu slogs daudziem uzņēmējiem ir apjoma ziņā pārāk liels.

Bet kādēļ ir viena daļa uzņēmēju, kas veiksmīgi strādā, nomaksā visus nodokļus un īpašnieki turklāt arī saņem dividendes? Tātad tas ir iespējams. Protams, mēs visi būtu priecīgāki, ja nodokļi būtu mazāki. Tajā pašā laikā mēs esam maza valsts, un visas nepieciešamās infrastruktūras, tajā skaitā publisko pakalpojumu, uzturēšana ir dārgāka nekā lielā valstī.

Sabiedrībā ir izplatīts viedoklis - samaziniet nodokļus, tos vairāk maksās un būs lielāki ieņēmumi. Vai esat novērojusi šādu tendenci?

Nē, neesmu. Mums Latvijā ir daudz sīku uzņēmējdarbības veicēju, kas vispār nemaksā nodokļus. Šie nelielie uzņēmējdarbības veicēji lielāko daļu naudas plūsmas cenšas norādīt kā saimnieciskās darbības izdevumus, bet saimnieciskās darbības ieņēmumus vispār neuzrāda. No visiem reģistrētajiem nodokļu maksātājiem ir apmēram 8000 juridisko personu, kas samaksā vairāk nekā 90% no visiem nodokļu ieņēmumiem. Līdzīga situācija kā Latvijā šajā ziņā ir arī Lietuvā un Igaunijā. Manuprāt, beidzot ir pienācis laiks diskusijai, vai uzņēmēji ir gatavi publiskot, cik daudz naudas viņi ir samaksājuši nodokļos. Un, runājot par nodokļu samazināšanu, tie uzņēmēji, kas nodokļus vispār nemaksā, to nedarīs arī pie zemākām likmēm.

Vai cilvēkiem nezūd motivācija maksāt nodokļus pēc Valsts kontroles pēdējiem revīziju ziņojumiem, kur secināts, ka valsts pārvaldē atgriežas «treknie gadi» un vērojama nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana?

Tas noteikti nestimulē nodokļu maksāšanu, un man ir kauns par šādiem gadījumiem. Visus gan nevar mest pār vienu kārti. Ziņojumā bija minēts arī Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kontrole mums pārmeta 20 gadu jubilejas svinēšanu, kam es nevaru piekrist. Nevar svētku pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā, kas notika dienas laikā ar Valsts prezidenta un premjerministra piedalīšanos, vienādot ar slavenajām zemeņu kūkām. Nedomāju, ka vajadzētu pārmest arī par mācību semināru rīkošanu ārpus darba telpām. Ja valsts pārvalde saviem darbiniekiem nevar sarīkot nevienu korporatīvu pasākumu, protams, ar līdzmaksājumu, tad tas arī nav normāli.

Vai Latvijas zemie nodokļu ieņēmumi attiecībā pret IKP ir zemu likmju vai sliktas iekasējamības rezultāts?

Uzlabojot iekasējamību, trīs gadu laikā mēs esam apņēmušies nodokļu ieņēmumu īpatsvaru no 28% no IKP paaugstināt līdz 32%. Pārējais jau ir likmes.

VID ir nācis klajā ar ierosinājumu par algas saņemšanu aploksnē sodīt arī darba ņēmējus. Tam iebilst Labklājības ministrija, sakot, ka darba līguma noslēgšana un nodokļu nomaksa ir darba devēja pienākums.

Darba likums nav iegrebts akmenī, to vienmēr var pilnveidot un uzlabot. Maksājot algu aploksnē, tiek izdarīts ekonomisks noziegums, kurā iesaistītas divas puses - maksātājs un saņēmējs. Nereti algas saņemšanu aploksnē iniciē pats darba ņēmējs, jo ir problēmas ar tiesu izpildītājiem, kredītiem, alimentiem vai citiem maksājumiem. Administratīvās atbildības noteikšana nenozīmē, ka visos gadījumos ir jāpiemēro sods. Tas drīzāk darbotos preventīvi. Ja darba devējs darbinieku piespiež uz nelikumīgu rīcību, tad tas noteikti ir vainu mīkstinošs apstāklis.

Vai nepazaudēsiet ziņotājus?

Ziņot var arī anonīmi. Bet, ja tas ir atklāti, tad mēs, protams, sodu nepiemērosim, jo ziņošana ir vainu mīkstinošs apstāklis.

Vēl viens jūsu ierosinājums ir - komercbankām jāziņo VID par klientiem, kuri gadā iemaksā savā kontā noteiktu summu skaidrā naudā. Komercbankas bažījās par papildu slogu, savukārt darba devēju organizācijas norāda, ka VID administratīvās izmaksas pārsniegs cerētos ieguvumus.

Šādas sistēmas ieviešana mūsu administratīvās izmaksas nepalielinās. Papildu informācijas apstrādei mēs līdzekļus nepieprasām un darām to sava budžeta ietvaros. Piemēram, saistībā ar obligāto nulles deklarāciju jeb mantiskā stāvokļa deklarēšanu VID nepieprasīja nedz papildu štata vietas, nedz finansējumu. Par šo mūsu priekšlikumu vēl gaidāma diskusija ar komerciestādēm, bez tās VID šādu iniciatīvu noteikti nevirzīs.

Kura nodokļa administrēšana ir vislaikietilpīgākā un prasa visvairāk resursu?

Tas noteikti ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis - attaisnoto izdevumu par veselības, izglītības vai uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojumiem atmaksāšana, jo datus par sniegtajiem izglītības un veselības pakalpojumiem atbildīgās ministrijas līdz pat šai dienai mums nevar iesniegt elektroniski un mēs nevaram šo procesu automatizēt. Tas arī atvieglotu dzīvi iedzīvotājiem, kuriem nebūtu jānodarbojas ar čeku par pakalpojumiem krāšanu, skenēšanu un sūtīšanu mums. Tagad čeku ir daudz, summas ir samērā nelielas, tās visas ir jāpārbauda, turklāt visi šie čeki mums ir jāuzglabā. Viens no iemesliem, kādēļ fiziskās personas kūtri izmanto elektroniskās deklarēšanās sistēmu, ir tas, ka nepieciešama čeku skenēšana, kas daudziem nav pieejama. Ja Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija mums iesniegtu savus datus elektroniski, iedzīvotājiem pat nebūtu jāaizpilda iesniegumi, mēs automātiski pārskaitītu atmaksājamo summu uz kontu.

Notiek diskusijas par mikrouzņēmuma nodokli - saglabāt vai atcelt. Kāds ir VID viedoklis?

Jo vairāk nodokļu režīmu, jo dārgākas ir administrēšanas izmaksas. Katram nodoklim jāveido sava elektroniskās deklarēšanas sistēma un nepieciešami savi konsultanti. Ja runājam par iekasēšanu, tad no mikronodokļa nomaksas izvairīties ir sarežģīti, tas atvieglo mūsu darbu. Problēma gan tā, ka arī lielie uzņēmumi cenšas negodīgi izmantot šo mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, veidojot neatļautas optimizācijas un piespiežot savus darbiniekus veidot mikrouzņēmumus.

Uzņēmēji sūdzas, ka VID pārāk bargi soda godīgos nodokļu maksātājus par nenozīmīgiem grāmatvedības pārkāpumiem.

Tā nav tiesa. Par maznozīmīgiem pārkāpumiem mēs pat neatveram lietu. Piemēram, no 100 tematiskajām pārbaudēm pārkāpumus konstatējam 73 gadījumos. Reālus sodus piemērojam tikai kādos 25 gadījumos.

Tomēr tā dēvētais nodokļu nomaksas laiks pie mums Latvijā ir ilgāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

VID darbs nav būtiskākais, kas ietekmē patērēto stundu skaitu. Pie vainas ir nemākulīga uzņēmumu grāmatvedība. Daudziem ir priekšstats, ka aizies pāris nedēļu kursos un būs bilancspējīgs grāmatvedis. Vēl viens iemesls ir likumu prasības, kas ir pārāk birokrātiskas. Taču likumu sakārtošana ir nevis VID, bet Finanšu ministrijas uzdevums.

Nulles deklarācijas ieviešana ir devusi cerētos rezultātus? Vai cilvēki izmantoja iespēju deklarēt nelegālas izcelsmes skaidru naudu, par to post factum nomaksājot nodokļus?

Rezultāts ir, jo esam pārbaudījuši visas deklarācijas un esam ieguvuši iztrūkstošo informāciju, un zinām fiziskās personas, ar kurām ir jāstrādā. Runājot par nomaksātajiem nodokļiem, to izmantoja ļoti maz cilvēku, un nomaksātie nodokļi bija vien kādi 7000 latu. Tas skaidrojams ar to, ka cilvēki acīmredzot nenoticēja, ka netiks ierosināts kriminālprocess.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ināra Pētersone

Kopš 23.10.2013. - VID ģenerāldirektore.
01.10.2012.-
22.10.2013. - VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu kontroles pārvaldes direktore.
1988. gadā absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot lauksaimniecības ekonomista grāmatveža specialitāti.
2003. gads - Biznesa augstskolā Turība iegūts maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā.
2001. gadā par nozīmīgu sasniegumu finanšu nozarē apbalvota ar Finanšu ministrijas Goda rakstu.
Avots: VID

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?