Velsiešu komponista Karla Dženkinsa pasaulslavenais skaņdarbs, Kosovas kara upuriem veltītā Mesa mieram (The Armed Man. A Mass for Peace, 1999), kas piecpadsmit gados kopš tās uzrakstīšanas spēlēta un dziedāta jau vairāk nekā pusotra tūkstoša reižu vairāk nekā 20 valstīs, pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvos rīt, 8. maija, vakarā, profesionālā pūtēju orķestra Rīga sezonas noslēguma koncertā Rīgas Sv. Jāņa baznīcā plkst. 19.00. Kopā ar orķestri slaveno mesu atskaņos Valsts akadēmiskais koris Latvija un solisti Ieva Parša un Ivars Cinkuss. Mesas koncertatskaņojums ir mūziķu velte 70. gadadienai kopš Otrā pasaules kara beigām.
«Karla Dženkinsa mūziku es gribēju atskaņot, kopš pats to pirmoreiz dzirdēju,» atklāj koncerta diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Viņa pirmā saskare ar Dženkinsa mūziku bijusi, noklausoties viņa Rekviēmu. Mesu mieram diriģents nolēmis iestudēt, tiklīdz uzzinājis, ka tai ir veiksmīgs pārlikums pūtēju orķestrim, ko veidojis angļu komponists Martins Elerbijs. «Pūtēju orķestrim šī mūzika skan pat spēcīgāk, īpaši daļā, kur ilustratīvi spilgti attēlotas kara šausmas. Es to nesauktu par militāru mūziku, bet tajā skan kara taures, kas sauc cīņā,» stāsta M. Ozoliņš. «Mesa komponēta Kosovas kara iespaidā, taču ir vēl aktuālāka šodien, jo, kopš sākās militārais konflikts Ukrainā, dzīvojam kā uz pulvermucas. Tomēr mesa nav par karu. Tā aicina uz mieru, uz konfliktu nogludināšanu dažādajā cilvēku pasaulē,» diriģents stāsta, norādot, ka skaņdarbā dzirdama gan islāma saucēja lūgšana (Adhānu jeb aicinājumu uz lūgšanu arābu valodā dziedās Ivars Cinkuss), gan Bībeles psalmi no kristīgās pasaules. Arī laicīgais teksts savijas kopīgā lūgšanā par mieru un taisnīgumu.
Skaņdarbā skan franču, angļu, latīņu un arābu valoda. Vēl tikai jāpiebilst, ka skaņdarba pilnais nosaukums Bruņotais vīrs. Mesa mieram atklāj arī izmantoto mūzikas pirmavotu - XV gs. populāru franču dziesmiņu, kura dzirdama arī ap 40 renesanses laikmeta komponistu (Okegema, Obrehta, Gijoma de Mašo, Palestrīnas u. c.) mesās. Taču orientēties visā šajā bagātībā nebūs grūti, jo, būdams popmūzikas estētikas pārstāvis, Dženkinss raksta demokrātisku, tonālu mūziku ar ļoti skaidru uzbūvi, mūzikas valodā bieži vien tuvojoties eksotiskas folkloras iedvesmotai «pasaules mūzikai». Tā ir piederīga New Age un crossover mūzikas virzienam un ir saprotama visplašākajai auditorijai. «Karla Dženkinsa mūzikas valoda ir ļoti vienkārša, labi uztverama, tā ir spēcīga un iedvesmojoša. Komponists ir atradis savu stilu, tāpēc ir viens no visbiežāk atskaņotajiem savā valstī un iemantojis augstu starptautisko novērtējumu,» teic M. Ozoliņš.