Pēdējos gados Zviedrijas skolēnu rezultāti matemātikas un lasītprasmes pārbaudēs tā dēvētajos Pisa reitingos kļuvuši sliktāki.
Šonedēļ Zviedrijas nacionālās izglītības aģentūras ziņojums vismaz daļēji saista šo problēmu ar augošo imigrantu skaitu un brīdina, ka municipalitātēm jāatvēl vairāk līdzekļu, lai palīdzētu iebraucējiem izglītoties.
«Mēs jau zinājām, ka imigrantu skolēni vidēji rāda zemākas sekmes skolā. Tagad varam vairāk uzzināt par to, cik ļoti imigrantu skolēnu proporcijas paaugstināšanās ietekmē sekmju līmeni,» teikusi aģentūras direktore Anna Ekstrēma.
Skolverket dati liecina, ka to skolēnu proporcija, kuru sekmes ir nepietiekamas, lai varētu sākt pēdējo trīs gadu izglītību skolā Zviedrijā (ģimnāzijā), palielinājusies no nedaudz virs 10% 2006. gadā līdz vairāk nekā 14% 2015. gadā.
Ziņojumā secināts, ka rekordaugstais imigrācijas līmenis šajā laikā «nedaudz, taču ne maznozīmīgi» ietekmējis vispārējo sekmju līmeni. To imigrantu skaits, kuri iestājušies skolās mācību gada vidū, pieaudzis no trīs līdz astoņiem procentiem.
A. Ekstrēma piebildusi, ka bēgļu krīze rada noslogojumu Zviedrijas izglītības sistēmai. «Pēdējā laikā ir ļoti daudz jaunieradušos skolēnu, tas radījis ļoti lielas problēmas skolām un municipalitātēm, kur imigranti ieradušies,» teikts viņas paziņojumā presei.
Zviedrijas izglītības ministrs Gustavs Fridolins, komentējot jauno ziņojumu aģentūrai TT, izteicies, ka Zviedrijas skolas ne vienmēr var sniegt nepieciešamo atbalstu imigrantu bērniem.
«Mums jākoncentrējas uz vienādu iespēju radīšanu, un īpaši tas attiecas uz skolām. Tas ir viens no svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem, lai Zviedrija būtu ilgtspējīga valsts.»
Pisa pārbaužu vērtējumi Zviedrijā kopš 2006. gada kritušies par 20% lasītprasmē un par 15% matemātikā.