Dmitrijs Miļkevičs
Kā vērtē Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas noteiktos augstos atlases normatīvus?
Ļoti slikti. Vienai daļai sportistu, ieraugot šos pasaules čempionāta normatīvus, var pazust motivācija trenēties. Agrāk tomēr bija A un B normatīvs, un daudziem bija vismaz kaut kāda iespēja aizsniegties līdz B normai. Manuprāt, Starptautiskās federācijas pārstāvji ir kļūdījušies, nosakot tik augstus atlases kritērijus. Tagad arī izveidojusies visai juceklīga situācija. Mešanu disciplīnās ir 32 vietas, bet normatīvs ir mazākam skaitam sportistu. Pēc jaunās kārtības vietas ir jāaizpilda nākamajiem rangā esošajiem sportistiem. Uz nacionālajām federācijām tiek izsūtīti ielūgumi, un 24 stundu laikā ir jādod atbilde. Ja sportists atsakās, tad sūta ielūgumu nākamajam, kurš ir rangā. Tā tas viss var pamatīgi ievilkties, bet sportisti taču vēlas skaidrību.
Latvijas komandā uz medaļu reāli var pretendēt laikam tikai šķēpmetēja Madara Palameika...
Ja viss veiksmīgi sakrīt, tad Madara tik tiešām var iekļūt trijniekā. Viņa šosezon uzrāda patiešām stabilus rezultātus - pārsvarā 62-64 metru robežās. Nav lielas svārstības, piemēram, no 55 līdz 65 metriem.
Vairākiem mūsējiem ļoti labs rezultāts jau būs iekļūšana finālsacensībās?
Jāņem vērā, ka pasaules čempionātā ir ļoti nopietna konkurence. Laura Ikauniece-Admidiņa šosezon ir labojusi vairākus personiskos rekordus, un septiņcīņā visādi var gadīties - kāda no favorītēm nopelna nullīti un izstājas... Par finālu var cīnīties šķēpmetēji Rolands Štrobinders un Sinta Ozoliņa, tāllēcēja Aiga Grabuste un arī kārtslēcējs Mareks Ārents, ja vien uzrādīs savu labāko rezultātu, pārlēks 5,65 metru augstumā novietoto latiņu.
Tāpat kā Jeļena Prokopčuka, arī Valērijs Žolnerovičs neskries maratonu karstuma dēļ?
Nē, Žolnerovičam ir nelielas veselības problēmas. Pēc Rīgas maratona viņš tā īsti vēl nav atjaunojies, tāpēc izlemts lieki neriskēt.