«Divpadsmit gadus dzīvojot Latvijā, esmu izticis tikai ar krievu valodu - darbā, mājās, veikalā - visur runā krieviski. Aizeju uz valsts iestādi - tur arī uzreiz pārslēdzas uz krievu valodu, ja redz, ka es ar grūtībām saprotu. Tāpēc nav jau iespēju iemācīties sadzīvē, bet cik ilgi tā var turpināties?» vaicā pats Oļegs.
Dodamies mācību klasē, ko drīz vien piepilda pārējie kursanti, cits ar citu sveicinoties latviski - «labdien» esot viens no nedaudzajiem ērtajiem vārdiem, ko lieto bez bažām, ka kāds pasmīkņās. «Cik reižu tā nav bijis - cenšos, kaut ko pasaku latviski, varbūt ne tā lietoju garumzīmes, un cilvēks sāk smieties. Tas atsit vēlmi praktizēt un mācīties vispār,» saka Olga. Tomēr viņas iekšējā motivācija esot pārāka, un sieviete apņēmusies neapstāties pie valodas pamatiem, lai gan pašlaik latviešu mēle esot «tumša bilde». Arī Oļegs atzīst, ka motivācija noplokot brīžos, kad apkārtējie nenovērtē viņa centienus komunicēt latviski, taču kursus apņēmies pabeigt un lepojas, ka kopš to sākuma 7. septembrī neesot izlaidis ne reizi. Mācības ir par velti - tās nodrošina Rīgas dome (RD). «Es biju gatavs maksāt, pat atradu variantu, bet paveicās uzzināt par šo iespēju. Nāku uz visām nodarbībām - nevar taču nenovērtēt un pievilt pasniedzēju!» Arī Vitālijs kā vienu no motivējošajiem faktoriem min skolotāju Anitu: «Ātri paiet laiks, ir interesanti. Kursi ir intensīvi, raiti apgūstam arvien jaunus gramatikas likumus, vārdus. Bez papildu mācīšanās mājās nekādi.» Vitālijs kursus apmeklē kopā ar sievu Kristīnu - abi uz dzīvi Rīgā pirms trim gadiem pārcēlušies no Maskavas, un pienācis laiks tikt pie valodas prasmes apliecības, lai iekļautos Latvijas darba tirgū.
Kamēr sanākušie Dienai stāsta par savām attiecībām ar latviešu valodas pamatiem, ierodas pasniedzēja Anita un paziņo, ka nodarbību ievadīs kontroldarbs, un sanākušajiem tiek dotas piecas minūtes atkārtošanai. Tikmēr Anita dalās novērojumos: «Cilvēki, kuri valodu mācās no nulles, bieži pret to attiecas ar bijību, viņus mulsina teikumi, kuros ir daudz nesaprotamu vārdu. Mans uzdevums ir radīt viņiem valodas izjūtu, iedrošināt lietot jau zināmos teikumus, lai prasmi varētu attīstīt.»
Bezdarbniekiem nesokas
Latviešu valodas apgūšanai nav sezonāla rakstura - gan piedāvājums, gan pieprasījums pieturoties liels jau ilgstoši, Dienai atzīst kursu organizatori. Rīga ir iespēju citadele: te plašā izvēlē ir maksas kursi, pieejamas RD nodrošinātās bezmaksas apmācības, tāpat galvaspilsētā koncentrēti Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātie kursi darba meklētājiem - piemēram, tuvākajos divos mēnešos valsts valodas apgūšanai iespējams pieteikties 56 kursos. Tikmēr reģionos - dažās grupās Rēzeknē, Jūrmalā un Ogrē, liecina NVA mājaslapā izvietotā informācija. Iestādes Pakalpojumu departamenta pārstāvis Pāvels Beļisovs atklāj, ka viena cilvēka apmācīšana izmaksā 360 eiro, un papildus bezdarbnieki mēnesī saņem 99 eiro lielu stipendiju, kas paredzēta arī ceļa izdevumu segšanai. Kursu noslēgumā katram jākārto valsts valodas prasmes pārbaude Valsts izglītības satura centrā (VISC), un sekmju gadījumā persona iegūst valodas prasmes apliecību, ko pieprasa darba devēji.
Aizvadītajos divos gados pārbaudījumu kārtojuši kopumā 9400 cilvēku, taču atdevi no kursiem spējuši apliecināt tikai 76 procenti. Sliktāk veicas šogad - eksaminācijas komisijas priekšā stājušies 1400 cilvēki, bet apliecību ieguva vien nedaudz vairāk par pusi. Tas nozīmē, ka sponsorētajos kursos valoda vai nu netiek mācīta pietiekami kvalitatīvi, vai arī darba meklētāji nav pietiekami uzcītīgi. VISC datu apkopojumā redzams, kuru mācību centru klientiem bijušas vājākās sekmes - tie ir SIA Dauseb, Fibra un biedrība Latvijas Tautas skola, kuru absolventi bijuši nesekmīgi ap 35 % gadījumu. Visi 86 komersanti, kam ar NVA noslēgts līgums par valsts valodas kursu nodrošināšanu, izvēlēti publiskajā iepirkumā, taču turpmāk kārtība mainīšoties un kvalitatīvāko pakalpojumu sniedzējus atlasīs aģentūras izveidota komisija.
1200 eiro cilvēkam
Kopš jūlija mazinājusies konkurence latviešu valodas apmācību jomā - darbu beidzis Nacionālais integrācijas centrs (NIC), kas 2011. gadā tika izveidots par Eiropas Savienības fondu naudu ar ceturtdaļu valsts budžeta līdzfinansējuma. Visu šo laiku centrs piedāvāja daudzveidīgas iespējas trešo valstu pilsoņiem un nepilsoņiem apgūt latviešu valodu un kultūru. Papildus kursiem cilvēki ik nedēļu varēja piedalīties diskusiju klubos, apmeklēt valodas «kafejnīcu» un praktizēties nepiespiestā atmosfērā, runājot par noteiktām tēmām, piemēram, Latvijas apceļošanu, ūdeņiem, iepirkšanos. NIC mājaslapā publicētas atskaites un foto no notikušajiem integrācijas pasākumiem: piemēram, Līgo svētku sanākšanā Jaunpiebalgā ķīniešu meitenes pin zāļu vainagus, viņu vecāki cep pīrāgus, tiek klāti tradicionālie svētku galdi. Trīs gadu tamlīdzīgām aktivitātēm un kursiem iztērēti 3,8 miljoni eiro, pakalpojumu minētajā periodā izmantojuši trīs tūkstoši personu, liecina Kultūras ministrijas (KM) apkopotie dati. Turpat norādītas izmaksas uz vienu cilvēku - tās ir vidēji 1200 eiro, taču atdeve no šī ieguldījuma tikusi mērīta tikai testu veidā.
KM pārstāve Iveta Bērziņa-Bebriša norāda, ka NIC bijis projekts, nevis iestāde, kā var mānīgi spriest pēc nosaukuma, un nākamā līdzīgā iniciatīva gaidāma ne ātrāk par aiznākamo gadu. Pašlaik bezmaksas kursus piedāvā Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), pieteikšanās esot aktīva vairākās pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Ludzā, Krāslavā, Indrā, Dagdā, Zilupē, kā arī mazākās apdzīvotajās vietās. Šogad jau apmācīti 1270 cilvēki, atvēlētais finansējums ir 426 tūkstoši eiro.
Negodprātīgie pensionāri
Rīgas pašvaldību varētu saukt par latviešu valodas bezmaksas kursu piedāvāšanas pionieri - šāda iespēja pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem tiek sniegta jau piekto gadu. Visa perioda laikā RD latviešu valodas apmācībās ieguldījusi 409 tūkstošus eiro, kursus pabeiguši gandrīz septiņi tūkstoši rīdzinieku. Par pakalpojumu atbildīgs ir RD Izglītības, kultūras un sporta departaments (IKSD), ik gadu tiek izsludināts projektu konkurss, lai izraudzītos pakalpojuma sniedzējus. Šogad līgums noslēgts ar septiņiem komersantiem, tajā skaitā jau pieminēto Latvijas Pašvaldību mācību centru, kam šogad jāapmāca 180 cilvēki 80-120 stundu ilgos kursos. «Atsaucība ir milzīga, tikko tiek izplatīts RD paziņojums, ka var pieteikties bezmaksas kursiem, mūsu telefons ir karsts, jo visi grib rezervēt sev vietu. Piemēram, februārī trijās dienās pieņēmām vairāk nekā 200 pieteikumu, bija jānosaka katra mācīties gribētāja valodas prasmes līmenis. Protams, mēs kursantus uzņemam ar rezervi, jo cilvēkiem plāni mēdz mainīties, taču tie ir daži gadījumi,» atklāj centra direktores vietnieks Donāts Šiliausks un piebilst, ka negodprātīgākie esot pensionāri: «Viņi šo pasākumu uztver kā brīvā laika pavadīšanas veidu, bet tad, kad jāsāk mācīties grupā, kurā vairums kursantu ir strādājošie ar mērķi patiešām apgūt zināšanas, sākas iebildumi par to, ka nodarbības ir pārlieku intensīvas, un rezultātā tās tiek pamestas.» Tomēr ir arī īpaši pozitīvi piemēri: «Pavasarī vienas vidējā valodas līmeņa grupas kursanti savā starpā ļoti sadraudzējās, noorganizēja kursu izlaiduma pasākumu, kur visu vakaru runāja latviski. Viņi bija ārkārtīgi motivēti, un daļa jau pieteikusies apgūt latviešu valodu augstākos līmeņus.»
RD šogad tāpat kā iepriekšējos gadus noslēgusi līgumu arī ar Intas Straubergas valodu centru, un te gadā tiks apmācīti 160 rīdzinieki. Arī I. Strauberga saka, ka interese par kursiem esot milzīga, visas vietas parasti tiekot rezervētas dienas laikā: «90 procentu cilvēku ir krieviski runājoši - visvairāk ir to, kuri ieradušies Latvijā uz dzīvi, nopirkuši šeit īpašumus. Gandrīz visi būtiski uzlabo savas zināšanas, tikai apmēram desmit procentiem tas neizdodas - neapmeklē stundas pietiekami regulāri vai arī viņiem dažādu iemeslu dēļ grūtāk padodas mācības.»
RD IKSD direktors Guntis Helmanis uzklausījis viedokļus, ka bezmaksas kursi palīdzot uzturēt valodas prasmi, pārvarēt nedrošību runāt latviski, kas veicina valsts valodas lietošanu sadzīvē: «Cilvēki ir ļoti motivēti mācīties valodu, un daudzi norāda, ka viņiem tā nepieciešama darbā. Kursus arvien vairāk apmeklē cilvēki, kuri ir nesen iebraukuši mūsu valstī un pārcēlušies uz dzīvi Latvijā. Redzot iedzīvotāju lielo atsaucību un vēlmi apgūt latviešu valodu, plānojam, ka šādus bezmaksas kursus piedāvāsim arī turpmāk.»