Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Mostas daba, arī politiskā fauna

Laikapstākļiem uzlabojoties, mundrāki kļuva arī politiķi, kuriem spēku uzplūdā radās vēlme sākt domāt par nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Saimniecības revidēšana pirms kaujas

1.Ierasti jānošķir burziņš ar Rīgu un manevri «pārējā Latvijā». Galvaspilsētā t. s. latviešu partijas kārtējo reizi saskārās ar situāciju, ka - pretēji pašu vienmēr teiktajam - jēdzīgu un kaut cik sabiedrībā pazīstamu ļaužu resursi partijās ir paplāni. Daļa aktīvāko un zināmāko jau sēž Saeimā, no pārējiem noformēt spēcīgākus sarakstu pirmos piecniekus (lokomotīves) nav nemaz tik vienkārši.

Iespējams, šī iemesla dēļ, kā arī apzinoties joprojām stabilo Saskaņas centra elektorātu Rīgā parādījās viedoklis, ka Vienotības, nacionāļu un Zaļās partijas cilvēki ir savstarpēji pārrunājuši iespēju veidot vienu sarakstu Rīgai. No vienas puses, tas būtu pareizs risinājums, ja mērķis ir radīt spēcīgu alternatīvu Ušakova komandai. Šāda spēcīga saraksta izveide mobilizētu tos vēlētājus, kas vēlas Saskaņas atstumšanu no varas Rīgā (kampaņa izskatītos nevis kā ierastā kandidātu lielīšanās un savstarpēja apkarošana, bet kā zināma atskaņa no valodas referenduma saliedētības cīņā pret kopīgu pretinieku, kas cilvēkus vairāk uzrunā).

No otras puses, liekas maz ticams, ka partijas spētu tikt galā ar savu biedru ambīcijām, atšķirīgu skatījumu uz reklāmas kampaņu utt. Jau ir pieredzēts, ka vienas politiskās apvienības ietvaros (Vienotība, Visu Latvijai!-TB/LNNK u. c.) priekšvēlēšanu laikā notiek intensīva deķīša vilkšana uz savu pusi, kad līderu mēģinājumi kontrolēt situāciju nereti bijuši neveiksmīgi. Cilvēku lokam paplašinoties vēl vairāk, koordinācija kļūtu vēl grūtāka. Kā saka, dievs dod katrai partijai atsevišķi tikt galā ar saviem iekšējiem grupējumiem, atšķirīgiem sponsoru lokiem... Līdz ar to augsnes zondēšana vienota saraksta iespējai, visticamāk, arī paliks šādā līmenī.

Reģionos gatavošanās pašvaldību vēlēšanām līdz šim vairāk izpaudusies kā jaunu t. s. reģionālo partiju briedināšana Kuldīgā, Valmierā u. c. Mazāk apskatīta īpatnība ir Zaļās partijas (ZP) rosīšanās. Paziņojis par startēšanu ar atsevišķu, ar Zemnieku savienību (ZS) nesaistītu sarakstu Rīgā, šis Latvijas politiskās arēnas gana tradicionālais, bet mazāk pamanītais spēlētājs, cik var noprast, diezgan veiksmīgi uzrunā tādus pašvaldību politiķus, kuriem pēc Tautas partijas un LPP/LC sabrukšanas ir jāizvēlas mazākais no ļaunumiem. Daudziem no viņiem pievienošanās Vienotībai vai Zatlera Reformu partijai ir nenorijams krupis, savukārt piesliešanās ZS un tās līderim Lembergam arī neliekas sevišķi pievilcīga. Rezultātā iespēja ir vai nu veidot savu struktūru, vai pieņemt publiskajā telpā sliktiem vārdiem mazāk locītās (pamatoti vai ne - tas ir cits jautājums) ZP jumtiņu.

Protams, vēlētāju vairāk par šo partiju virtuvi interesē saturiskais piedāvājums. Vismaz patlaban pat off-record sarunās neko prātīgu dzirdēt nav nācies, izņemot tradicionālo oponentu kritiku un dzelžaino apņemšanos «mēs darīsim pareizāk». Rīgas gadījumā politiķiem varētu rekomendēt neaizmirst it kā vispārzināmo patiesību, ka galvaspilsēta ir ļoti liels veidojums, kam patiesībā neder vispārīgs piedāvājums «Rīgai». Jā, ir kopīgas tēmas Purvciemam, Āgenskalnam un Mežaparkam - satiksme, bērnudārzi un skolas, pašvaldības birokrātija un namu apsaimniekotāji -, tomēr principā kandidātiem, ja vien viņi nevēlas runāt frāzēs, jārēķinās, ka Rīgas apkaimes (rajoni) pašas ir kā nelielas pašvaldības ar savām specifiskajām problēmām.

Miljonu relatīvums

2. Pagājušajā nedēļā premjers publiski ieminējās par summu, kas būtu konsolidējama nākamā gada budžetā, - apmēram 70 miljoni latu. Ja ņem vērā iepriekšējo gadu budžeta izdevumu samazinājuma apmēru, summa neliekas katastrofāli liela.

Tomēr - lai kā mums patiktu šķendēties par valsts nesaprātīgajiem tēriņiem - ir diezgan grūti iedomāties, kādās nozarēs, ja runā tieši par uzturēšanas izdevumiem, vēl atrodami t. s. tauki desmitiem miljonu apmērā.

Līdz ar to tāda apjoma samazinājumi veicami, ja atsakās no kādiem investīciju projektiem vai subsīdijām, piemēram, t. s. zaļajai enerģijai.

Latvijā neapšaubāmi ir valsts finansēti (vai līdzfinansēti) projekti - piemēram, būvniecībā plašākā nozīmē -, bez kuriem mēs vēl kādu laiku varam paciesties.

Tikai premjeram un finanšu ministram jārēķinās, ka aiz katra lielāka projekta stāv lobijs, iespējams, pat ministru līmenī, kas investīciju liegšanu pasniegs kā kārtējo apliecinājumu Dombrovska grāmatveža skatījumam, kurš neizprot nepieciešamību ieguldīt attīstībā utt.

Te pretarguments varētu būt reāla virzība uz valsts daļas Lattelecom un LMT pārdošanu un iegūto līdzekļu novirzīšanu valsts attīstības bankas izveidei.

Protams, diskusijās par nākamā gada budžeta konsolidāciju, kuras mērķis, cik noprotams, ir sasniegt eiro ieviešanas kritērijiem pienācīgi zemu budžeta deficīta līmeni, nevajadzētu aizmirst, ka deficītu mazina ne tikai samazināti izdevumi, bet arī lielāki ieņēmumi.

Būtu populistiski atsaukties uz ēnu ekonomikas apmēriem kā panaceju līdzekļu ieguvei («vajag tikai gribēt, un naudas pietiks visam»), tomēr 10-20 miljonu papildu budžeta ieņēmumu no šī avota iegūt vajadzētu.

Šonedēļ

3. Valdībā skatāmo jautājumu lokā šonedēļ neapšaubāmi būs Finanšu ministrijas priekšlikumi par nākamā gada budžeta bāzes izdevumiem. Ņemot vērā, ka priekšlikumi tiks skatīti arī Koalīcijas padomē, tātad plašākā politiķu lokā, var prognozēt kritiskus izpildvarā nestrādājošo personāžu komentārus.

Darbu atsāk Saeimas komisijas, un no to darba kārtības jautājumiem izceļami divi. Publisko izdevumu un revīzijas komisija uzklausīs (17.04.) Valsts kontroles (VK) un Ekonomikas ministrijas viedokli par to, kas pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas notiek ar būvniecības uzraudzību Latvijā. VK sagatavotais atzinums ir skarbs: labais mērķis ietaupīt līdzekļus (kas gan arī īstenots nepilnīgi) novedis pie tā, ka «ir pilnīga valsts līmeņa kontroles likvidācija pār jomu, kas tieši ietekmē iedzīvotāju drošību un veselību».

Otrs kutelīgs jautājums tiks skatīts Sabiedrības veselības apakškomisijā, kas tiks iepazīstināta ar apdrošinātāju pētījumu par bērnu veselības aprūpes reālajām izmaksām. Pieņemot, ka Latvijas sabiedrība ir tikusi pāri viedoklim, ka ārpolitiski un eksportā mums nav ko darīt tālāk par Eiropas un bijušās PSRS robežām, vajadzētu būt interesei un saturīgiem komentāriem par ārlietu ministra vizīti Brazīlijā, kas kļūst arvien ietekmīgāka spēlētāja pasaules ekonomikā un starptautiskajās attiecībās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mantotie ēdieni

Valsts svētku nedēļā – tradīcijām un atmiņām bagātas receptes.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?