AKKA/LAA preses sekretāre Ieva Kolmane atklāj, ka 2013. gadā aģentūra par licencēm iekasēja 2,1 miljonu eiro, pērn apmēram tādu pašu summu. Kā secināms no biedrības 2012. gada pārskata, tad tieši tas bija gads, kad tika piedzīvots visai straujš iekasētās autoratlīdzības pieaugums. Salīdzinot ar 2011. gadu, summa palielinājās gandrīz par 15%. «Svarīgākais varbūt ir nevis licenču skaits, bet izpratne - ja tu izmanto mūziku, lai pievilinātu apmeklētājus vai paša rīkoto pasākumu darītu baudāmu, daļa atlīdzības pienākas arī mūzikas autoram, kā arī izpildītājiem un producentiem, kas sarūpējuši ierakstus, par ko gādā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA),» skaidro I. Kolmane.
Runājot par Mājas svētību, I. Kolmane uzsver, ka šis gadījums apvīts ar dažādiem pārpratumiem. «Cilvēki nesaprata, ka AKKA/LAA neko šādās situācijās nekontrolē, to dara policija. Vienīgais, ko mēs varam pateikt, - vai konkrētā iestāde ir izņēmusi licenci. Mūsu uzdevums ir piedāvāt legālas iespējas atskaņot mūziku tiem, kas to grib. Policijas aktivitātes neietilpst mūsu kompetencē,» skaidro I. Kolmane. AKA/LAA neesot nekādu ziņu par to, cik sodu uzlikti un cik liels ir to apmērs.
Pēc komunikācijas ar policiju nākas secināt, ka kontrole notiek vāji, nav īsti skaidrs, kurš par to atbildīgs. Valsts policijā (VP) norāda, ka tas ir pašvaldības policijas jautājums, bet pašvaldības policija uzsver, ka «jau pāris gadu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ir svītrots pants, kas noteica tieši pašvaldības policijas kontroli pār publisko atskaņojumu».
VP pārstāvis Dairis Anučins Dienai norāda, ka VP iejaucas tikai gadījumos, kad tiek konstatēti «lieli autortiesību pārkāpumi, kas nav saistīti ar licencēm. Tad tā ir mūsu atbildība, bet tas nav saistīts ar lokāliem reidiem». Tikmēr šīs pašas iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Jurēvica stāsta, ka pārbaudes tiek veiktas, tomēr viņai nav pieejama informācija par iekasētajiem sodiem saistībā ar publisku mūzikas izpildījumu bez licences.
Rīgas pašvaldības policijas pārstāve Inese Krieviņa informē, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantā esot iekļauti gan autortiesību, gan blakustiesību pārkāpumi. Šo pantu atbilstoši likumā noteiktajam uzrauga un protokolus sastāda policija vai cita kompetenta valsts iestāde. Līdz ar to var secināt, ka īpašas pārbaudes šādu pārkāpumu konstatēšanai netiek organizētas, tomēr plānoto reidu laikā policisti nodrošina administratīvā pārkāpuma lietvedības, ja gadījumā pārkāpums fiksēts. Kā norāda I. Krieviņa, tad pērn administratīvā lietvedība nodrošināta 42 gadījumos.
Jautāta par to, kā restorāni un kafejnīcas reaģējušas uz intensīvajām policijas aktivitātēm pirms pāris gadiem, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka notikušajam nav bijusi īpaša ietekme. «Protams, nav pareizi, ka pat par Latvijas Radio klausīšanos ir jāmaksā, jo tas ir radio, kas atskaņos paziņojumus un informāciju ārkārtas situācijās civilās aizsardzības jomā,» min S. Graik-ste, vienlaikus norādot, ka asociācijas biedriem ar AKKA/LAA īpašu problēmu neesot. Maksājumi šai aģentūrai esot krietni mazāki nekā LaIPA par blakustiesībām. Asociācijai esot noslēgts sadarbības līgums ar LaIPA, kas paredz atlaidi biedru maksājumiem, taču, par spīti tam, kopējā summa ir ļoti liela. «Ir jāmaksā arī par mūzikas atskaņošanu ne tikai publiskajās telpās, bet arī istabām naktsmītnēs. Esam pārliecināti, ja LaIPA būtu elastīgāka un ar lielāku izpratni pieietu tam, kāda ir uzņēmumu maksātspēja, maksātāju skaits un kopējā iekasētās atlīdzības summa būtu lielāka. Mūsu uzņēmēji nesaka, ka nevēlas maksāt. Viņi to vēlas darīt, bet iespējas ir ierobežotas, īpaši uzņēmumiem reģionos,» skaidro S. Graikste. Viņa aicina abas organizācijas sekot līdzi starptautiskajai praksei un vairāk diferencēt maksājumus, ņemot vērā klientu pirktspēju.