Plašai, dažādas institūcijas pārstāvošo ekspertu grupai strādājot pie dokumenta, par pamatu ņemti Dānijas, Holandes, Vācijas, Somijas veloinfrastruktūras standarti, tos pielāgojot mūsu mērogiem.
Silenieks atklāj, ka būtiskākās izmaiņas attieksies uz velojoslām - kā un kur tās veidojamas, kādā platumā, kādi risinājumi ielu šķērsojumiem. Turpmāk kopīgos gājēju un velosipēdu ceļus, kādi izveidoti visā Latvijā, uz ietves marķējot zonu divritenim vai tikai uzstādot attiecīgās zīmes, varēs veidot vienīgi vai nu starp apdzīvotām vietām, vai divām atstatus esošām pilsētas apkaimēm. Nekādā gadījumā tādās vietās kā Vanšu tilts, kur ir intensīva gan gājēju, gan velosipēdu satiksme. Attiecīgi Rīgas velokonferences mērķauditorija ir veloprojektētāji un pasūtītāji - būvvaldes vai komunālie departamenti, kam šīs lietas būtu jāzina, lai nesludinātu aplamus iepirkumus, nebūvētu un tūlīt pat nepārbūvētu veloceļus.
Otrā tēma velokonferencē būs jaunie ceļu satiksmes noteikumi, kuri stāsies spēkā ar jauno gadu un kuros arī lielākā daļa iniciatīvu nākušas no Riteņbraucēju apvienības. «Grozījumi noteikumos tapa roku rokā ar jauno standartu, daļa ekspertu, kas strādāja pie noteikumiem, bija piesaistīti arī standarta izstrādē. Tāpēc jaunajos noteikumos ir gan velojoslas, gan rekomendējošās velojoslas. Visi dokumenti ir sinhronizēti,» paskaidro Silenieks. «Piemēram, šobrīd vairākās ielās Rīgā ir izveidotas velosipēdu joslas, kā tās dēvē politiķi, kaut juridiski tie ir velosipēdu ceļi, jo velojoslas kā tādas līdzšinējos normatīvos nav paredzētas. Bet projektētājs tos projektē kā velosipēdu joslas, paturot prātā, ka no 1. janvāra tās būs velosipēdu joslas. Kāda atšķirība? Pa velosipēdu ceļiem var braukt abos virzienos, ja ceļa zīmēs nav norādīts pretēji. Šobrīd ceļa zīme neaizliedz pa Elizabetes ielu braukt arī «pret spalvu», jo kur gan ir rakstīts, ka tas ir vienvirziena? Nav. Uz šī veloceļa nav uzstādītas tādas zīmes, kā ir uz Vanšu tilta ar norādi vienā virzienā. No 1. janvāra noteikumi aizliegs tā braukt, kas var nepatikt, bet novērsīs arī konflikta situācijas. Taču, kopumā ņemot, ir cerības, ka līdz ar jauna standarta un ceļu satiksmes noteikumu ieviešanu velobūves taps daudz kvalitatīvākas, atbilstošākas lietotāju interesēm.»
Trešā konferences sadaļa būs veltīta praktiskiem piemēriem par pilsētas kopīgās telpas lietderīgu un efektīvu izmantošanu. Paredzēta Toma Kokina prezentācija par Cēsīm, kur jau tiek ņemti vērā jaunā standarta principi.
Pēc Viestura Silenieka teiktā, riteņbraucēju organizācija aicinās arī pilnveidot MK noteikumus, kas paredz apvedceļu nodrošināšanu ielās, kur notiek remontdarbi. Šobrīd tādi paredzēti tikai autotransportam. Gājējiem labākajā gadījumā tiek izbūvēti koka tuneļi, bet, piemēram, invalīdiem, gados vecākiem cilvēkiem un arī riteņbraucējiem tos izmantot ir gandrīz neiespējami. «Mums ir sadarbības līgums ar Apeironu, šīs problēmas aktualizējam kopīgi,» saka Silenieks, piebilstot, ka vēl nākamgad būtu jāmaina Latvijas dzelzceļa standarts par sliežu ceļu šķērsojumiem. Galvenie principi jau iekļauti velobūvju standartā, atliek tos sinhronizēt ar dzelzceļa būvju standartiem.
Kā katru gadu, Rīgas velokonference norisināsies novembra pēdējā piektdienā Rātsnamā. To rīko Rīgas domes Satiksmes departaments ciešā sadarbībā ar Latvijas Riteņbraucēju apvienību.