Mazliet vairāk naudas
Šā gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 838 eiro, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Salīdzinot ar 2. ceturksni pērn, vidējā alga kāpusi par 3,3% jeb 27 eiro, uzrādot par 2,6 procentpunktiem zemāku gada pieauguma tempu nekā 2016. gada 1. ceturksnī.
Ekonomisti norāda, ka iedzīvotāju pirktspēja gan augusi vairāk. «Darba algu fonds 2. ceturksnī palielinājies par 5,3%, kas nozīmē, ka strādājošo kopējā, reālā pirktspēja augusi par 6%,» skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Arī bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš secinājis, ka «2. ceturksnī esam strādājuši vairāk stundu un līdz ar to kopējie ienākumi auguši straujāk nekā vidējā alga, jo tā tiek rēķināta pilna darba laika izteiksmē».
Darba devējus raksturo tas, ka «aktīvi tiek meklētas darba samaksas pieauguma alternatīvas, piemēram, piedāvājot darba vides uzlabojumus, kā arī lojalitāti veicinošus pasākumus. Lēnīgas izaugsmes apstākļos sarūk uzņēmēju ambīcijas, un tas ļauj brīvāk akceptēt darbiniekus ar zemāku atbilstību, jo īpaši, ja tas ļauj ietaupīt, atstājot iespēju motivēt uzņēmuma labākos, nozīmīgākos darbiniekus,» situāciju raksturo SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš arī prognozē, ka «pirktspēja turpinās pieaugt, taču aktuāls jautājums ir, cik lielā mērā patērētāji pieaugošo pirktspēju izmantos patēriņā un cik izmantos uzkrājumu papildināšanā».
Krāj, bet ne visi
Diena jau vēstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pētījums liecina - tikai 25% iedzīvotāju veido uzkrājumus. Pēc Latvijas Bankas datiem, Latvijas iedzīvotāju rīcībā esošo naudas līdzekļu apjoms banku norēķinu kontos un depozītos 2015. gada nogalē bija 5,4 miljardi eiro jeb nedaudz vairāk par 2700 eiro uz vienu iedzīvotāju. Savukārt Swedbank šogad vēstīja, ka saskaņā ar tās rīcībā esošajiem datiem 33% krājēju uzkrājumus veido bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, 24% veic pensiju 3. līmeņa uzkrājumus, 21% ir termiņnoguldījums vai krājkonts bankā, savukārt 14% izvēlējušies uzkrājošo apdrošināšanu. Jāpiebilst, ka pensiju 3. līmeņa plānos, kurus plaši popularizē finanšu sektora pārstāvji, šogad pirmā pusgada laikā iemaksāti 25,7 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, rāda FKTK dati.
Nopelnītās naudas novirzīšanai uzkrājumiem gan ir duāla ietekme - no vienas puses, uzkrājumi stiprina iedzīvotāju sociālo drošību un aizsargā krājēju individuālas vai globālas finansiālās krīzes gadījumā, bet, no otras puses, tieši privātpersonu tēriņi, tepat, Latvijā, pērkot dažādas preces un pakalpojumus, ir būtisks mūsu valsts ekonomikas balsts. «Patēriņš ir galvenais izaugsmes dzinējspēks,» atgādina D. Gašpuitis. Jāpiebilst, ka, piemēram, mazumtirgotāja Elvi dati rāda - pircējs «vienā iepirkšanās reizē lielākoties iztērē 15-20 eiro».
Ideālajā variantā ikviena cilvēka ienākumiem būtu jāļauj gan veidot uzkrājumus, gan veikt visus nepieciešamos pirkumus, tomēr daudzi dati liecina - ne visiem mūsu valsts iedzīvotājiem tas ir finansiāli iespējams. P. Strautiņš gan ir pārliecināts, ka, vērtējot kopumā, «papildu naudas plūsma darba algu fondā ir pietiekama, lai finansētu gan uzkrājumu, gan patēriņa kāpumu».
Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 0,4%, vēsta CSP, un tas ir visai niecīgs kāpums. Ekonomikas analītiķi uzsver, ka būtisks lēnā kāpuma iemesls tomēr ir tas, ka patērētāju noskaņojumā dominē piesardzība. D. Gašpuitis pieļauj, ka, izjūtot piesardzību, iedzīvotāji vairāk domā par naudas krāšanu, nevis tērēšanu. Arī Ekonomikas ministrijas eksperts Edmunds Gergelevičs secinājis, ka patērētāji patlaban ir piesardzīgi.