Karstums var sākties vēsi
Iepriekšējie divi gadi izcēlās ar diezgan strauju vasaras sākumu. Gan pērn, gan 2013. gadā jau maijā Latvijā gaisa temperatūra sasniedza 30 grādu atzīmi. Šogad tā nenotika, bet tas ir tikai normāli. Arī salnas līdz Jāņiem ir gandrīz ik gadu, tomēr tik bargas kā šogad 10. jūnija rītā, kad zāles augstumā temperatūra noslīdēja līdz -5 grādiem, turklāt Ziemeļkurzemē pat termometri pie loga rādīja 0..-1 grādu, bija pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.
Vēsturiski arī pašas karstākās vasaras sevi pieteikušas tikai pēc Jāņiem. Viena no visu laiku karstākajām vasarām Latvijā bija 2002. gadā. Tad līdz pat jūlija sākumam valdīja pārsvarā vēss laiks, un tikai 4. jūlijā daudzviet valstī temperatūra pārsniedza 30 grādu atzīmi. Pēcpusdienā sekoja postošs negaiss, kas brāzās pār Zemgali, Rīgu un Vidzemi, nesot plašus postījumus. Pēc tam sekoja vairāk nekā divu mēnešu karstums gandrīz bez mitas un arī milzu sausums, piemēram, Rīgā 6. septembrī beidzās 42 dienu pilnīga sausuma periods.
Arī pērn Jāņi bija sestie aukstākie Latvijas vēsturē, tomēr jūlijā sekoja daudz karstu dienu, līdz augustā tika pārspēts Latvijas absolūtais karstuma rekords - Ventspilī temperatūra sasniedza 37,8 grādus.
Svelmi neprognozē
ASV meteoroloģijas kompānija Accuweather maijā izplatīja šīs vasaras prognozi Eiropai. Baltijā un Skandināvijā vasaru prognozē mitru un bez lieliem karstuma viļņiem. Turklāt arī citviet Eiropā šovasar pārlieku lielu karstumu neparedz. No svelmes biežāk varētu ciest Balkānu reģions, Itālija, Francijas dienvidi un daļa Spānijas. Savukārt Portugālei un Spānijas rietumiem, kas jau vairākas vasaras cieš no sausuma, šogad prognozē gana daudz nokrišņu. Accuweather pat uzdrošinās prognozēt, ka Lielbritānijā, visticamāk, nebūs neviena ekstrēma karstuma viļņa, turklāt Īrija varētu piedzīvot patiešām vēsu vasaru. Eiropas centrālajā daļā - Polijā, Čehijā, Vācijā un Austrijā - šī vasara izcelsies ar vairākiem spēcīgu negaisu periodiem. Šis reģions jau ierasti Eiropā ir stipru negaisu un vasaras vētru biežāk piemeklēts - tā ir kā tornādo ieleja ASV.
Uzreiz gan jāteic, ka sezonas prognozes joprojām neizceļas ar lielu precizitāti, bieži pat tendenču līmenī tās ir greizas. ASV Nacionālās Okeānu un atmosfēras pārvaldes ilgtermiņa prognozes rāda, ka vasaras mēnešos gaisa temperatūra Baltijā, visticamāk, būs ap normu. Jūnijā un augustā gan ir lielāka iespējamība, ka temperatūra būs nedaudz zemāka, nekā ierasts, savukārt jūlijā - mazliet augstāka. Amerikāņi piedāvā ieskatīties arī tālākā nākotnē - septembrī un oktobrī, kas, visticamāk, būšot krietni siltāki, nekā ierasts, ļaujot cerēt, ka vasara būs gara un vēl rudenī varēsim baudīt vairākas atvasaras.
Jāņos ne vienmēr līst
Pēdējos gados mēģinu klīdināt mītu, ka Jāņos parasti līst. Varbūt tas nemaz nav pareizi, jo labāk ir gatavoties nepatīkamākajam un beigu beigās saņemt patīkamu vasaras vakaru pie dabas draugu un radu lokā bez lietus. Pēdējo 50 gadu novērojumi liecina, ka Līgo vakarā un Jāņu naktī līst mazāk nekā 50 procentos gadījumu - lielākajā valsts daļā tikai katru trešo gadu svētku vakarā un naktī līst. Biežāk līgot lietū sanāk Kurzemes augstienēs, īpaši Talsu apkaimē, tāpat valsts austrumu daļas augstienēs, bet visretāk līst Zemgalē un Rīgā.
Pašreizējās prognozes Jāņiem vēl ietilpst kategorijā «ilgtermiņa prognozes», līdz ar to - ne sevišķi uzticamas. Taču tās uzrāda diezgan tradicionālu ainu - gaisa temperatūra Līgo un Jāņu dienā varētu būt +16..+22 grādu robežās. Tā kā ir augsta ciklonu aktivitātes iespējamība mūsu reģionā, lietus dažviet ir iespējams. Jāņu naktī temperatūra, visticamāk, būs +7..+14 grādu robežās. Iespējamība, ka atkārtojas pērn piedzīvotais Jāņu aukstums, ir niecīga. Tāpat arī karsti Jāņi, kā 2013. gadā, kad temperatūra pārsniedza 25 grādus, maz iespējami.
Varbūt jauna tradīcija
Pēdējos gados sociālo tīklu iespaidā populāri kļuvis vērot sudrabainos mākoņus, ko nez kāpēc agrāk cilvēki nebija pamanījuši. Tie ir neparasti mākoņi un joprojām nav pilnībā izpētīti. Tie veidojas 85-100 kilometru augstumā un Latvijā ir redzami ziemeļu pamalē pēc saulrieta un pirms saullēkta.
Šie neparastie mākoņi, kas tumšās debesīs izskatās kā sudrabains plīvurs, brīžiem pat ļoti gaišs un košs, veidojas tikai vasaras mēnešos. Jāņu rītā gaidot saullēktu, ne viens vien šos mākoņus pamanījis, un nu tā dažiem kļuvusi par jaunu Jāņu tradīciju - gaidīt ne tikai sauli uzlecam, bet vērot arī sudrabainos mākoņus. Pētnieki to izcelsmi saista ar cilvēka rūpniecisko darbību un vulkānu aktivitāti. Tendences rāda, ka pēdējās desmitgadēs šie mākoņi veidojas arvien vairāk un saskatāmi arvien tālāk uz dienvidiem. Kad XIX gadsimta beigās tos atklāja, sudrabainie mākoņi bija saskatāmi tikai polārajos apgabalos un mērenajos platumos līdz 60. paralēlei, nu tos var redzēt arī līdz 50. paralēlei un vēl nedaudz vairāk uz dienvidiem - Eiropas centrālajā daļā.