Joprojām luteklītis
Parasti zoodārzā mani māc neomulīga sajūta. Sirdi grauž, ka dzīvās radības tur iesprostotas Homo sapiens iegribu dēļ. Latgales zoodārzā tā nav. Visi dzīvnieki te nokļuvuši apmaiņas rezultātā ar citiem zoodārziem vai te dzimuši, vai pēc izglābšanās no cilvēku «apskāvieniem», atrasti Latvijas dabā, sev neierastos klimatiskos apstākļos. Lai nu kā, bet Latgales zoodārza iemītnieki veido miniatūru Zemes bioloģiskās daudzveidības modeli, kuru interesanti skatīt nosacītā tuvplānā.
Rau, aiz stikla sienas, iebāzis aiz vaiga ābolu un rokās turot svaigu burkānu, pa savu jauno apartamentu plašo logu balto ziemu vēro Javas makaku pērtiķēns Bartolomeo, kas šeit piedzima 2006.gada 13.septembrī. Viņš ir vismīļais zoodārza luteklītis.
Turpat netālu dzīvo Bartolomeo vecāki Bonifācijs un Barbara, kuri, gluži tāpat kā meksikāņu seriālā, nemaz nezina, ka Bartolomeo ir viņu bērns. Savā «dzīvoklī» aiz koka noslēpies laiku pa laikam ziņkārīgi un piesardzīgi apmeklētājus vēro pundurkalitrikss Jonass - mazākais pērtiķītis pasaulē.
Neesat redzējuši saraino bruņnesi? Savā dzimtenē Dienvidamerikā, mašīnai tuvojoties, viņš uz ceļa saritinās savās bruņās kā gultiņā un domā, ka neviens viņu nepamanīs, bet mašīna pāri - žviuks! -, un bruņnesīša vairs nav! Bruņnesis Pēteris ir drošībā Latgales zoodārzā un meklē sev pārīti, lai vairotos!
Tikai piraijas trūka!
Aiz kāda akvārija sienām itin mīlīgi acis bola piraija, kas 2008.gadā noķerta Daugavpilī Porohovkas dīķī. Pieduru pirkstu stiklam, un piraija acumirklī nodemonstrē savu plēsoņas dabu, caur stikla sienu metoties virsū. Mihails stāsta: «Piraija dīķī nav nokritusi no mākoņiem, acīmredzot tā izlaista no kāda akvārija. Jācer, ka Porohovkas dīķī nokļuvušās citas piraijas nav izturējušas pērno un šo ziemu, pretējā gadījumā peldētājiem būs jātērpjas skafandrā un zābakos. Nevar galvot, ka dīķī noķerta vienīgā un pēdējā piraija. Šī gan jau krietni apvēlusies un izaugusi vismaz par galvas tiesu. Cik zināms, piraijas noķertas Spānijas, Baltkrievijas un Ukrainas ūdenstilpēs. Latvijas vēl šajā sarakstā trūka, vai ne?» Mihails Pupiņš atgādina: «Šie svešzemnieki var atnest Latvijā īstu postu - nepazīstamus parazītus un ādas sēnītes, pret kurām nav vakcīnas un kas var iznīcināt vietējās dzīvnieku sugas.»
Krabjiem kaķu barība
Zoodārza direktors pretstatam paņem rokās mīlīgu ķirzaciņu - plankumaino eublefāru. Maigajam un omulīgajam radījumam, kas tērpies raibā samtainā tērpā, ir uzacis un caurspīdīgas austiņas. Eublefārs ir pasaulē populārs mājdzīvnieks, īsts tarakānu mednieks. Gribat mīluli? Iegādājieties eublefāru!
Tropu krabji grūti pamanāmi, tie var sēdēt ūdenī, pastaigāties pa sauszemi un vienā mirklī paslēpties akmeņos. Mihails stāsta: «Sākumā nezinājām, kāda ir krabju ēdienkarte, taču drīz noskaidrojām, ka viņi labprāt ēd kaķu un suņu barību un nesmādē arī banānus.»
Dažādu brīnumu te ir daudz - čūskas un krupji, bruņurupuči un papagaiļi, zivis un šinšillas, skudras un zarukukaiņi! Taču 2010.gads pasaulē ienācis Tīģera zīmē. Diemžēl tīģera Latgales zoodārzā nav! Ko nu? Mihails Pupiņš aizrautīgi smej: «Kā nav? Piraiju arī sauc par saldūdens tīģeri! Vēl mums ir tīģerpitoni, tīģeru salamandras, un arī es esmu melnais Tīģeris!» Draudīgā kaķa zīmē dzimušais zoodārza direktors no zoologu viedokļa prognozē, kas notiks Tīģera gadā: «Tīģeris ir mednieks, kas, ēsmu meklējot, pārvietojas lielos attālumos, tāpēc šogad mums visiem būs ātri jāskrien, lai sagādātu iztiku. Gads būs enerģisks, ģimenes dzīve - patriarhāla. Politiķi kā tīģeri iezīmēs katrs savu teritoriju un aizsargās to. Jaunie tīģeri, pieņemoties spēkā, vecos var padzīt. Tāpēc iespējams, ka Tīģera gadā arī Latvijas politiskajā mežā ieradīsies jauni spēcīgi līderi. Kopumā gads būs labs, jo tīģerim patīk sildīties saulītē un murrāt, tikai nemēģiniet viņu noglaudīt.