Komisijas ziņojumā minēts, ka Mežaparka Lielās estrādes infrastruktūra nespēj nodrošināt dalībnieku veselībai drošu un organisma fizioloģiskās uzbūves normālai funkcionēšanai atbilstošu vairāk nekā 10 tūkstošu dalībnieku vienlaicīgu atrašanos tajā. E. Papule bija minējusi vēl mazāku skaitu - 6000-8000 dalībnieku vienlaikus estrādē. Tomēr kopējais svētku dalībnieku skaits nesamazināsies.
Šie skaitļi nosaukti brīdī, kad SIA Rīgas meži joprojām nav saņēmusi būvinženieru gatavoto atzinumu par estrādes slodzes mērījumiem, kuriem bija jābūt gataviem jau augusta sākumā. Komisija gala ziņojumu pieņēma, šo atzinumu tā arī nesagaidījusi. To Dienai norādīja arī viens no izvērtēšanas komisijas locekļiem - diriģents Ints Teterovskis. «Jau sen ir teikts, ka estrādes infrastruktūra ietekmē arī tās akustisko kvalitāti un neatbilst tam, kā vajadzētu būt,» izteicās diriģents. Viņaprāt, jāanalizē, kā atslogot estrādes centrālo daļu, veidojot pagaidu konstrukcijas un domājot nevis par dalībnieku skaita samazināšanu, bet iespējām, kā viņi visi tomēr varētu uzstāties. I. Teterovskis arī uzskata, ka varētu mēģināt dalīt kora koncertu un noslēguma koncertu, kuros dalībnieku skaits un sastāvs atšķirtos. Viņš arī saka, ka 2,5-3 stundu koncerta garums ir piemērots skolu jaunatnes svētkiem, jo «koncerts nevar beigties nesācies».
Komentēt pēdējo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi Diena lūdza arī svētku Goda virsdiriģentu Jāni Erenštreitu. «Mēs visi gribam, lai svētki būtu droši, bet nevar mesties otrā galējībā,» teica diriģents, norādot, ka kādreiz atsevišķas koru grupas bija lielākas, tāpēc arī tās laida estrādē pa vienai, piemēram, 5.-9. klašu korus. Taču skolu un to koru skaits pakāpeniski samazinās, tāpēc mūsdienās svētku repertuārs veidots ar mērķi, lai būtu vairāk kopdziesmu visām koru grupām reizē. «Tas ir dabisks process, ka kopkoris būs mazāks,» izteicās J. Erenštreits, kurš kādreizējo svētku pieredzi, orķestra pavadījumā kora grupām nākot un ejot, atceras ar zināmu nepatiku. Lai koristi nestāvētu statiski, ir iespējams viņus dziesmu laikā vairāk izkustināt. Taču, ieviešot jebkāda veida ierobežojumus, nedrīkst ciest svētku mākslinieciskais līmenis. «Man bija laime dzirdēt visus korus skatēs. Tādu dziedātprieku un prasmi es savā mūžā vēl neesmu piedzīvojis. Dziesmu svētku gadā ir tā sajūta, ka bērni par visām varītēm grib kopā uzgavilēt un izbaudīt svētkus,» uzsvēra J. Erenštreits.
Runājot par dalībnieku slodzi, I. Teterovskis izteicās, ka mēģinājumi nav bijuši pārlieku gari, taču objektīvi radušās problēmas ar dalībnieku nogādāšanu ēdināšanas vietās. Problēmas ar ēdināšanas organizēšanu fiksētas arī komisijas gala ziņojumā, kurā teikts, ka daļa dalībnieku nepaspēja saņemt silto ēdienu noteiktajā laikā un vietā, jo organizatoru plānā pusdienām bija atvēlēta pusotra stunda. Tāpat konstatēts, ka, nodrošinot ēdināšanu, nav ņemta vērā dalībnieku vecumposmu dažādība un atšķirīgais organismam nepieciešamo kaloriju daudzums diennaktī. Komisijas ieteikumos par slodzes samazināšanu teikts, ka mēģinājumiem varētu būt atvēlēts vairāk dienu, bet paši mēģinājumi varētu būt īsāki un to ilgumu varētu grupēt pēc dalībnieku vecuma.
I. Teterovskis arī rosina vairāk sadarboties Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Skolu jaunatnes svētku rīkotājiem. Arī komisijas sēdē izskanējis, ka iepriekšējie svētki bijuši pirms pieciem gadiem, taču faktiski svētki estrādē bija pirms diviem - kad kopā pulcējās pieaugušie. Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Inga Bika gan Dienai norādīja, ka sadarbība starp Valsts izglītības satura centru un LNKC notiek regulāri - gan ikdienā svētku rīkotāju institūciju pārstāvjiem apmainoties pieredzēm, gan darbojoties Dziesmu un deju svētku padomē, Mākslinieciskajā padomē un Rīcības komitejā. Tāpat gan Kultūras, gan Izglītības un zinātnes ministrija pārstāvēta Dziesmu un deju svētku padomē un Rīcības komitejā.