Saeimas atbildīgo komisiju kopsēdē šodien vērtē lēmumprojektu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atlaišanu. Nebijis notikums Latvijas politiskajā dzīvē. Pēc būtības līdzvērtīgs ģenerālprokurora, valsts kontroliera vai tiesībsarga atbrīvošanai, tāpēc argumentiem jābūt pietiekami būtiskiem, neskatoties uz to, vai Dimants (NEPLP priekšsēdētājs) patīk vai nepatīk. Iemeslu nepatikai varētu būt gana. Atlaišanai…?
Viens no galvenajiem argumentiem ir Valsts kontroles (VK) ziņojumā norādītais:
«NEPLP nav nodrošinājusi efektīvu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu ikgadējā budžeta ietvaros, jo Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīcībā uz 31.12.2014. palika (..) līdzekļi, kas saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu bija noteikti konkrētām 2014. gada vajadzībām 1 771 072 eiro apmērā.» Paanalizēsim šo.
Vispirms VK ziņojumā norādīts uz neefektīvu, nevis prettiesisku (nolaidīgu, zaglīgu u. c. sinonīmi medijos) līdzekļu izlietojumu. Formāli pārkāpts valsts budžeta likums. Tomēr pārkāpuma smagums nav tāds, lai šo definētu par prettiesisku rīcību.
Situācijas ar avansiem gada beigās valsts iestādēs un uzņēmumos nav jaunums. Avots VK ironiski piezīmē, ka viena no nadzīgākajām avansu veidotājām iepriekšējos gados bijusi Zemkopības ministrija ar toreizējo ministri Laimdotu Straujumu. Savukārt 2013. gada nogalē, kad VK atkal norādīja uz šo risku, Latvijas premjerministrs Dombrovskis ieteica… nenodarboties ar politisko retoriku.
Lai varētu pamatotāk spriest par NEPLP gadījumu, autors uzdeva dažus papildu jautājumus Valsts kontroles padomes loceklei Leldei Dimantai.
Vai šādu situāciju var uzskatīt par likuma pārkāpumu? «Jā, to var uzskatīt par valsts budžeta likuma pārkāpumu.»
Valsts kontrole ir nosūtījusi materiālus par šo prokuratūrai vai KNAB? «Nē, jo neredzējām šādu nepieciešamību.»
Valsts kontroles atzinums par NEPLP attiecīgā gada pārskatu bija ar vai bez iebildēm? «Atzinums bija pozitīvs, tātad bez iebildēm.»
Bija kāds atzinums arī ar iebildēm? «Jā, par Kultūras ministrijas gada pārskatu.»
Šis nav pirmais līdzīga rakstura gadījums ar gada beigās pāri paliekošiem valsts budžeta līdzekļiem. Konkrētā summa - 1 771 072 eiro - ir vislielākā? «Nē, ne tuvu. Piemēram, Veselības ministrijā 2008. gadā, tāpat Aizsardzības ministrijā 2010. gadā konstatējām līdzīga rakstura neefektivitātes vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr Jūsu minētais ir ļoti liels skaitlis, ja mēra pret nozares dotāciju.»
Naudas avansu gadījumi valsts budžeta apsaimniekošanā atkārtojas ik gadu. Iespējami divi problēmas risinājuma ceļi - vai nu noteikt stingrāku atbildību līdz pat kriminālai, vai, gluži otrādi, - attiecīgos likumos veikt maiņas, kas šādus pārpalikumus atļauj. Vēl jo vairāk, ja formāli mums ir trīs gadu budžeta plānošanas cikls. Citādi sanāk kas līdzīgs klozeta ūdens noraušanas aukliņai, ko var nelietot, bet var arī paraustīt, kā tas notiek šodien - Saeimas komisijās aplūkojamā NEPLP brīvlaišanas lietā.