Dace. Es gan būtu «par». Viens gadījums no mana bērna skolas gaitām, kad nopietni apsvēru vērsties augstākās instancēs. Rit zīmēšanas stunda 2. klasē, skolotāja Mārīte, skaļi runājot pa mobilo tālruni, risina savas privātās lietas. Kad pabeigusi, apstaigā solu rindas. Paņem mana bērna zīmējumu, saplēš, sakot - tavs zīmējums der vienīgi miskastei, ej un izmet. Un mazā skolnieka komentārs bija: «Bet man mans zīmējums ļoti patika». Tomēr neuzdrošinājos iet pret skolu, jo bērnam taču tur vēl jāmācās. Bet varbūt šī sajūta, ka, iespējams, kāds var uzzināt, kas notiek aiz klašu durvīm, liktu padomāt tādai skolotājai Mārītei.
Pūce. Vispirms, cienījamie eksperimentētāji, maksājiet skolotājiem atbilstošas algas. Nu tādas, it kā viņi ar cilvēkiem strādātu, ar jūsu «lolojumiem». (..) Protams, ir dažādi skolotāji, bet pa lielam - manuprāt, skolotājiem ordenis būtu jāpiešķir par to, ka viņi vispār vēl uz skolu iet un bērnus gatavi mācīt.
Interesanti. Filmējiet gan uz nebēdu. Par pilnu slodzi ( 21 kontaktstundu) saņemot 175 latus uz rokas un pārējos iztikas līdzekļus piepelnot vēl divās darbavietās (kaut kā gribas arī ēst, starp citu, arī maniem bērniem), neko vairāk par audzēkņu pieskatīšanu stundās no manis laikam nevajadzētu diži gaidīt.
Zita. Bērni, neejiet mācīties par skolotājiem, izvēlieties citu profesiju! Skolotājs Latvijā tiek pazemots un nicināts, nu jau pat žurnālisti aģitē izspiegot, pieķert nedarbos un visādi citādi izsmiet skolotājus.
Liene. Ziniet, kas ir neētiski - kā skolotāji iztaisās, sapošas, saņemas uz akreditāciju stundām. Tad viņi ir tik ieinteresēti pasniegt mācību vielu pēc iespējas saistošāk, uzdod skolēniem jautājumus, sagaida atbildes un visādi citādi lieliski tēlo to, ko no viņiem sagaida.
Skolu akreditācija pašlaik ir tas pārbaudes mehānisms, ar kura palīdzību noskaidro reālā mācību procesa norises kvalitāti. Tad jājautā - ja akreditācijai manīgie pedagogi savlaicīgi sagatavojas un tādejādi neatklāj patieso stundu norises gaitu pārējo 3,5 vai sazin cik gadu laikā (līdz nākamajai akreditācijai), tad varbūt ir vērts pielietot šādas metodes, lai noskaidrotu, kur tad īsti slēpjas mūsu izglītības sistēmas problēma?
Reinis. Esmu skolnieks, un man ļoti nepatīk daudzu cilvēku nostāja, ka šis eksperiments ir neētisks - skolēniem tas nekādā veidā nekaitē. Es ļoti gribu, lai sabiedrība uzzina par to, kā skolotāji īstenībā izturas pret skolēniem. Neviens taču to nezina, izņemot pašus skolēnus, jo viena lieta ir skolotāja attieksme stundā, bet otra - vecāku sapulcītēs izrādītā laipnība.
Nē. Esmu apguvusi jaunās metodes un sākumā ar tām aizrāvos. Bet rezultāti bija ļoti slikti. Bez šaubām ir dažādi priekšmeti un dažādas iespējas. Bet eksaktajos priekšmetos ir darba stundas un svētku stundas.
Proporcija 6:1, tad arī ir rezultāti. Tā kā, ja filmēs manu stundu, tad liela varbūtība, ka tā būs darba stunda. Un man par to nebūs kauns. Izglītības kvalitāte ir kritusies tāpēc, ka mēs pārāk lielu uzmanību pievēršam procesam, nevis rezultātam.