Pie muzeja rinda? Tas nebūt nav brīnums. To apliecināja nesenā izstāde Provansas valdzinājums mākslas muzejā Rīgas birža, kuru divos mēnešos apskatīja 50 155 apmeklētāji. Vakar durvis vērtas nākamajam projektam - Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas gleznu izstādei Laiku virpulī, kas muzejā būs skatāma līdz 30. augustam.
Tā ir lielisks apliecinājums valsts institūciju un privāto partneru sadarbībai. Ieguvēji ir visi. Ne tikai tūristi, lai gan vasarā Vecrīgā tieši viņi dominē. «Mākslas baudītāji un interesenti uz muzeju nāk vienmēr - vai tā ziema vai vasara. Ārzemnieki ir priecīgi izstāžu zālē skatīties kaut ko latvisku, bet viņi orientējas uz kvalitatīvu piedāvājumu,» saka mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu kuratore Vita Birzaka.
Izstādi Laiku virpulī mākslas zinātniece, Pētera Avena Rīgas mākslas porcelāna privātkolekcijas kuratore Ludmila Neimiševa sāka organizēt pagājušā gada rudenī, pat vēl senāk. Aleksandra Drēviņa darbu izstāde pēdējo reizi Rīgā bija pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, un tas bija viens no argumentiem, lai uzņemtos iniciatīvu to organizēt tagad. Jo īpaši tāpēc, ka mākslas darbu kolekcionārs Pēteris Avens, kura privātajā kolekcijā ir 27 Aleksandra Drēviņa un Nadeždas Udaļcovas gleznas un zīmējumi, ierosināja tos parādīt publikai. Latvijā nav daudz Drēviņa darbu: 16 Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, 5 - citās privātajās kolekcijās. Vairāki darbi uz izstādi atvesti no Maskavas Valsts Tretjakova galerijas pastāvīgās ekspozīcijas.
Aleksandrs Drēviņš ir gleznotājs, kura talants un radošais mantojums pieder gan latviešu, gan krievu mākslas vēsturei. Viņu, vienu no latviešu mākslinieku modernistu paaudzes, 1915. gadā bēgļu gaitas aizveda uz Maskavu, kur viņš nonāca krievu avangarda aktīvajā mākslas dzīvē. Tur Drēviņš apprecējās ar «krievu avangarda amazoni» - mākslinieci Nadeždu Udaļcovu. XX gs. 30. gados, nostiprinoties sociālistiskā reālisma doktrīnai, Drēviņš tika pieskaitīts formālistiem. Kad avangarda posms bija izdzīvots, abi mākslinieki pievērsās ainavu glezniecībai ekspresīvā manierē. Viņi dzīvoja Maskavas priekšpilsētā, kur daudz gleznainu vietu. Tad sekoja braucieni uz Urāliem, Altaju - Drēviņa daiļrades visaugstākais posms. Noslēdzošais - Armēnija. Mākslinieks gāja bojā 1938. gada represijās. Skatītāji izstādē varēs izsekot mākslinieku daiļrades attīstībai no agrīniem darbiem modernisma garā līdz ekspresīvam dabas tēlojumam.
Bet jau septembrī Rīgas biržā gaidāma izstāde, kas veltīta laikmetīgajai mākslai. «No Dānijas Mākslas muzeja, kas nodarbojas ar XX un XXI gs. mākslas reklamēšanu, saņemsim lielisku kolekciju - gleznas, instalācijas, skulptūras. Bet gads noslēgsies ar plašu Nikolaja Rēriha darbu izstādi,» plānus atklāj V. Birzaka.