Rindas reģionos pieaugs
Jēkabpils reģionālās slimnīcas direktors Ivars Zvīdris Dienai norāda, ka stāsts šoreiz ir par ambulatorajiem izmeklējumiem, atzīmējot, ka «diezgan nopietni ir aplasīta nauda visdažādākajās pozīcijās», bet nekāds skaidrojums nav sniegts. Slimnīcā atliek vien minēt, kādi ir iemesli. Turklāt iepriekš gan Veselības ministrija (VM), gan Nacionālais veselības dienests (NVD) solīja, ka finansējums paliks iepriekšējā gada līmenī. I. Zvīdris kā iespējamo iemeslu min papildu naudas piešķiršanu Austrumu slimnīcai, kas patiesībā sanākusi pārdale - laukiem atņēma, lai iedotu Rīgai. Jēkabpilī, piemēram, tas nozīmē, ka 216 neiroloģisko pacientu izmeklējumus saņemt nevarēs. Tagad I. Zvīdris gaida skaidrojumu no NVD puses, un līdz tam piedāvātais līgums parakstīts netiks.
Ļoti līdzīga situācija ir Vidzemes slimnīcā - rindas tagad tikai pieaugs. Kā Dienai pastāstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ambulatorajiem pakalpojumiem finansējums samazināts apmēram par 30 000 eiro. Šī summa praksē nozīmē viena mēneša visu ambulatoro speciālistu pieņemšanas par valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Tie ir ķirurgi, traumatologi, neirologi, infektologi, pediatri un citi.
Kopējā summa, par kādu finansējums reģioniem sarucis, gan nav vēl zināma. Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs Dienai norādīja, ka vēl tiek apkopota informācija no visām slimnīcām, bet ir arī tādas, kurām finansējums samazināts pat par 100 000 eiro. Neizpratnē esot arī pašvaldības, kuras aicina slimnīcas šādus līgumus neparakstīt.
Neoficiāla informācija, ka reģioniem domātā nauda aizgājusi Rīgas virzienā, ir arī U. Muskovam. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka rindas ir arī Vidzemes slimnīcā. Arī šeit slimnīcas vadība bija lūgusi ministriju piešķirt papildu finansējumu tieši ambulatorajiem pakalpojumiem, jo ar esošo noteikti nepietiek. Paziņojumi par rindu garumu tāpat lasāmi Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas mājaslapā ar piebildi, ka finansējuma trūkst. Arī tur lūgts piešķirt lielākus līdzekļus, lai ambulatoros pakalpojumus cilvēki varētu saņemt savlaicīgi.
U. Muskovs vēl cer, ka situācija mainīsies un finansējums tiks saglabāts vismaz iepriekšējā gada līmenī. To slimnīcu pārstāvji mēģinās panākt marta beigās, kad gaidāma tikšanās ar NVD vadību.
Atdeva citiem
To, ka šogad lielāku finansējumu saņēma Rīgas lielās slimnīcas, Dienai apstiprina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Inguna Potetinova. Marta vidū slimnīca saņēmusi papildus 470 tūkstošus eiro. I. Potetinova skaidro, ka slimnīcā jau ilgstoši ir ļoti liels pieprasījums pēc speciālistiem un veidojušās ļoti garas rindas. Īpaši situācija saasinājusies gada pirmajos mēnešos. Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uz to reaģējis, un rasta iespēja ambulatorās kvotas palielināt, par ko Austrumu slimnīca ir pateicīga. Primāri tas uzlabos situāciju onkoloģiskajiem pacientiem.
Naudas novirzīšana uz Rīgu, izrādās, tiešām ir iemesls, kāpēc finansējums reģionos samazināts. NVD pārstāve Māra Āboliņa Dienai norādīja, ka vairāk naudas būs arī Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu slimnīcai. Dienestā gan uzsver - kopējais plānotais finansējums valstī nav mazāks kā pērn. Šādi esošā budžeta ietvaros tiek meklēti risinājumi, lai novirzītu naudas plūsmu atbilstoši pieprasījumam. Statistika rāda, ka Austrumu slimnīcā vairāk nekā puse no ambulatorajām vizītēm pērn bijusi pacientiem no reģioniem. Dienestā arī piebilst - gandrīz puse slimnīcu līgumu jau esot parakstīti.